Pamestā koku māja. Foto no arhīva

Latviete šokā: katra otrā māja Mazsalacā stāv tukša dzīvo tikai pensionāri

343
(atjaunots 20:20 22.08.2018)
Zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere paviesojās Mazsalacā un pauda sašutumu par to, kā dzīvo vietējie iedzīvotāji, kuri pat nevar atļauties nopirkt sev Latvijas zemenes.

RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Neliela Latvijas Mazsalacas pilsētiņa atrodas netālu no Igaunijas robežas, pie ainavu bagātās Salacas upes. Taču Ingūnas Bedikeres atmiņā Mazsalacas miestiņš palicis pavisam citās krāsās – pamestas mājas un vientuļi pensionāri. Par to visu viņa nolēma pastāstīt saviem sekotājiem Facebook.

"Esmu reālā apmulsumā… Biju daudz dzirdējusi: visi aizbrauc, lauki paliek tukši. Šodien to ieraudzīju realitātē.

Aizbraucu uz Mazsalacu. Katra otrā māja tukša. Dzīvo pensionāri. Vairāki uzaicināja padzert kafiju. Iegāju. Vieniem bērnu neesot, tuvinieku arī. Citiem — bērni ir, bet neatgriezīšoties. Tiem kuriem bērni ir par tiem priecīgi, bērni labi iekārtojušies Īrijā, Anglijā, ASV utt. Viņiem labi, bet vecāki nomiršot tepat.

Ienāk jauns vīrietis, pēc sava sunīša, kuru uzticējis kaimiņienei kamēr darbā. Jautāju, kā klājas?

— Nu tā…

Jūtu vīrietim, iespējams, ir invaliditāte. Neērti jautāt, bet veselības problēmas ir. Turpinu — ko dara?

— Palīdzot vienam mazajam zemniekam apkopt aitas.

Zinu netaktiski, bet tomēr gribās noskaidrot algu. Nu esot švaki.

— Cik švaki?

— Nu 160- 180€ mēnesī sanākot.

Es: Nopietni?

— Jā, lauksaimnieks nevarot vairāk maksāt, pats knapi velk dzīvību.

Tagad domājot kā malku nopirkt. Dzīvoklīša īre Mazsalacā 22€ mēnesī, nu vēl elektrība, telefona rēķins. Jūtu, mana sejas izteiksme paliek arvien šokētāka. Tā īsti vairs nevaru to noslēpt un nezinu, kā uzvesties, ko teikt.

Apsolu viņiem palīdzēt sagādāt malku. Kā arī ātrumā sāku domāt par iespēju vīrieti paaicināt pie sevis. Bet varēšu ar darbu nodrošināt tikai divas sezonas. Vai viņu pēc tam uz vēl divām ņems atpakaļ? Satieku vēl 4 aktīvus pensionārus. Visiem interesē: no kurienes es? Ar ko nodarbojos?

Stāstu: audzēju zemenes un citas ogas.

Viņi nopūšas: Zemenes? Jūs neticēsiet, te vairs nav kam un kur audzēt zemenes. Mēs tās nevarējām nopirkt. Bet zināt, pie mums uz svētkiem bija atbraucis ZZS pārstāvis no ZM. Un uzdāvināja divus lielus grozus pilnus ar zemenēm. Un visi viņu slavēja — nu tomēr tāds bonusiņš. Jautāju: Jūs to nopietni? Jūs priecājaties?— Ingūna, te zemenes nevarēja nopirkt, bet beigās viens tomēr atvēra kiosku, vismaz tiekam pie Polijas zemenēm.

Es: Jūs šo nopietni?

— Jā! Ingūna, atvedat lūdzu mājas zemenes, mēs nopirksim. Jums tāls ceļš līdz mums?

— Nē, man līdz jums ceļš nav tāls, Es atvedīšu, un arī ar malku palīdzēšu… "

Savu stāstu par viesošanos Mazsalacā Ingūna noslēdz ar to, ka viņa bijusi vienkārši salauzta, savukārt viņas prātā vēl ilgi griezās saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Sieviete centās to visu aizmirst, bet neizdevās. "Eju tālāk, gar acīm ņirb Kučinska, Danas ar koketo interviju, Dūklava, Vienotības klonu un citu solītāju ņirdzošās sejas. Iesēžos mašīnā. Salauzta no domām… Vienmuļi veros mežonīgi plaši apstrādātos lielzemnieka laukos ar Class kombainu dūcot…." — rezumēja Ingūna.

Viss ir skaisti tikai Pierīgā

Sociālo tīklu lietotāju viedoklis par to, ko uzrakstīja zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere, stipri atšķiras – kāds viennozīmīgi atbalstīja viņas domu, bet kāds bargi kritizēja. Bija arī tādi, kuri saskatīja tajā priekšvēlēšanu retoriku (Ingūnas Bedikeres vārds figurē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā).

Piemēram, Andris Grasis pilnībā atbalstīja Ingūnu. "100% piekrītu. Man, kā veterinārārstam, iznāk daudz braukāt riņķi. Arī ļoti tālu braucu. Pat 100-150 km no mājām. Braucu ne tikai pie zirgiem bet arī citiem mīluļiem. Latvijas laukus ik dienu redzu tieši tādus. Tas ir vājprāts. Nav laukos cilvēku, kur nu vēl dzīvnieki. Viss ir skaisti tikai ap Rīgu. Ministri jau neredz kur viņi ir iegrūduši mūsu LATVIJU," uzrakstīja Andris.

Viņu atbalstīja arī Sarmīte Vanaga: "Tas nav tikai Mazsalacā….. Tā diemžēl ir lauku realitāte….."

Savukārt Ilze Ozola nepiekrīt. "Biju nupat pa Rūjienu, Naukšēniem. Radās absolūti pretējs iespaids. Mājas sakoptas, cilvēki dzīvo un strādā, lauki apstrādāti. Un zeme lauksaimniecībai pat esot uz izķeršanu," — atzīmēja Ilze.

Līdzīgs viedoklis ir arī Ilzei Dracmanei. "Vienpusīgs un šaurs redzējums, kas notiek Mazsalacā. Reklāma par zemenēm varēja izpalikt. Situācija Latvijā ir puslīdz vienādā, gan pie jums Ogres pusē, gan Mazsalacā. Labāk būtu aizbraukuši uz Skaņo kalnu un atpūtušies! Jauku vasaras izskaņu!" — novēlēja autorei Ilze.

Savukārt Juris Jurka vispār nesaprata, kam bija veltīta Ingūnas publikācija "Nesapratu par ko bija raksts?! Aprunājies ar vecu cilvēku, kaut vai Tīnūžos pie veikala, arī viņš gribēs zemenes, jo ne jau zemenes vajag šiem cilvēkiem, bet parunāties! Kas attiecas par balsu pirkšanu, Mazsalaciešiem ir sava galva un spīts, mūs nevajag pataisīt par pērkamiem! Darbu piedāvāt divas sezonas, ir tas pats, kā reizi pirms vēlēšanām solīt zemenes, darbu un malku!" — pateica Juris, kurš, acīmredzami, pats ir Mazsalacas iedzīvotājs.

343
Pēc temata
Providus: Latvijas partijas ir nabadzīgākās Baltijā
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
Vienkārši negrib strādāt: Latvijā nabadzību saista ar slinkumu
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

5
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

5
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

16
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

16
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis