Studenti

Kur dodas mācīties Latvijas studenti, kuri paņēmuši studiju kredītu

40
(atjaunots 08:56 23.08.2018)
Vienīgā banka Latvijā, kura izsniedz kredītus ar valsts galvojumu, SEB pastāstīja, kādas specialitātes un augstskolas izvēlas studenti, kuri nolēmuši studēt par maksu.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Pērn mācību, jeb studiju kredītu ar valsts galvojumu saņēma gandrīz 1600 Latvijas studentu par kopējo summu, kura pārsniegusi astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro tika piešķirti studentiem, kuri devās mācībās uz ārzemēm, par populārākajām valstīm kļuva Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, raksta rus.db.lv ar atsauci uz SEB bankas datiem.

Šogad valsts galvotos kredītus studentiem atkal piedāvā tikai SEB banka: pieteikumi aizdevuma saņemšanai tiek pieņemti no 20. augusta līdz 27. novembrim, no sākuma studentam jāiesniedz pieteikums savā augstskolā un pēc apstiprinājuma saņemšanas jādodas uz banku. Kredīti ir pieejami studentiem, kuri nolēmuši mācīties ne tikai Latvijā, bet arī citā valstī: no pērn izsniegtajiem aizdevumiem 36 bija paredzēti studiju maksas segšanai, savukārt 44 — ikdienas tēriņiem ārzemēs. Apmēram trešdaļu kredītu saņēma studenti, kuri nolēmuši mācīties Lielbritānijā. Tāpat studenti izvēlas Nīderlandi, ASV, Zviedriju, Dāniju un Igauniju. Populārākās nozares — medicīna, māksla, finanses, Informāciju tehnoloģijas un citas specialitātes.

Kā paziņoja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ap 40% vietu Latvijas augstskolās tiek apmaksāti no valsts budžeta, pārējie studenti ir spiesti maksāt par mācībām paši. Visbiežāk Latvijā valsts galvotā kredīta pieteikumus iesniedz Latvijas Universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. No kopējā 2017. gadā izsniegto aizdevumu apjoma 84% ir studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, savukārt 16% — studentu kredīti ikdienas izdevumiem. Vidējā kredīta summa sastāda apmēram 5,5 tūkstošus eiro.

Visbiežāk kredīta pieteikumus iesniedz studenti, kuri apgūst humanitārās, sociālās un eksaktās zinātnes, piemēram, jurisprudenci, ekonomiku un finanses, psiholoģiju, sabiedriskās attiecības, pedagoģiju, uzņēmējdarbības vadību.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 126 cilvēki šogad iestājušies Krievijas augstskolās. Un, ja padomju laikā priekšroka tika dota latviešiem kā nacionālai mazākumtautībai, šobrīd šīs kvotas izplatās uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jo tur, kur Krievijas skolēns atduras pret konkursu ar divdesmit cilvēkiem uz vienu vietu, Latvijas iedzīvotājam nākas uzvarēt tikai vienu, maksimums piecus pretendentus. Pērn kvota sastādīja 85 vietas, savukārt sākās programma ar 15 vietām. Uz 126 vietām pretendēja 245 cilvēki. Lielākie konkursi bija kultūras un mākslas jomā, it sevišķi aktieru un režisoru fakultātes.

Kopumā 2018. gadā 12. klasi pabeidza apmēram 14 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas augstskolās 2017. gadā iestājās 27 tūkstoši cilvēku. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri iestājās ārvalstu augstskolās, 2017./2018. gadā palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 23%, sasniedzot apmēram 7600 cilvēku.    

40
Pēc temata
Cenas nekritīsies: ārzemnieki un studenti veicina mājokļu īres tirgu
Zaudējumi pēc krievu valodas aizlieguma privātajās augstskolās - politiska cena
Pētījums: gads studenta dzīvē izmaksā septiņus tūkstošus eiro
Matīss: krievu valodas aizliegums augstskolās kaitēs studentiem
Mācību grāmatas, foto no arhīva

"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā

11
(atjaunots 10:28 16.07.2020)
Modrs iedzīvotājs ieraudzījis ziņu izlaidumā krieviski runājošu skolnieci un pieprasījis to izbeigt.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Vērīgs Latvijas TV skatītājs ieraudzījis ziņu raidījumā skolnieci, kas uz žurnālistes jautājumiem atbildēja krieviski. Viņš pieprasa nekavējoties pārtraukt intervēt tos, kuri nerunā valsts valodā. Savu sašutumu viņš pauda lasītājiem Twitter.

"Ieslēdzu 18 LTV ziņas. Runā 2 Olainas viduskolnieces, kārtējo reizi žurnālistei atbild krievu valodā. Cik ilgi pieļausim šo divvalodību? Un tās žurnālistes cik ilgi strādās par tulkiem, tā vietā, lai šādus cilvēkus, kas nerunā valsts valodā neintervētu! Cik ilgi tā turpināsim?" savu sāpi sociālajos tīklos izlēja Andis Zommers.

Daži lasītāji piekrita viņa satraukumam un ieteicās, ka vajadzētu painteresēties par skolnieces pedagogiem.

"Varbūt jāpaintervē šo meiteņu skolotāji valsts valodā. Bieži vien bilingvālās stundās tikai sasveicinās valsts valodā. Stundas notiek krievu valodā. Skolēni paši par to stāsta," Indra Blaua aicina pārbaudīt skolu.

"Intervēt vajag. Pie reizes paprasīt tieši - kādēļ neatbild latviski. Pavaicāt par cieņu pret Latviju un kā tā izpaužas. Izdarīt sacinājumus, t. sk., par "mazākumtautību" skolu izglītības kvalitāti, īpaši - latviešu valodas apguvē," ziņo Ints Goze. Acīmredzot, viņam precīzi zināms, kā vajag pareizi cienīt Latviju.

"Nu, Latvijai diemžēl ir tikai 2 izvēles - uzklausīt dažus krieviski runājošos vai turpināt uzturēt divu valodu informatīvas telpas. Jo aiz sētas gaida sievietes, kuras ar žurnālistiem nedrīkstēs runāt NEKĀDĀ valodā, saskaņā ar šariatu," atgādināja Valters Korālis, domājams, ar mājienu par citiem kaimiņiem.

"Tas turpināsies tik ilgi, cik vien tam būs nozīme jūsu acīs. 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas jūs dzīvojat ar vienu vienīgu problēmu, kas jūs satrauc. Jūs esat šausmīgi novecojuši," autoram angļu valodā attrauca Sergejs Bratarčuks.

Atgādināsim, ka valsts valodas statuss valstī ir tikai latviešu valodai. Krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju. Diskusijas par to, kādas valodas nepieciešamas darbiniekiem vienā vai otrā nozarē, rit jau sen. Daudzi uzskata, ka dažās jomās ar latviešu valodu vien neiztikt.

11
Tagi:
latviešu valoda, rusofobija, Latvija, krievu valoda
Pēc temata
"Skolotāji runā krieviski": juristi šokējusi latviešu skola
Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam
Pat latviešu grupā runā krieviski: Saeimas deputāts par Latvijas bērnudārziem
"Runāju krieviski un neslēpju to": žurnālists pastāstīja, kā atrisināt valodu jautājumu
Runā ar pasažieriem krieviski: Vīķe-Freiberga aicina airBaltic atbildēt
ASV, Igaunijas un NATO karogs Emari aviācijas bāzē, foto no arhīva

Militārais eksperts konstatējis "Pikša sindromu" Igaunijas attieksmē pret Krieviju

13
(atjaunots 22:55 15.07.2020)
Krievijas Ģenerālštābs redz Igaunijas centienus parādīt, kādas ir valsts iespējas sagādāt nepatikšanas lielajam un nopietnajam kaimiņam.

RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Latvijas pēdās arī Igaunija paudusi gatavību uzņemt pie sevis amerikāņu militāro kontingentu, ko ASV prezidents Donalds Tramps licis izvest no Vācijas, vēsta Rubaltic.ru. Runa ir par 9,5 tūkstošiem karavīru. Kontingenta izvešanas termiņš un jaunā dislokācijas vieta vēl nav noteikti.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins konstatēja, ka Tallinas vēlme ir saprotama – iegūt Vašingtonas atbalstu, paziņot visai pasaulei, ka ir tāda valsts – Igaunija.

"Šeit atmiņā ataust Krilova fabula: "Ai, Piksis! Tad jau laikam stiprs, ja ziloni aprej!" Igaunijai ir "Pikša sindroms" – vēlme demonstrēt iespēju sagādāt nepatikšanas lielam un nopietnam zvēram," teica Ļitovkins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts ir pārliecināts, ka Krievija ņems vērā amerikāņu bruņoto spēku klātbūtni pie savām robežām, ja tie tiks dislocēti Igaunijā.

"Jāpatur prātā, ka Emari aviobāzē atrodas amerikāņu lidmašīnas, kas spēj nest kodolbumbas. No turienes līdz Sanktpēterburgai – piecu minūšu lidojums virsskaņas iznīcinātājam. Krievijas Ģenerālštābs visu to redz un ņem vērā. Ja Igaunija vēlas kļūt par Krievijas raķešu mērķi, viņa sekmīgi piepildīs savu sapni," uzsvēra Ļitovkins.

Viņš atgādināja, ka NATO militārā kontingenta dislokācija pie Krievijas robežām pārkāpj Krievijas un NATO Pamata aktu, kas parakstīts Romā 1997. gadā.

"Dokuments aizliedz dislocēt uz robežām būtiskus karaspēka kontingentus. NATO un ASV šo vienošanos noniecina un nekad nav to ievērojušas. Tāpat viņi plāno to neievērot arī tagad," secināja Ļitovkins.

Baltijas valstis regulāri klāsta par it kā augošo Krievijas agresiju. Pēc to lūguma NATO dislocēja reģionā ātrās reaģēšanas spēku bataljonus. Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka NATO vadībai tas ir zināms, tomēr alianses spēki pie KF robežām joprojām aug ar Krievijas "draudu" izdomāto ieganstu.


13
Tagi:
Igaunija, NATO, ASV, drošība, Krievija
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
ASV uzbrukuma droni pie Krievijas robežām. MQ-9 Reaper dislocēs Igaunijā
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, foto no arhīva

Igaunijas aizsardzības ministrs nosaucis Krieviju par ienaidnieku

3
(atjaunots 13:09 16.07.2020)
Igaunijas aizsardzības ministrs, uzrunājot jaunkareivjus, aicināja būt gataviem aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem".

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, uzrunājot jaunos karavīrus, kuri uzsāk dienestu Aizsardzības spēkos, nosauca Krieviju par ienaidnieku un aicināja karavīrus būt gatavus aizsargāt valsti no "Krievijas draudiem", vēsta RIA Novosti.

"Igaunijai ir vajadzīga apmācīta armija, kas spēs aizsargāt mūsu valsts. Ikviens apmācīts igauņu kareivis – tas ir vēl viens kareivis, ar kuru nāksies rēķināties mūsu ienaidniekam," teica Luiks video uzrunā jauniesaucamajiem, kas publicēta Aizsardzības ministrijas vietnē.

Ministrs uzskata, ka Igaunijas patstāvīgās aizsardzības spējas attīstībai ir jāparāda pretiniekam, ka agresijas gadījumā viņi var zaudēt vairāk nekā iegūt, un valsts varēs sevi aizsargāt, līdz ieradīsies sabiedrotie.

"Protams, mēs esam mazāki, nekā mūsu austrumu kaimiņš, taču mūsu spēki ir pietiekami lieli, lai liktu saprast pretiniekam, ka šeit deguns nav jābāž," klāstīja Luiks.

Aizsardzības ministrijas vadītājs atgādināja, ka Igaunijas teritorijā dislocēts NATO starptautiskais bataljons, ko vada Lielbritānija. Pēc viņa vārdiem, tas vajadzīgs, lai Tallina un visa Ziemeļatlantijas alianse nejustos neaizsargāti.

Baltijas valstu izteikumi

No Rietumu politiķu, visbiežāk – no Baltijas valstu un Polijas amatpersonu – puses periodiski izskan izteikumi par "Krievijas draudiem". Pie tam Maskava ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Bez tam Krievija vairākkārt atspēkojusi jebkādas apsūdzības par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs, turklāt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka tās izteiktas bez jebkāda pamatojuma un pierādījumiem.

3
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
Briti pārsteigti par to, kā viņu lidmašīnas "aizsargā" Igauniju
NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru