Medicīnas darbiniece

Apinis: ekonomisko krīzi Latvijā uz saviem pleciem iznesa sievietes-mediķi

32
(atjaunots 11:32 23.08.2018)
Tā kā lielākā daļa medicīnas darbinieku ir sievietes, niecīgās algas medicīnā ir gluži vienkārša diskriminācija pēc dzimuma pazīmes, uzskata Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Mazās ārstu un medmāsu algas Latvijā ir gluži vienkārša sieviešu diskriminācija, uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Par to viņš uzrakstīja Twitter.

"Tas, ka Latvijā valsts vismazāk maksā ārstiem (ārstēm) un māsiņām vienkāršoti saucas SIEVIEŠU DISKRIMINĀCIJA. Bez tam tieši uz šo sieviešu pleciem tika iznesta 2008.-2010. gada ekonomiskā krīze ar 20-30% algu samazinājumu medicīnas darbiniekiem," uzrakstīja Apinis.

​Tvītam pievienota tabula, kurā redzams, ka Latvijā sieviešu daļa ārstu vidū pārsniedz 74% — tas ir augstākais rādītājs ESAO valstu vidū. Pēc Apiņa sacītā, ja ņem vērā arī citu medicīnisko personālu, tad kopumā medicīnā strādā vairāk nekā 80% sieviešu.

Kā atzīmēja Ārstu asociācijas vadītājs, pedagogu vidū šī proporcija ir vēl lielāka, un tieši šajās profesijās algas krīzes gados samazinājās visvairāk.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, astoņi no desmit jaunajiem ārstiem uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas taisās braukt strādāt uz Vāciju.

Zemās darba algas dēļ valsts medicīnas iestādēm ir liels medicīniskā personāla trūkums, tikmēr ārstu un medmāsu skaits turpina samazināties.

Kaut gan naudu aizsardzības budžeta palielināšanai Latvijas valdībai atrodas izdodas, ar medicīnu situācija ir daudz sliktāka: Latvija atrodas trešajā vietā no beigām ES valstu vidū pēc veselības aprūpes finansējuma.

Paredzamais cilvēka mūža ilgums valstī ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.    

32
Pēc temata
Komisijas, neatkarība un VDK: tāda vēsture Latvijai nav vajadzīga
Maksa par dzīvi Latvijā: maksājiet nodevu NA un vairojieties pēc patikas
Ne kvalitātes, ne kvantitātes: kas notiek ar Latvijas iedzīvotājiem
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem