Ašeradens

"Saskaņa" par Ašeradenu un OIK: skaļāk par visiem "turiet zagli!" kliedz pats zaglis

58
(atjaunots 11:23 24.08.2018)
Ašeradens uzrakstījis iesniegumu prokuratūrā pret citiem Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, lai piesegtu patiesos OIK afēras radītājus, pārliecināts "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Vēršoties Ģenerālprokuratūrā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vienkārši cenšas novērst uzmanību no patiesajiem vainīgajiem OIK afērā, pārliecināts Saeimas deputāts, ekonomikas ministra amata kandidāts no "Saskaņas" Ivars Zariņš. Viņa komentāru partija publicēja Facebook.

"Kārtējais rafinētais mēģinājums piesegt patiesos OIK afēras īstenotājus! Šie fakti tika iesniegti Ģenerālprokuratūrā jau sen! Tad Ekonomokas ministrija to noliedza. Tagad, redzot, kā attīstās kriminālprocess, kāds steidz piesegties.

Tas ir no sērijas: "ķeriet zagli" visskaļāk kliedz pats zaglis!" paziņoja Zariņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par iespējamu Ekonomikas ministrijas amatpersonu aizmāršību, kuri izsniedza atļaujas pēc OIK sistēmas, paziņoja portāls skaties.lv.

Šogad kompānija PriceWaterhouseCoopers veica neatkarīgu OIK sistēmas auditu un konstatēja, ka laika posmā no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim tika pieļauts daudz kļūdu atļauju izsniegšanā un staciju kontrolē.

Kā paziņoja Ašeradens, kad viņš bija iepazinies ar audita materiāliem, viņu pārsteidza bijušās ministrijas administratīvās vadības "paviršā attieksme", veicot darba organizāciju ar OIK, un tas, ka atjaunojamās enerģijas nozares uzraudzībai netika piešķirt pietiekams resursu daudzums.

Tagad viņš lūdz prokuratūru izvērtēt audita rezultātus.

OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas sakarā ar iespējām atcelt OIK sistēmu.    

58
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Eksperti: nav iespējams atteikties no OIK pilnībā
Ašeradens: Latvija varētu atteikties no OIK pēc trim gadiem
Cerības uz OIK sistēmas atcelšanu zūd: valdība baidās no miljonu vērtām tiesu prāvām