Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Gasparjans: gaidu, kad Vaikule iedziedāsies "es prasu naudu"

96
(atjaunots 10:54 27.08.2018)
Kāpēc Laimai Vaikulei vajadzētu mainīt dziesmas "Izgāju uz Pikadilliju" tekstu, par Baltijas valstu kaprīzēm, par to, kāpēc Latvijai draud Maidans, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Otrdien, 22. augustā kļuva zināmi Latvijas un Igaunijas valdību tikšanās rezultāti. Abu valstu tieslietu ministri – Dzintars Rasnačsun Urmass Reinsalu parakstīja kopēju paziņojumu, kurā izvirzīja prasības par "padomju okupācijas radīto zaudējumu" kompensāciju.

Dokumentā ministri uzsvēra, ka nepieciešams izlemt jautājumu par "padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķinu" un izvērtēt iespējas "piedzīt kompensāciju no Padomju Savienības pēcnācējas – Krievijas Federācijas". Rasnačs sarunā ar Reinsalu atzīmēja, ka to būtu iespējams risināt ANO līmenī.

Atbildot uz pretenzijām, Maskava paziņoja, ka nepiekrīt termina "okupācija" lietošanai attiecībā uz periodu, ka Baltijas valstis bija PSRS sastāvā, tātad nevar būt ne runas ne par kādu kompensāciju. Turklāt Kremlis lūdza paturēt prātā ieguldījumu Baltijas infrastruktūras attīstībā PSRS laikā.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas Baltijas notikumu apskatā radio Sputnik pastāstīja, kādas aplēses tik maniakāli veic Baltijas valstis.

"Godīgi sakot, es nevaru saprast, ko viņi atkal rēķina. Viņi taču jau pērn paziņoja, ka Maskavai ir jāizmaksā apaļi 333 miljardi eiro katrai Baltijas valstij. Tas ir aprēķināts un vietējo politiķu apstiprināts okupācijas "zaudējums". Taču pagājis gads, un viņi atkal ķērušies pie tā paša. Turklāt es nesaprotu, kas ir okupācija no viņu viedokļa," – paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka par okupācijas piemēru varētu kalpot vācu karaspēku okupācija Polijā. Taču Baltijas "okupācijas" gadījumā vispār nav saprotams, par ko ir runa. Gasparjans atgādināja, ka Igaunijā 1946. gadā tika atklāts šīs valsts vēsturē pirmais tautas koris, ka Latvijā "okupācijas" rezultātā parādījās RAFi, VEFi, Dzintars, kas neapšaubāmi neatbilst nekādiem priekšstatiem par okupāciju.

"Okupācija nozīmē visas resursu bāzes izsūknēšanu, nevis ātras attīstības ekonomikas izveidi, kas notika Baltijā. Baltijas valstis vienmēr ir izturējušās kā kaprīza dāma, kuras niķi vienmēr izpildīti. Viņi visu laiku kaut ko grib. Tā ir normāla prakse," – uzsvēra Gasparjans.

Pēc politologa domām, neviens ANO neuzņemsies izskatīt šīs iedomātās "okupācijas" gadījumu. Gasparjans tāpat atzīmēja, ka okupāciju Baltijā ik gadus atceras šim reģionam svarīgos datumos – 22. un 23. augustā – laikā, kad 1939. gadā tika parakstīts Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums (Molotova-Ribentropa pakts).

"Pašlaik baltieši visi kopā pieprasa kompensāciju. Viņi labi iemācījušies šo estrādes numuru. Es nevaru sagaidīt, kad Laima Vaikule nodziedās "es prasu naudu", nevis "izgāju uz Pikadilliju". Tagad vēl arī Ukraina, kas, pateicoties šim paktam, saņēma zemes, arī kaut ko pieprasa. Bites pret medu. Taču neko darīt, tāda ir politika, lai arī neviens to nopietni neizskatīs," – piezīmēja Gasparjans.

Politologs piebilda: ja sākt no sākuma, vajag paturēt prātā to, ka savulaik Pēteris I Baltiju nopirka par zeltu. Ja to summu pārrēķināt mūsdienu naudā, ne Igaunija, ne Latvija vēl ilgi nesakrās tik daudz, lai nopirktu sevi atpakaļ.

Tāpat politologs ieskatījās Latvijas iekšpolitikā – viņš pievērsās jautājumam par Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

"Ne mirkli nešaubījos par to, ka Ždanokai neļaus piedalīties vēlēšanās, ko jebkura krievvalodīgo elektorālā aktivitāte Latvijā rada milzu draudus mūsdienu latviešu valstiskumam. Ždanoka ir ļoti pieredzējusi politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte, viņai ir stingrs pamats zem kājām. Protams, no mūsdienu Latvijas viedokļa viņas piedalīšanās vēlēšanās nav pieļaujama. Taču ar tādiem liegumiem, drakoniskām metodēm neko panākt nevar," – uzskata Gasparjans.

Politologs uzskata, ka situācijā ar Ždanoku Latvijas varasiestādes pieļāvušas kļūdu. Viņiem vajadzēja dot "zaļo gaismu" LKS priekšsēdētājai: tikties ar viņu debatēs un papūlēties uzvarēt ar intelektu. Pēc eksperta domām, Ždanokas sakāves gadījumā būtu iespējams paziņot, ka viņai tika dotas visas iespējas, taču viņa nav tikusi galā, nav izturējusi spiedienu un tā tālāk.

Ar ko gan tagad strīdēsies nacionālisti, — lauzīja galvu Gasparjans. Viņš uzskata, ka tāda uzvara vēlēšanās Latvijai neko nemaksās, jo uzvaras prieks cīņā pret vāju pretinieku nav patiess.

"Kopš seniem laikiem valda viedoklis: tavs spēks tiek vērtēts atbilstoši ienaidniekam. Ja tavs galvenais pretinieks ir Tatjana Ždanoka, tas daudz ko pasaka par tevi pašu. Tāpat – ja galvenais pretinieks ir par pakāpienu zemāks. Un pats galvenais: skaidrs, ka Ždanokas elektorātam kaut kur jāpaliek, un viņi ies balsot par citām partijām. Piemēram, cilvēki izvēlēsies "Par alternatīvu", bet es nedomāju, ka latviešu nacionālistiem viņu priekšvēlēšanu programma patiks labāk nekā LKS programma," – viņš paskaidroja.

Politologs uzskata, ka galu galā Latvijas valdībai varētu iznākt nepavisam ne plānotais. Gasparjans atzīmēja, ka tā gadās bieži. Savulaik tas notika arī Ukrainā.

"Kāds Ukrainā savulaik sadomāja partiju "Brīvība" pataisīt par "Reģionu partijas" spoileri. Kā tas vispār varēja kādam ienākt prātā. Taču izdomāja. Un dabūja Maidanu. Baidos, ka tāpat varētu iznākt arī Latvijā," – brīdināja politologs.

96
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Armenam Gasparjanam piedāvā kļūt par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO
Gasparjans: palīdzība Latvijas krieviem izraisīs ES sašutumu un beigsies ar karu
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Meitene aizsargmaskā, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem

2
(atjaunots 11:05 18.01.2021)
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre pastāstīja, ka līdz šim smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem nebija reģistrēti. Patlaban slimnīcā vidēji smagā stāvoklī ārstējas pieci bērni 5-9 gadu vecumā.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Patlaban Bērnu slimnīcā ārstējas pieci bērni ar Covid-19, ārsti vērtē – viņu stāvoklis ir vidēji smags, stāsta Lsm.lv. Atzīmēts, ka bērni ir 5-9 gadus veci.

"Patlaban slimnīcā atrodas pieci pacienti, kuriem ir Covid-19, un jāsaka, ka slimības gaita ir smaga. Viņa nav kritiska, bet ir smaga," atzina Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

Ziņots, ka līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Dažiem vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas, tomēr pati slimības gaita nebija smaga.

Taču aizvadītajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus. Pavāre pastāstīja, ka viņiem visiem vīruss izsaucis organisma reakciju, kad bērna imūnsistēma savā ziņā sāk cīnīties pret viņu pašu. Pirms inficēšanās nekādi simptomi, kas varētu savlaicīgi apstiprināt slimības datus, nebija konstatēti.

Bērnu slimnīcas pārstāve paskaidroja, ka patlaban visiem bērniem vajadzīga stacionāra palīdzība, ārstēšanā iesaistīti vairāki speciālisti, kuri pastāvīgi kontrolē mazo pacientu pašsajūtu. Tāpat nepieciešama medikamentu pastāvīga korekcija, lai nomierinātu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu.

2
Tagi:
bērni, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Mediķis brīdināja: pasauli pārņem par koronavīrusu bīstamāka epidēmija
Veselības ministrija pateikusies cilvēkiem par izturību. Latviešu valodā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Manikīrs, foto no arhīva

Pārkāpj, vai pati vīlē? Radušies jautājumi labklājības ministrei

10
(atjaunots 22:20 17.01.2021)
Latvijas iedzīvotāji noskatījušies televīzijas raidījumu ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un radušās aizdomas, ka politiķe pārkāpj valdības noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas sarunas telekanāla RīgaTV24 ēterā daudzi iegrimuši domās nevis par sociālās aprūpes centru problēmām, ko apsprieda raidījumā, bet gan par politiķes manikīru, vēsta Mixnews.lv.

Petraviča ēterā paspīdēja ar labi koptām rokām un gariem nagiem ar manikīru pasteļa toņos, kas uzvedināja cilvēkus uz domām par to, ka pie tiem strādājis meistars. Taču lieta tāda, ka, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi, ieskaitot manikīra meistarus, ir aizliegti.

No kurienes tad ministrei tik ideāls manikīrs? Cilvēki ieinteresējās, un sociālajos tīklos pabira komentāri.

Kāda skatītāja atklāti pavaicāja Petravičai Twitter tīklā: "Labdien! Kur jūs manikīru veicat?"

​Citi sāka izteikt pieņēmumus. Vai iespējams, ka ministri jūtas privileģēti un izmanto pagrīdes skaistumkopšanas salonu pakalpojumus?

Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzinās, ka bijis spiests izmantot pagrīdes friziera pakalpojumus. Tagad radusies vēlme izspiest tādu pašu ministres atzīšanos.

Tiesa, daži nostājās Petravičas pusē. Kāds lasītājs pieļāva, ka manikīru viņai veido meita.

​Tomēr tūlīt pat viņam atgādināja: 2020. gada 27. novembrī Petraviča pati atzinās, ka jau desmit gadus reizi mēnesī uzklāj gēla nagus. Pēdējo reizi manikīru esot veidojusi pirms ierobežojumu ieviešanas un toreiz izvēlējusies īsāku naga formu, lai mēģinātu tos nēsāt līdz ierobežojumu atcelšanai.

Kā tad nākas, ka tagad, 2021. gada janvārī Petravičai ir gari un asi nagi? Domas ir itin konkrētas.

Tomēr, ja arī Petraviča ir apmeklējusi pagrīdes manikīru, valdībā viņai ir domubiedri. Iepriekš starptautiskas klases stiliste, astoņkārtējā Latvijas čempione friziermākslā Vikrotija Poļeckiha kritiski novērtēja valdības soļus skaistumkopšanas industrijas atbalstam un konstatēja: politiķi paslepus apmeklē frizētavas.

Poļeckiha uzsvēra: Latvijas politiķi neizskatās tā, it kā nebūtu griezuši matus vairākus mēnešus, tātad vai nu viņi apmeklē frizieri, vai mati viņiem neaug tā, kā parastiem cilvēkiem.

10
Tagi:
Latvija, Ramona Petraviča