Latvijas nepilsoņa pase

Publicists: mierīga situācija ļautu atcelt nepilsonības institūtu

40
(atjaunots 12:28 25.08.2018)
Publicists Igors Vatoļins pastāstīja, kādi būtu notikumi "ideālā" Latvijā.

RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Latvijas neatkarības simtgades jubilejā valdība varētu demonstrēt skaistu simbolisku žestu — atcelt nepilsonības institūtu, taču pašreizējos apstākļos tas ir neiespējami, radio Baltkom ēterā pastāstīja publicists Igors Vatoļions.

Publicists komentēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu svītrot Tatjanu Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta no Latvijas Krievu savienības (LKS). Viņš norādīja, ka šāds lēmums bijis gaidāms, to diktējusi ģeopolitiskā situācija.

"Ja mēs dzīvotu mierīgā situācijā ar drošām robežām, it kā būtu tā: jo tālāk no 80. gadu beigu — 90. gadu sākuma vētrainajiem notikumiem, jo liberālāk varētu izstrādāt visas šīs normas pielaišanai vēlēšanām. Un, ja es būtu premjers, prezidents vai Saeimas vairākums, vai varbūt kāds burvis ar burvju nūjiņu, par godu Latvijas simtgadei izdarītu simbolisku žestu — pasludinātu "amnestiju" tiem, kuri politisku apsvērumu dēļ nav pielaisti vēlēšanām. Vai atceltu — ak šausmas! — nepilsonību," — paziņoja Vatoļins.

Publicists uzskata, ka tamlīdzīgu iespēju izmantotu aptuveni 20% nepilsoņu.

Savukārt situācijā, kas saistīta ar Tatjanu Ždanoku, eksperts atsauca atmiņā viņas dalību referendumā Krimā 2014. gadā novērotāja statusā. Pēc viņa domām, tas ietekmējis CVK lēmumu izslēgt politiķi no deputāta kandidātu saraksta.

Iepriekš vēstīts, ka 21. augustā CVK svītroja Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta. CVK rīcībā ir tiesas lēmums, kas apstiprina: Tatjana Ždanoka piedalījusies Latvijas Komunistiskās partijas darbībā pēc 1991. gada 13. janvāra, un pret viņu ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais aizliegums balotēties.

Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanās nevar balotēties un tikt ievēlētas personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra bija PSRS Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu republikāniskās padomes, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas un tās reģionālo komiteju biedri.

Iepriekš Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra lūdza ST pārbaudīt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91 pantam. Ždanoka lūdza izvērtēt Satversmes daļu, kurā teikts: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Saeimā iespējams ievēlēt jebkuru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 21 gada vecumu, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas.

Jāpiebilst, ka Latvijas Krievu savienība, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumu partijas līderes Tatjanas Ždanokas lietā, pauda uzskatu, ka Latvijas Satversmes tiesas lēmums Ždanokas lietā nesatur kategorisku aizliegumu. LKS atzīmēja, ka CVK ir tiesības svītrot Ždanokas kandidatūru no saraksta, taču šajā gadījumā komisijas lēmums tiks apstrīdēts Latvijas un Eiropas augstākajās instancēs.    

40
Pēc temata
"Latvijas varasiestādes izskatīsies pēc idiotiem": LKS spēlēs uz visu banku
"Esmu gatavs nomelnošanas kampaņai": Mamikins iesaistījies priekšvēlešanu sacīkstēs
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

33
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

33
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

34
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

34
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Par Dzimteni

0
(atjaunots 07:36 09.05.2021)
Mūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" otrā daļa. Tā nākusi klajā par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" otrā daļa "Par Dzimteni" stāsta par Lielā Tēvijas kara gaitu pēc Staļingradas kaujas. Kad kļuva vēl smagāk, kad ienaidnieks izmisīgi pretojās.

Otrajā daļā stāstīts par Latviešu strēlnieku divīziju cīņām Demjanskas un Ļeņingradas-Novgorodas frontes operācijas.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0