Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Gasparjans: gaidu, kad Vaikule iedziedāsies "es prasu naudu"

94
(atjaunots 10:54 27.08.2018)
Kāpēc Laimai Vaikulei vajadzētu mainīt dziesmas "Izgāju uz Pikadilliju" tekstu, par Baltijas valstu kaprīzēm, par to, kāpēc Latvijai draud Maidans, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Otrdien, 22. augustā kļuva zināmi Latvijas un Igaunijas valdību tikšanās rezultāti. Abu valstu tieslietu ministri – Dzintars Rasnačsun Urmass Reinsalu parakstīja kopēju paziņojumu, kurā izvirzīja prasības par "padomju okupācijas radīto zaudējumu" kompensāciju.

Dokumentā ministri uzsvēra, ka nepieciešams izlemt jautājumu par "padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķinu" un izvērtēt iespējas "piedzīt kompensāciju no Padomju Savienības pēcnācējas – Krievijas Federācijas". Rasnačs sarunā ar Reinsalu atzīmēja, ka to būtu iespējams risināt ANO līmenī.

Atbildot uz pretenzijām, Maskava paziņoja, ka nepiekrīt termina "okupācija" lietošanai attiecībā uz periodu, ka Baltijas valstis bija PSRS sastāvā, tātad nevar būt ne runas ne par kādu kompensāciju. Turklāt Kremlis lūdza paturēt prātā ieguldījumu Baltijas infrastruktūras attīstībā PSRS laikā.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas Baltijas notikumu apskatā radio Sputnik pastāstīja, kādas aplēses tik maniakāli veic Baltijas valstis.

"Godīgi sakot, es nevaru saprast, ko viņi atkal rēķina. Viņi taču jau pērn paziņoja, ka Maskavai ir jāizmaksā apaļi 333 miljardi eiro katrai Baltijas valstij. Tas ir aprēķināts un vietējo politiķu apstiprināts okupācijas "zaudējums". Taču pagājis gads, un viņi atkal ķērušies pie tā paša. Turklāt es nesaprotu, kas ir okupācija no viņu viedokļa," – paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka par okupācijas piemēru varētu kalpot vācu karaspēku okupācija Polijā. Taču Baltijas "okupācijas" gadījumā vispār nav saprotams, par ko ir runa. Gasparjans atgādināja, ka Igaunijā 1946. gadā tika atklāts šīs valsts vēsturē pirmais tautas koris, ka Latvijā "okupācijas" rezultātā parādījās RAFi, VEFi, Dzintars, kas neapšaubāmi neatbilst nekādiem priekšstatiem par okupāciju.

"Okupācija nozīmē visas resursu bāzes izsūknēšanu, nevis ātras attīstības ekonomikas izveidi, kas notika Baltijā. Baltijas valstis vienmēr ir izturējušās kā kaprīza dāma, kuras niķi vienmēr izpildīti. Viņi visu laiku kaut ko grib. Tā ir normāla prakse," – uzsvēra Gasparjans.

Pēc politologa domām, neviens ANO neuzņemsies izskatīt šīs iedomātās "okupācijas" gadījumu. Gasparjans tāpat atzīmēja, ka okupāciju Baltijā ik gadus atceras šim reģionam svarīgos datumos – 22. un 23. augustā – laikā, kad 1939. gadā tika parakstīts Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums (Molotova-Ribentropa pakts).

"Pašlaik baltieši visi kopā pieprasa kompensāciju. Viņi labi iemācījušies šo estrādes numuru. Es nevaru sagaidīt, kad Laima Vaikule nodziedās "es prasu naudu", nevis "izgāju uz Pikadilliju". Tagad vēl arī Ukraina, kas, pateicoties šim paktam, saņēma zemes, arī kaut ko pieprasa. Bites pret medu. Taču neko darīt, tāda ir politika, lai arī neviens to nopietni neizskatīs," – piezīmēja Gasparjans.

Politologs piebilda: ja sākt no sākuma, vajag paturēt prātā to, ka savulaik Pēteris I Baltiju nopirka par zeltu. Ja to summu pārrēķināt mūsdienu naudā, ne Igaunija, ne Latvija vēl ilgi nesakrās tik daudz, lai nopirktu sevi atpakaļ.

Tāpat politologs ieskatījās Latvijas iekšpolitikā – viņš pievērsās jautājumam par Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

"Ne mirkli nešaubījos par to, ka Ždanokai neļaus piedalīties vēlēšanās, ko jebkura krievvalodīgo elektorālā aktivitāte Latvijā rada milzu draudus mūsdienu latviešu valstiskumam. Ždanoka ir ļoti pieredzējusi politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte, viņai ir stingrs pamats zem kājām. Protams, no mūsdienu Latvijas viedokļa viņas piedalīšanās vēlēšanās nav pieļaujama. Taču ar tādiem liegumiem, drakoniskām metodēm neko panākt nevar," – uzskata Gasparjans.

Politologs uzskata, ka situācijā ar Ždanoku Latvijas varasiestādes pieļāvušas kļūdu. Viņiem vajadzēja dot "zaļo gaismu" LKS priekšsēdētājai: tikties ar viņu debatēs un papūlēties uzvarēt ar intelektu. Pēc eksperta domām, Ždanokas sakāves gadījumā būtu iespējams paziņot, ka viņai tika dotas visas iespējas, taču viņa nav tikusi galā, nav izturējusi spiedienu un tā tālāk.

Ar ko gan tagad strīdēsies nacionālisti, — lauzīja galvu Gasparjans. Viņš uzskata, ka tāda uzvara vēlēšanās Latvijai neko nemaksās, jo uzvaras prieks cīņā pret vāju pretinieku nav patiess.

"Kopš seniem laikiem valda viedoklis: tavs spēks tiek vērtēts atbilstoši ienaidniekam. Ja tavs galvenais pretinieks ir Tatjana Ždanoka, tas daudz ko pasaka par tevi pašu. Tāpat – ja galvenais pretinieks ir par pakāpienu zemāks. Un pats galvenais: skaidrs, ka Ždanokas elektorātam kaut kur jāpaliek, un viņi ies balsot par citām partijām. Piemēram, cilvēki izvēlēsies "Par alternatīvu", bet es nedomāju, ka latviešu nacionālistiem viņu priekšvēlēšanu programma patiks labāk nekā LKS programma," – viņš paskaidroja.

Politologs uzskata, ka galu galā Latvijas valdībai varētu iznākt nepavisam ne plānotais. Gasparjans atzīmēja, ka tā gadās bieži. Savulaik tas notika arī Ukrainā.

"Kāds Ukrainā savulaik sadomāja partiju "Brīvība" pataisīt par "Reģionu partijas" spoileri. Kā tas vispār varēja kādam ienākt prātā. Taču izdomāja. Un dabūja Maidanu. Baidos, ka tāpat varētu iznākt arī Latvijā," – brīdināja politologs.

94
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Armenam Gasparjanam piedāvā kļūt par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO
Gasparjans: palīdzība Latvijas krieviem izraisīs ES sašutumu un beigsies ar karu
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

1
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

1
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari