Studenti

Kur dodas mācīties Latvijas studenti, kuri paņēmuši studiju kredītu

41
(atjaunots 08:56 23.08.2018)
Vienīgā banka Latvijā, kura izsniedz kredītus ar valsts galvojumu, SEB pastāstīja, kādas specialitātes un augstskolas izvēlas studenti, kuri nolēmuši studēt par maksu.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Pērn mācību, jeb studiju kredītu ar valsts galvojumu saņēma gandrīz 1600 Latvijas studentu par kopējo summu, kura pārsniegusi astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro tika piešķirti studentiem, kuri devās mācībās uz ārzemēm, par populārākajām valstīm kļuva Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, raksta rus.db.lv ar atsauci uz SEB bankas datiem.

Šogad valsts galvotos kredītus studentiem atkal piedāvā tikai SEB banka: pieteikumi aizdevuma saņemšanai tiek pieņemti no 20. augusta līdz 27. novembrim, no sākuma studentam jāiesniedz pieteikums savā augstskolā un pēc apstiprinājuma saņemšanas jādodas uz banku. Kredīti ir pieejami studentiem, kuri nolēmuši mācīties ne tikai Latvijā, bet arī citā valstī: no pērn izsniegtajiem aizdevumiem 36 bija paredzēti studiju maksas segšanai, savukārt 44 — ikdienas tēriņiem ārzemēs. Apmēram trešdaļu kredītu saņēma studenti, kuri nolēmuši mācīties Lielbritānijā. Tāpat studenti izvēlas Nīderlandi, ASV, Zviedriju, Dāniju un Igauniju. Populārākās nozares — medicīna, māksla, finanses, Informāciju tehnoloģijas un citas specialitātes.

Kā paziņoja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ap 40% vietu Latvijas augstskolās tiek apmaksāti no valsts budžeta, pārējie studenti ir spiesti maksāt par mācībām paši. Visbiežāk Latvijā valsts galvotā kredīta pieteikumus iesniedz Latvijas Universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. No kopējā 2017. gadā izsniegto aizdevumu apjoma 84% ir studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, savukārt 16% — studentu kredīti ikdienas izdevumiem. Vidējā kredīta summa sastāda apmēram 5,5 tūkstošus eiro.

Visbiežāk kredīta pieteikumus iesniedz studenti, kuri apgūst humanitārās, sociālās un eksaktās zinātnes, piemēram, jurisprudenci, ekonomiku un finanses, psiholoģiju, sabiedriskās attiecības, pedagoģiju, uzņēmējdarbības vadību.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 126 cilvēki šogad iestājušies Krievijas augstskolās. Un, ja padomju laikā priekšroka tika dota latviešiem kā nacionālai mazākumtautībai, šobrīd šīs kvotas izplatās uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jo tur, kur Krievijas skolēns atduras pret konkursu ar divdesmit cilvēkiem uz vienu vietu, Latvijas iedzīvotājam nākas uzvarēt tikai vienu, maksimums piecus pretendentus. Pērn kvota sastādīja 85 vietas, savukārt sākās programma ar 15 vietām. Uz 126 vietām pretendēja 245 cilvēki. Lielākie konkursi bija kultūras un mākslas jomā, it sevišķi aktieru un režisoru fakultātes.

Kopumā 2018. gadā 12. klasi pabeidza apmēram 14 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas augstskolās 2017. gadā iestājās 27 tūkstoši cilvēku. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri iestājās ārvalstu augstskolās, 2017./2018. gadā palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 23%, sasniedzot apmēram 7600 cilvēku.    

41
Pēc temata
Cenas nekritīsies: ārzemnieki un studenti veicina mājokļu īres tirgu
Zaudējumi pēc krievu valodas aizlieguma privātajās augstskolās - politiska cena
Pētījums: gads studenta dzīvē izmaksā septiņus tūkstošus eiro
Matīss: krievu valodas aizliegums augstskolās kaitēs studentiem
NMPD

NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir

5
(atjaunots 09:09 05.12.2020)
Covid-19 pacientu skaits valstī pieaug, tāpēc slimnīcas drīz varētu atteikties no plānveida veselības aprūpes. Situācija ir tuva kolapsam, uzskata NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai valstī nav bijuši pietiekoši, veselības aprūpes sistēma ir tuva kolapsam, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam "Ir".

Viņa atzīmēja, ka Covid-19 izplatība valstī joprojām pieaug.

"Faktiski esam situācijā, kad ir problēmas hospitalizēt neatliekamās palīdzības pacientus. Vairākās slimnīcās ir slēgtas nodaļas pacientu uzņemšanai, vairākas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida pacientu aprūpi, un tuvākajās dienās, domājams, tā tiks pārtraukta visā valstī. Zināmā mērā kolapsa pazīmes sistēmā jau ir," uzskata Cipule.

Viņa pastāstīja, ka NMPD ik dienas saņem 40-50 izsaukumus pie pacientiem ar Covid-19 simptomiem, kas var liecināt par slimības nelabvēlīgu attīstību. Divas trešdaļas viņu vidū nākas hospitalizēt. Aptuveni tikpat liels ir izsaukumu skaits pie pacientiem, kam ir aizdomas par koronavīrusa infekciju, taču vēl nav apstiprinoša testa. Divas trešdaļas tādu pacientu arī nonāk slimnīcās.

Cipule atzīst: situācija patlaban ir smagāka nekā pavasarī – pacientu ir vairāk, lielāks ir smagu gadījumu skaits. Viņa atgādināja: pavasarī hospitalizācija bija vajadzīga aptuveni 10-12% Covid-19 pacientu, tagad – aptuveni 15%.

Slimības gaita var būt neprognozējama. Bijuši gadījumi, kad pacienti nonākuši slimnīcā ar relatīvi vieglu slimības gaitu, tomēr jau 2-3 dienu gaitā slimības gaita kļūst smaga.

Cipule pastāstīja, ka, atlasot pacientus, ārsti pakļauti ļoti smagai psihoemocionālajai slodzei – viņi ir spiesti novērtēt riskus, kas var liecināt par iespējamu slimības pāreju pie smagas formas, un pieņemt lēmumu. Gadās, ka pacienti jau mājās ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc ārsti ir spiesti veikt sarežģītus reanimacijas pasākumus, lai nogādātu pacientu slimnīcā. Diemžēl jau tagad ir virkne gadījumu, kad pēc kardiopulmonālās reanimācijas cilvēks mirst brigādes rokās. Pavasarī nekā tamlīdzīga nebija, piezīmēja NMPD vadītāja.

5
Tagi:
NMPD, veselības aprūpes sistēma
Pēc temata
Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

5
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

5
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā

Smadzeņu karsonis Krimas dēļ: NATO sapņo aizliegt Krievijas armiju

0
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianses vadītājs kārtējo reizi ar izdomātiem ieganstiem mēģina pamatot militārā bloka un tā sabiedroto darbības Melnās jūras reģionā.

Jenss Stoltenbergs apgalvo, ka NATO paplašina militāro klātbūtni Melnajā jūrā, atbildot uz Krievijas analoģiskiem soļiem. Tomēr Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs neprecizēja, ko militārā bloka spēki īsti dara pie Krievijas robežām un kāpēc Krievijai nav tiesību veidot aizsardzību pašai savā teritorijā atbilstoši NATO radītajiem draudiem.

Pēdējā laikā alianses agresīvās darbības pie Krievijas robežām ir manāmi augušas, tāpēc Krievija ir spiesta parūpēties par savu drošību.

0