Eiro

Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā

63
(atjaunots 18:28 23.08.2018)
Eiropas eksperti uzskata par nepietiekamiem Latvijas varasiestāžu veiktos naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumus un ievieš pastiprinātas kontroles režīmu.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo Latvija saņēmusi zemus vērtējumus daudzos šīs jomas kritērijos, vēsta skaties.lv.

Organizācijas eksperti atradās Latvijā no 2017. gada 30. oktobra līdz 8. novembrim, izvērtējot naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmas efektivitāti. Šodien, 23. augustā, Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komitejas Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs Rīgā apspriedīs ziņojuma lēmumus ar Latvijas ierēdņiem. Tostarp, viņš piedalīsies finanšu sektora attīstības sēdē, kuru vadīs premjerministrs Māris Kučinskis, tiksies ar iestāžu pārstāvjiem, kurām paredzēts strādāt pie Moneyval rekomendāciju ieviešanas.

Moneyval secinājumi

Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas divās jomās — patieso labumu ieguvēju noteikšanā un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansējuma novēršanā.

"Latvijai ir jāturpina pilnveidot šie mēri, lai garantētu, ka varasiestādes saņem atbilstošu informāciju par patiesajiem labuma ieguvējiem visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā," teikts ziņojumā.

Moneyval eksperti iesaka Latvijai attīstīt kontroles sistēmas, kuras palīdzētu konstatēt iespējamo masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansējumu. Vienlaikus jāpalielina kontrolējošo iestāžu resursi, kā arī jāpadara uzraudzību šajā jomā par prioritāti, atzīmēts Moneyval ziņojumā.

Vidēju Moneyval vērtējumu ieguvušas Latvijas varasiestāžu rīcības astoņās nozarēs.

Komiteja norāda, ka atbildīgās iestādes nespēja organizēt efektīvu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku noteikšanas sistēmu, tostarp, privātajā sektorā un uzraugošo iestāžu vidū. Moneyval uzsver, ka situāciju nemaina pat kompetentā un secīgā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieeja banku nerezidentu sektoram.

ECB
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Kas attiecas uz finanšu izlūkošanu, tad Latvijai ir jāpiešķir vairāk resursu stratēģiskajai un operāciju analīzei, norāda eksperti. Izmeklēšanas un sodīšanas jomā naudas atmazgāšanas apkarošanai jākļūst prioritārai, kā arī tai jābūt vērstai pret plašāku pārkāpumu spektru, teikts ziņojumā.

Sakarā ar terorisma finansēšanas apkarošanu Moneyval ziņojumā tiek atzīmēts, ka "Latvijas valdība turpina darbu, lai apstiprinātu terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģiju, pastiprinātu tiesībsargājošo iestāžu darbību šajā jomā un uzlabotu informācijas apmaiņu atbildīgo iestāžu vidū".

Moneyval atzīst par efektīvām Latvijas varasiestāžu darbības vienā nozarē — starptautiskajā sadarbībā, atzīmējot, ka Latvijas aktīvi lūdz un sniedz palīdzību naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanas gadījumos citu valstu iestādēm un dalās ar finanšu izlūkošanas datiem.

Tā kā Latvijai noteikts pastiprinātas kontroles režīms, sākot no nākamā gada, tai katru gadu ir jāiesniedz atskaites par veiktajiem darbiem situācijas uzlabošanai līdz 2022. gadam, kad Moneyval sagatavos savu nākošo ziņojumu.

Atgādināsim, ka pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru Amerikas Finanšu ministrija FinCEN struktūra apsūdzēja naudas atmazgāšanā un Latvijas ierēdņu uzpirkšanā, varas iestādes piedāvāja steidzamas izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts tirgus atveseļošanās pasākumu plāns, saskaņā ar kuru Latvijas bankās tiks aizliegta visu čaulu kompāniju apkalpošana. Tiem, kas jau ir klienti, tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kuras apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to daļu līdz apmēram 5%. Tie, kas nespēs īsā laika posmā pārkārtot biznesu, būs spiesti aiziet no tirgus.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 7. jūlija datiem, čaulu kompāniju atlikums, kuras atrodas riska kategorijā, kopējā noguldījumu apjomā Latvijas bankās sastādīja 0,03% (4,5 miljonus eiro), un lielākoties tas ir bloķēto līdzekļu atlikums kontos. Ārzemju klientu noguldījumu daļa, tostarp, no ES valstīm, jūlija beigās Latvijas bankās sastādīja 21%. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra liecina par to, ka Latvijā dominē vietējie depozīti — to daļa sastāda 79%.    

63
Pēc temata
Eirodeputāts no Latvijas apkaros naudas atmazgāšanu
Bloomberg: Latvijas tests Eiropas Centrālajai bankai

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

28
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

28
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju