Daudzmērķu iznīcinātājs Eurofighter Typhoon

Jānis Ādamsons: NATO raķetes starts Igaunijas debesīs nebija kļūdains

227
(atjaunots 11:01 27.08.2018)
Situācijā, ja raķete sāk horizontālu lidojumu un meklē mērķi, bet pēc tam notiek pašlikvidācija, nav kļūda, - tas ir īsts starts, paziņoja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Jānis Ādamsons.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Jānis Ādamsons pastāstīja radio Baltkom ēterā, cik liela ir iespēja kļūdīties situācijā, kad Igaunijas gaisa telpā no spāņu iznīcinātāja tika palaista raķete.

Ādamsons paskaidroja, ka jebkurai militārajai tehnikai ir iespaidīga drošinātāju sistēma, tāpēc ieroci nav iespējams iedarbināt bez zināmām pūlēm. Kā piemēru eksperts minēja automātu un pistoli, kam tāpat vispirms jāatslēdz drošinātājs, jāpielādē, un tikai pēc tam var šaut. Ādamsons paskaidroja, ka uz kara kuģiem un lidmašīnās izstrādāta daudz sarežģītāka aizsardzības sistēma, lai nepieļautu kļūmes un nejaušības.

"Stāsta, kā tas bija gadījumā ar raķeti Igaunijā, ka tas bijis cilvēciskais faktors, nejaušība. Taču tādā gadījumā, ja tehniķis būtu nepareizi novietojis raķeti, tā būtu vienkārši nokritusi. Bet, ja raķete sāk horizontālu lidojumu mērķa meklējumos, bet pēc tam notiek pašlikvidācija, nav kļūda, — tas ir īsts starts," – uzskata Ādamsons.

Viņš uzsvēra, ka jautājums par minēto incidentu tiks apspriests gaidāmajā Baltijas asamblejas drošības komitejas sēdē. Deputāts atzīmēja, ka viņš gribētu noskaidrot, kāda iemesla dēļ lidmašīnas, kuru uzdevums bija gaisa telpas patrulēšana, bija bruņotas ar "gaiss-gaiss" tipa raķetēm, jo šiem mērķiem pilnīgi pietiktu ar aviācijas lielgabaliem, kas uzstādīti visiem iznīcinātājiem. Ādamsons paziņoja, ka nesaprot, ar kādu mērķi treniņu lidmašīna bija bruņota ar kaujas raķetēm.

Vai bija raķete?

7. augustā Igaunijas dienvidu daļā iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM. Domājams, tā nolidojusi aptuveni 80 kilometrus un nokritusi purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.

Spānijas Aizsardzības ministrija sākusi incidenta izmeklēšanu. Spāņu piloti atstādināti no lidojumiem Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Maskava ir norūpējusies par incidentu, jo raķete varēja nokļūt Krievijas gaisa telpā. Krievijas ĀM atzīmēja, ka incidents ar NATO lidmašīnu kārtējo reizi apliecina, kādu apdraudējumu Baltijai nes alianses darbības reģionā.

Vietu, kur nokritusi raķete, Igaunijas karavīriem atrast nav izdevies, tāpat kā konstatēt raķetes fragmentus. Meklējumu operācija tika pārtraukta 17. augustā. Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge informēja, ka kareivjiem nav izdevies noskaidrot, kas noticis ar raķeti. Valge pieļāva, ka tā, iespējams, uzsprāgusi gaisā vai pat pazemē.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans intervijā Sputnik Latvija atzīmēja, ka 10 dienu laikā, kamēr kareivji meklēja raķetes, "varēja izrakņāt visu Igauniju". Viņš bija pārsteigts par to, ka šajā situācijā nebija vērojama nekāda Spānijas reakcija. Viņš izteicās, ka raķetes, kas sacēla tādu troksni medijos, vispār nebija.

Savukārt militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs intervijā Sputnik Latvija norādīja, ka Igaunija nav ieinteresēta atrast raķeti. Ja šādā asā situācijā atradīsies atlūzas, iespējams, atklāsies kaut kādas nezināmas nianses. Ļeonkovs pievērsa uzmanību tam, ka šādas raķetes ir pamata bruņojums, ko izmanto F-22 Raptor — "neredzamās lidmašīnas".

AIM-120 AMRAAM — ASV ražota vadāma "gaiss-gaiss" tipa vidēja darbības rādiusa raķete. Šīs klases raķetes paredzētas gaisa mērķiem tiešās redzamības zonā. Tamlīdzīgas raķetes izmanto ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijas, Vācijas un vairāku citu NATO dalībvalstu gaisa kara spēki.

227
Temats:
Nejaušā spāņu raķete (9)
Pēc temata
Spāņu iznīcinātājs nejauši palaidis kaujas raķeti virs Igaunijas
Igaunijā nokritusī NATO raķete radījusi ugunsgrēku dabas rezervātā
Facebook lietotāji Igaunijā izsmējuši stāstu par spāņu raķeti
Eiro

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā

12
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
2020.gada pirmajā ceturksnī alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1100 eiro – par 6,8%, jeb 68 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nebūt ne visi ekonomisti ir vienisprātis ar tiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".

Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.

Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:

- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.

Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.

Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

12
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

23
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

23
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Jurijs Svetovs

Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā

0
(atjaunots 12:20 04.06.2020)
Izmantot armiju pret civiliedzīvotājiem nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, norādīja politologs Jurijs Svetovs.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 1,5 tūkstoši karavīru pārdislocēti uz armijas bāzēm Vašingtonas apkaimē, informēja Pentagona pārstāvis. Karavīri ir "paaugstinātā cīņas gatavībā". ASV galvaspilsētā turpinās protesti pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves dēļ, kam policists aizturēšanas laikā ar ceļgalu saspieda kaklu.

Tādos apstākļos izmantot armiju nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, radio Sputnik ēterā pastāstīja politologs, žurnālists Jurijs Svetovs.

"Viena lieta, kad armijas palīdzība tiek izmantota spēcīgu stihisko nelaimju gadījumā, pavisam cita – kad karaspēku vērš pret saviem vēlētājiem," uzsvēra Svetovs.

Viņš pastāstīja, ka daudzi analītiķi uzskata: amerikāņu sabiedrība ir sašķelta, tostarp arī pēc rases pazīmēm.

"ASV armijā ir liels skaits afroamerikāņu karavīru. Kā viņi izturēsies? Vai izpildīs komandieru pavēles? Mediji vēsta, ka policisti atteikušies izpildīt tādus rīkojumus. Jebkurā gadījumā ASV valdība patlaban demonstrē visai pasaulei, ka nespēj tikt galā ar protestiem ar parastām metodēm," konstatēja Svetovs.

Politologs uzskata, ka noteikts sabiedrības loks atbalsta ASV valdības lēmumu izmantot armiju nekārtību apslāpēšanai. Grautiņu laikā cieš cilvēki, un apstākļos, kad iedzīvotāji ar ieročiem rokās aizstāv savu īpašumu, ASV valdība izlēma ievest armiju, piebilda Svetovs.

Līdz ar miermīlīgajiem protestiem Floida bojāejas dēļ vairākus simtus pilsētu ASV pārņemušas masu nekartības. Cilvēki pārkāpj valdības noteikto komandanta stundu un iziet pilsētu ielās naktīs, demolē veikalus, aizdedzina ēkas un automašīnas. Vairāk nekā 20 štatos nemieru apspiešanā iesaistīta Nacionālā gvarde. Visā valstī aizturēti aptuveni 9 tūkstoši nemieru dalībnieku.

Светов: власти США не могут справиться с протестами обычными методами
0
Tagi:
NBS, protesti, ASV
Pēc temata
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā