Daudzmērķu iznīcinātājs Eurofighter Typhoon

Jānis Ādamsons: NATO raķetes starts Igaunijas debesīs nebija kļūdains

227
(atjaunots 11:01 27.08.2018)
Situācijā, ja raķete sāk horizontālu lidojumu un meklē mērķi, bet pēc tam notiek pašlikvidācija, nav kļūda, - tas ir īsts starts, paziņoja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Jānis Ādamsons.

RĪGA, 27. augusts — Sputnik. Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Jānis Ādamsons pastāstīja radio Baltkom ēterā, cik liela ir iespēja kļūdīties situācijā, kad Igaunijas gaisa telpā no spāņu iznīcinātāja tika palaista raķete.

Ādamsons paskaidroja, ka jebkurai militārajai tehnikai ir iespaidīga drošinātāju sistēma, tāpēc ieroci nav iespējams iedarbināt bez zināmām pūlēm. Kā piemēru eksperts minēja automātu un pistoli, kam tāpat vispirms jāatslēdz drošinātājs, jāpielādē, un tikai pēc tam var šaut. Ādamsons paskaidroja, ka uz kara kuģiem un lidmašīnās izstrādāta daudz sarežģītāka aizsardzības sistēma, lai nepieļautu kļūmes un nejaušības.

"Stāsta, kā tas bija gadījumā ar raķeti Igaunijā, ka tas bijis cilvēciskais faktors, nejaušība. Taču tādā gadījumā, ja tehniķis būtu nepareizi novietojis raķeti, tā būtu vienkārši nokritusi. Bet, ja raķete sāk horizontālu lidojumu mērķa meklējumos, bet pēc tam notiek pašlikvidācija, nav kļūda, — tas ir īsts starts," – uzskata Ādamsons.

Viņš uzsvēra, ka jautājums par minēto incidentu tiks apspriests gaidāmajā Baltijas asamblejas drošības komitejas sēdē. Deputāts atzīmēja, ka viņš gribētu noskaidrot, kāda iemesla dēļ lidmašīnas, kuru uzdevums bija gaisa telpas patrulēšana, bija bruņotas ar "gaiss-gaiss" tipa raķetēm, jo šiem mērķiem pilnīgi pietiktu ar aviācijas lielgabaliem, kas uzstādīti visiem iznīcinātājiem. Ādamsons paziņoja, ka nesaprot, ar kādu mērķi treniņu lidmašīna bija bruņota ar kaujas raķetēm.

Vai bija raķete?

7. augustā Igaunijas dienvidu daļā iznīcinātājs Eurofighter Typhoon nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM. Domājams, tā nolidojusi aptuveni 80 kilometrus un nokritusi purvainā mežā Endla rezervāta rajonā.

Spānijas Aizsardzības ministrija sākusi incidenta izmeklēšanu. Spāņu piloti atstādināti no lidojumiem Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Maskava ir norūpējusies par incidentu, jo raķete varēja nokļūt Krievijas gaisa telpā. Krievijas ĀM atzīmēja, ka incidents ar NATO lidmašīnu kārtējo reizi apliecina, kādu apdraudējumu Baltijai nes alianses darbības reģionā.

Vietu, kur nokritusi raķete, Igaunijas karavīriem atrast nav izdevies, tāpat kā konstatēt raķetes fragmentus. Meklējumu operācija tika pārtraukta 17. augustā. Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge informēja, ka kareivjiem nav izdevies noskaidrot, kas noticis ar raķeti. Valge pieļāva, ka tā, iespējams, uzsprāgusi gaisā vai pat pazemē.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans intervijā Sputnik Latvija atzīmēja, ka 10 dienu laikā, kamēr kareivji meklēja raķetes, "varēja izrakņāt visu Igauniju". Viņš bija pārsteigts par to, ka šajā situācijā nebija vērojama nekāda Spānijas reakcija. Viņš izteicās, ka raķetes, kas sacēla tādu troksni medijos, vispār nebija.

Savukārt militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs intervijā Sputnik Latvija norādīja, ka Igaunija nav ieinteresēta atrast raķeti. Ja šādā asā situācijā atradīsies atlūzas, iespējams, atklāsies kaut kādas nezināmas nianses. Ļeonkovs pievērsa uzmanību tam, ka šādas raķetes ir pamata bruņojums, ko izmanto F-22 Raptor — "neredzamās lidmašīnas".

AIM-120 AMRAAM — ASV ražota vadāma "gaiss-gaiss" tipa vidēja darbības rādiusa raķete. Šīs klases raķetes paredzētas gaisa mērķiem tiešās redzamības zonā. Tamlīdzīgas raķetes izmanto ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijas, Vācijas un vairāku citu NATO dalībvalstu gaisa kara spēki.

227
Temats:
Nejaušā spāņu raķete (9)
Pēc temata
Spāņu iznīcinātājs nejauši palaidis kaujas raķeti virs Igaunijas
Igaunijā nokritusī NATO raķete radījusi ugunsgrēku dabas rezervātā
Facebook lietotāji Igaunijā izsmējuši stāstu par spāņu raķeti
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija