Līgatnes padomju laiku bunkurs

Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam

120
(atjaunots 09:44 23.08.2018)
Draudu līmenis Latvijā ir sasniedzis tādus apmērus, ka valsts aizsardzība tikai ar militārajiem līdzekļiem vairs nav iespējama, uzskata Baltijas militārpersonas.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus sabiedriskās vietās kara gadījumam, par to teikts ziņojumā par visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuru sagatavojusi iestāde, vēsta Press.lv.

Latvijas militārpersonas uzskata, ka draudu līmenis valstī jau ir sasniedzis tādu pakāpi, ka aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav iespēja.

Valsts aizsardzībai ir jābūt visaptverošai un jābalstās uz visas sabiedrības un valsts iestāžu gatavības pārvarēt krīzi, kā arī būt noturīgai attiecībā pret ārējo ietekmi, teikts ziņojumā.

Latvijas militārpersonas piedāvā pakāpeniski būvēt visaptverošu aizsardzības sistēmu.

Pirmajā posmā izvirzīti šādi uzdevumi: aizsardzības spēju un stratēģiju attīstība, līdzdalība aizsardzības sadarbībā starp privātajiem un valsts sektoriem, valstiskuma pamatu pasniegšana skolā, valsts aizsardzības mācības ieviešana.

No 2021. līdz 2024. gadam plānots valsts un pašvaldību līmenī izstrādāt lēmumu pieņemšanas mehānismu, kurš nodrošinātu koordināciju sistēmas iekšienē, reaģējot uz krīzes situācijām.

Ilgtermiņa perspektīvā, pēc 2024. gada, Latvijas militārpersonas redz nepieciešamību partnerības institūta attīstībā ar Latvijas uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm.

Latvijai ir vājai attīstīta armija. Saskaņā ar Global Firepower reitingu, Baltijas republikas bruņotie spēki ieņem 105. vietu no 136. sarakstā esošām. Latvijas Gaisa militārie spēki sastāv no četriem helikopteriem un četrām transportēšanas lidmašīnām. Armijas spēki mērāmi ar 250 bruņutankiem un 20 buksējamās artilērijas vienībām. Jūras militāros spēkus veido 18 kaujas vienības, no tām 11 ir patruļas kuteri un seši minu nesēji.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvu (NBS) veido 17 155 cilvēki, no tiem 8 tūkstoši ir rezervisti. Militārais budžets sastāda 280 miljonus dolāru.

Latvijai līdzīgi pārējām Baltijas valstīm nepieder lidmašīnas, kuras būtu derīgas gaisa patrulēšanai, tādēļ kopš 2004. gada aprīļa (pēc viņu iestāšanās NATO) ar gaisa telpas aizsardzību rotācijas kārtībā nodarbojas Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kuras bāzējas Lietuvā Zokņu lidlaukā. Igaunijas aviācijas bāze Emari kopš 2014. gada kļuvusi par papildus platformu NATO lidmašīnu izvietošanai. NATO samitā Čikāgā 2012. gadā misiju pagarināja uz nenoteiktu termiņu.

Tāpat Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu teritorijās izvietoti NATO starptautiskie bataljoni, kur katrs no tiem sastāv no 1000 cilvēkiem. Latvijā bataljonu vada Kanāda, alianses karavīri dislocēti Ādažu militārajā bāzē.

Lēmums par NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts alianses Varšavas samitā 2016. gada 8. jūnijā sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju".

Krievija vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta situācijas eskalācijā pie savām robežām, neveic un neplāno agresīvu darbību nevienā reģionā, tostarp, Baltijas reģionā. Kā atzīmēja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, NATO vadībai par to ir lieliski zināms, taču alianse ar izdomātu Maskavas agresijas ieganstu nepārstāj virzīt savus spēkus pie Krievijas Federācijas rietumu robežām.    

120
Pēc temata
Mediji: IT miljonāri aktīvi gatavojas apokalipsei
Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP
Valdis Keris: kāpēc Latvijai tērēt 4% IKP aizsardzībai, ja iedzīvotāji izmirst
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

5
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

5
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

6
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

6
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju