Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Gasparjans: gaidu, kad Vaikule iedziedāsies "es prasu naudu"

94
(atjaunots 10:54 27.08.2018)
Kāpēc Laimai Vaikulei vajadzētu mainīt dziesmas "Izgāju uz Pikadilliju" tekstu, par Baltijas valstu kaprīzēm, par to, kāpēc Latvijai draud Maidans, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Otrdien, 22. augustā kļuva zināmi Latvijas un Igaunijas valdību tikšanās rezultāti. Abu valstu tieslietu ministri – Dzintars Rasnačsun Urmass Reinsalu parakstīja kopēju paziņojumu, kurā izvirzīja prasības par "padomju okupācijas radīto zaudējumu" kompensāciju.

Dokumentā ministri uzsvēra, ka nepieciešams izlemt jautājumu par "padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķinu" un izvērtēt iespējas "piedzīt kompensāciju no Padomju Savienības pēcnācējas – Krievijas Federācijas". Rasnačs sarunā ar Reinsalu atzīmēja, ka to būtu iespējams risināt ANO līmenī.

Atbildot uz pretenzijām, Maskava paziņoja, ka nepiekrīt termina "okupācija" lietošanai attiecībā uz periodu, ka Baltijas valstis bija PSRS sastāvā, tātad nevar būt ne runas ne par kādu kompensāciju. Turklāt Kremlis lūdza paturēt prātā ieguldījumu Baltijas infrastruktūras attīstībā PSRS laikā.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas Baltijas notikumu apskatā radio Sputnik pastāstīja, kādas aplēses tik maniakāli veic Baltijas valstis.

"Godīgi sakot, es nevaru saprast, ko viņi atkal rēķina. Viņi taču jau pērn paziņoja, ka Maskavai ir jāizmaksā apaļi 333 miljardi eiro katrai Baltijas valstij. Tas ir aprēķināts un vietējo politiķu apstiprināts okupācijas "zaudējums". Taču pagājis gads, un viņi atkal ķērušies pie tā paša. Turklāt es nesaprotu, kas ir okupācija no viņu viedokļa," – paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka par okupācijas piemēru varētu kalpot vācu karaspēku okupācija Polijā. Taču Baltijas "okupācijas" gadījumā vispār nav saprotams, par ko ir runa. Gasparjans atgādināja, ka Igaunijā 1946. gadā tika atklāts šīs valsts vēsturē pirmais tautas koris, ka Latvijā "okupācijas" rezultātā parādījās RAFi, VEFi, Dzintars, kas neapšaubāmi neatbilst nekādiem priekšstatiem par okupāciju.

"Okupācija nozīmē visas resursu bāzes izsūknēšanu, nevis ātras attīstības ekonomikas izveidi, kas notika Baltijā. Baltijas valstis vienmēr ir izturējušās kā kaprīza dāma, kuras niķi vienmēr izpildīti. Viņi visu laiku kaut ko grib. Tā ir normāla prakse," – uzsvēra Gasparjans.

Pēc politologa domām, neviens ANO neuzņemsies izskatīt šīs iedomātās "okupācijas" gadījumu. Gasparjans tāpat atzīmēja, ka okupāciju Baltijā ik gadus atceras šim reģionam svarīgos datumos – 22. un 23. augustā – laikā, kad 1939. gadā tika parakstīts Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums (Molotova-Ribentropa pakts).

"Pašlaik baltieši visi kopā pieprasa kompensāciju. Viņi labi iemācījušies šo estrādes numuru. Es nevaru sagaidīt, kad Laima Vaikule nodziedās "es prasu naudu", nevis "izgāju uz Pikadilliju". Tagad vēl arī Ukraina, kas, pateicoties šim paktam, saņēma zemes, arī kaut ko pieprasa. Bites pret medu. Taču neko darīt, tāda ir politika, lai arī neviens to nopietni neizskatīs," – piezīmēja Gasparjans.

Politologs piebilda: ja sākt no sākuma, vajag paturēt prātā to, ka savulaik Pēteris I Baltiju nopirka par zeltu. Ja to summu pārrēķināt mūsdienu naudā, ne Igaunija, ne Latvija vēl ilgi nesakrās tik daudz, lai nopirktu sevi atpakaļ.

Tāpat politologs ieskatījās Latvijas iekšpolitikā – viņš pievērsās jautājumam par Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

"Ne mirkli nešaubījos par to, ka Ždanokai neļaus piedalīties vēlēšanās, ko jebkura krievvalodīgo elektorālā aktivitāte Latvijā rada milzu draudus mūsdienu latviešu valstiskumam. Ždanoka ir ļoti pieredzējusi politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte, viņai ir stingrs pamats zem kājām. Protams, no mūsdienu Latvijas viedokļa viņas piedalīšanās vēlēšanās nav pieļaujama. Taču ar tādiem liegumiem, drakoniskām metodēm neko panākt nevar," – uzskata Gasparjans.

Politologs uzskata, ka situācijā ar Ždanoku Latvijas varasiestādes pieļāvušas kļūdu. Viņiem vajadzēja dot "zaļo gaismu" LKS priekšsēdētājai: tikties ar viņu debatēs un papūlēties uzvarēt ar intelektu. Pēc eksperta domām, Ždanokas sakāves gadījumā būtu iespējams paziņot, ka viņai tika dotas visas iespējas, taču viņa nav tikusi galā, nav izturējusi spiedienu un tā tālāk.

Ar ko gan tagad strīdēsies nacionālisti, — lauzīja galvu Gasparjans. Viņš uzskata, ka tāda uzvara vēlēšanās Latvijai neko nemaksās, jo uzvaras prieks cīņā pret vāju pretinieku nav patiess.

"Kopš seniem laikiem valda viedoklis: tavs spēks tiek vērtēts atbilstoši ienaidniekam. Ja tavs galvenais pretinieks ir Tatjana Ždanoka, tas daudz ko pasaka par tevi pašu. Tāpat – ja galvenais pretinieks ir par pakāpienu zemāks. Un pats galvenais: skaidrs, ka Ždanokas elektorātam kaut kur jāpaliek, un viņi ies balsot par citām partijām. Piemēram, cilvēki izvēlēsies "Par alternatīvu", bet es nedomāju, ka latviešu nacionālistiem viņu priekšvēlēšanu programma patiks labāk nekā LKS programma," – viņš paskaidroja.

Politologs uzskata, ka galu galā Latvijas valdībai varētu iznākt nepavisam ne plānotais. Gasparjans atzīmēja, ka tā gadās bieži. Savulaik tas notika arī Ukrainā.

"Kāds Ukrainā savulaik sadomāja partiju "Brīvība" pataisīt par "Reģionu partijas" spoileri. Kā tas vispār varēja kādam ienākt prātā. Taču izdomāja. Un dabūja Maidanu. Baidos, ka tāpat varētu iznākt arī Latvijā," – brīdināja politologs.

94
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Armenam Gasparjanam piedāvā kļūt par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO
Gasparjans: palīdzība Latvijas krieviem izraisīs ES sašutumu un beigsies ar karu
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

7
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

7
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

6
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

6
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz