Spiegs ar fotoaparātu. Foto no arhīva

Tiesa izskatīs apelāciju "spiega"-dzelzceļnieka lietā

33
(atjaunots 13:42 27.08.2018)
Spriedumu par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Aleksandra Krasnopjorova lietā pārsūdzējis gan apsūdzētais, gan apsūdzētājs.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. 2018. gada oktobrī Zemgales apgabala tiesa izskatīs apelāciju Latvijas dzelzceļš (LDz) meistara Aleksandra Krasnopjorova lietā, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā, vēsta Mixnews.lv.

Lieta Zemgales apgabala tiesā nonāca augusta sākumā. Apelāciju iesniedza gan apsūdzētais, gan apsūdzētājs. Pirmā tiesas sēde notiks 17. oktobrī pl. 10.00. Lieta tiks izskatīta aiz slēgtām durvīm. Tiesas sēdi vadīs tiesnese Dace Skraupale.

Informāciju par to, ka kāds Latvijas iedzīvotājs aizturēts aizdomās par nelikumīgu informācijas vākšanu ar mērķi nodot to ārvalstij, Drošības policija sniedza 2017. gada novembrī. Pusotru mēnesi vēlāk kļuva zināms, ka aizdomās turamais ir Aleksandrs Krasnopjorovs, ilggadējs dzelzceļa meistars. Viņš daudzus gadus strādāja Jelgavā, kur citu starpā garām brauca arī NATO militārās tehnikas sastāvi.

Izmeklēšanas versija liecina, ka laika posmā no 2015. gada 21. oktobra līdz 2016. gada 23. septembrim nelikumīgi vācis neizpaužamas militāra rakstura ziņas un komercnoslēpumus – fotografēja NATO tehniku un sūtīja uzņēmumus saviem bijušajiem dienesta biedriem uz Krieviju. Šī iemesla dēļ viņš tika turēts aizdomās par spiegošanu. Sākotnēji Krasnopjorovam draudēja brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem.

Šī gada maija nogalē Zemgales rajona tiesa piesprieda Krasnopjorovam brīvības atņemšanu uz 18 mēnešiem, 60 stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzību uz 18 mēnešiem. Tāpat notiesātajam bija 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā jānomaksā tiesas izdevumi 260 eiro apmērā.

Ieslodzījuma termiņā tika ieskaitīts cietumā jau pavadītais laiks – no 2016. gada oktobra līdz 2018. gada janvārim. Janvāra sākumā viņš tika atbrīvots no aresta, nomainot to pret drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Krasnopjorova advokāts pēc tiesas sēdes norādīja, ka spriedums ir nepamatots, un informēja, ka to pārsūdzēs.

Zemgales tiesas prokurore arī uzskata spriedumu par netaisnīgu, taču, pēc viņas domām, vajadzīgs bargāks sods. Prokurore uzskata, ka brīvības atņemšanas termiņš Krasnopjorovam jāpalielina līdz trim gadiem un četriem mēnešiem, bet policijas uzraudzības termiņš – līdz trim gadiem.

Dažādu politisko spēku, piemēram "Saskaņas" un Nacionālās apvienības pārstāvji paziņoja, ka Krasnopjorova lieta ir izdomāta un pauda šaubas par to, ka viņš būtu nodarbojies ar spiegošanu. Jāpiebilst, ka daudzi politiskie darbinieki Latvijā ir pazīstami ar apsūdzēto, jo viņš ir Afganistānas kara dalībnieku biedrības loceklis.

33
Pēc temata
Baltijas spiegu mānija: Igaunija atklājusi Krievijas "ietekmes aģentu sazvērestību"
Aizturēts Latvijas pilsonis, ko tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā
Latvijas IeM noliedz baumas par baltkrievu helikoptera spiegošanu
"Yandex.Taxi" Latvijā tur aizdomās par informācijas vākšanu un spiegošanu
Par spiegošanu apsūdzētais dzelzceļnieks atbrīvots pret parakstu par neizbraukšanu no valsts
"Spiegs"- dzelzceļnieks jau gadu atrodas cietumā
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

3
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


3
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā

6
(atjaunots 00:58 08.07.2020)
Pandēmijas laikā īpaši aktuāla kļuvusi nepatiesas informācijas izplatība internetā. Pēdējā laikā ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārusies tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš informēja, ka tiek izstrādātas jaunas likumu normas ar mērķi pretoties vietnēm ar nepatiesu informāciju. Īpaši aktuāla šī tēma kļuvusi pandēmijas periodā.

Politologs Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Kantar TNS aptauja 18-60 gadus vecu iedzīvotāju vidū parādīja, cik aktuāla ir šī problēma Latvijā. Rezultātus publicējis portāls skaties.lv

Vairāk nekā puse respondentu (59%) informēja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā saskārušies ar nepatiesu informāciju internetā vai maldinošām ziņām. Viņu vidū 29% ir par to absolūti pārliecināti, vēl 30% drīzāk ir pārliecināti.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto (26%) ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārušies, viņu vidū 7% ir par to pilnīgi pārliecināti, vēl 19% drīzāk piekrīt šim apgalvojumam.

Konkrēta viedokļa jautājumā nav 15% iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, viltus ziņas
Pēc temata
Skolnieks izraisījis skandālu ar "feiku ziņām" veltītu T-kreklu
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
SputnikPro vebinārā apsprieda viltus ziņas par koronavīrusu
Veselības ministrija vērsās policijā viltus ziņu par koronavīrusu dēļ