Pamestā koku māja. Foto no arhīva

Latviete šokā: katra otrā māja Mazsalacā stāv tukša dzīvo tikai pensionāri

335
(atjaunots 20:20 22.08.2018)
Zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere paviesojās Mazsalacā un pauda sašutumu par to, kā dzīvo vietējie iedzīvotāji, kuri pat nevar atļauties nopirkt sev Latvijas zemenes.

RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Neliela Latvijas Mazsalacas pilsētiņa atrodas netālu no Igaunijas robežas, pie ainavu bagātās Salacas upes. Taču Ingūnas Bedikeres atmiņā Mazsalacas miestiņš palicis pavisam citās krāsās – pamestas mājas un vientuļi pensionāri. Par to visu viņa nolēma pastāstīt saviem sekotājiem Facebook.

"Esmu reālā apmulsumā… Biju daudz dzirdējusi: visi aizbrauc, lauki paliek tukši. Šodien to ieraudzīju realitātē.

Aizbraucu uz Mazsalacu. Katra otrā māja tukša. Dzīvo pensionāri. Vairāki uzaicināja padzert kafiju. Iegāju. Vieniem bērnu neesot, tuvinieku arī. Citiem — bērni ir, bet neatgriezīšoties. Tiem kuriem bērni ir par tiem priecīgi, bērni labi iekārtojušies Īrijā, Anglijā, ASV utt. Viņiem labi, bet vecāki nomiršot tepat.

Ienāk jauns vīrietis, pēc sava sunīša, kuru uzticējis kaimiņienei kamēr darbā. Jautāju, kā klājas?

— Nu tā…

Jūtu vīrietim, iespējams, ir invaliditāte. Neērti jautāt, bet veselības problēmas ir. Turpinu — ko dara?

— Palīdzot vienam mazajam zemniekam apkopt aitas.

Zinu netaktiski, bet tomēr gribās noskaidrot algu. Nu esot švaki.

— Cik švaki?

— Nu 160- 180€ mēnesī sanākot.

Es: Nopietni?

— Jā, lauksaimnieks nevarot vairāk maksāt, pats knapi velk dzīvību.

Tagad domājot kā malku nopirkt. Dzīvoklīša īre Mazsalacā 22€ mēnesī, nu vēl elektrība, telefona rēķins. Jūtu, mana sejas izteiksme paliek arvien šokētāka. Tā īsti vairs nevaru to noslēpt un nezinu, kā uzvesties, ko teikt.

Apsolu viņiem palīdzēt sagādāt malku. Kā arī ātrumā sāku domāt par iespēju vīrieti paaicināt pie sevis. Bet varēšu ar darbu nodrošināt tikai divas sezonas. Vai viņu pēc tam uz vēl divām ņems atpakaļ? Satieku vēl 4 aktīvus pensionārus. Visiem interesē: no kurienes es? Ar ko nodarbojos?

Stāstu: audzēju zemenes un citas ogas.

Viņi nopūšas: Zemenes? Jūs neticēsiet, te vairs nav kam un kur audzēt zemenes. Mēs tās nevarējām nopirkt. Bet zināt, pie mums uz svētkiem bija atbraucis ZZS pārstāvis no ZM. Un uzdāvināja divus lielus grozus pilnus ar zemenēm. Un visi viņu slavēja — nu tomēr tāds bonusiņš. Jautāju: Jūs to nopietni? Jūs priecājaties?— Ingūna, te zemenes nevarēja nopirkt, bet beigās viens tomēr atvēra kiosku, vismaz tiekam pie Polijas zemenēm.

Es: Jūs šo nopietni?

— Jā! Ingūna, atvedat lūdzu mājas zemenes, mēs nopirksim. Jums tāls ceļš līdz mums?

— Nē, man līdz jums ceļš nav tāls, Es atvedīšu, un arī ar malku palīdzēšu… "

Savu stāstu par viesošanos Mazsalacā Ingūna noslēdz ar to, ka viņa bijusi vienkārši salauzta, savukārt viņas prātā vēl ilgi griezās saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Sieviete centās to visu aizmirst, bet neizdevās. "Eju tālāk, gar acīm ņirb Kučinska, Danas ar koketo interviju, Dūklava, Vienotības klonu un citu solītāju ņirdzošās sejas. Iesēžos mašīnā. Salauzta no domām… Vienmuļi veros mežonīgi plaši apstrādātos lielzemnieka laukos ar Class kombainu dūcot…." — rezumēja Ingūna.

Viss ir skaisti tikai Pierīgā

Sociālo tīklu lietotāju viedoklis par to, ko uzrakstīja zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere, stipri atšķiras – kāds viennozīmīgi atbalstīja viņas domu, bet kāds bargi kritizēja. Bija arī tādi, kuri saskatīja tajā priekšvēlēšanu retoriku (Ingūnas Bedikeres vārds figurē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā).

Piemēram, Andris Grasis pilnībā atbalstīja Ingūnu. "100% piekrītu. Man, kā veterinārārstam, iznāk daudz braukāt riņķi. Arī ļoti tālu braucu. Pat 100-150 km no mājām. Braucu ne tikai pie zirgiem bet arī citiem mīluļiem. Latvijas laukus ik dienu redzu tieši tādus. Tas ir vājprāts. Nav laukos cilvēku, kur nu vēl dzīvnieki. Viss ir skaisti tikai ap Rīgu. Ministri jau neredz kur viņi ir iegrūduši mūsu LATVIJU," uzrakstīja Andris.

Viņu atbalstīja arī Sarmīte Vanaga: "Tas nav tikai Mazsalacā….. Tā diemžēl ir lauku realitāte….."

Savukārt Ilze Ozola nepiekrīt. "Biju nupat pa Rūjienu, Naukšēniem. Radās absolūti pretējs iespaids. Mājas sakoptas, cilvēki dzīvo un strādā, lauki apstrādāti. Un zeme lauksaimniecībai pat esot uz izķeršanu," — atzīmēja Ilze.

Līdzīgs viedoklis ir arī Ilzei Dracmanei. "Vienpusīgs un šaurs redzējums, kas notiek Mazsalacā. Reklāma par zemenēm varēja izpalikt. Situācija Latvijā ir puslīdz vienādā, gan pie jums Ogres pusē, gan Mazsalacā. Labāk būtu aizbraukuši uz Skaņo kalnu un atpūtušies! Jauku vasaras izskaņu!" — novēlēja autorei Ilze.

Savukārt Juris Jurka vispār nesaprata, kam bija veltīta Ingūnas publikācija "Nesapratu par ko bija raksts?! Aprunājies ar vecu cilvēku, kaut vai Tīnūžos pie veikala, arī viņš gribēs zemenes, jo ne jau zemenes vajag šiem cilvēkiem, bet parunāties! Kas attiecas par balsu pirkšanu, Mazsalaciešiem ir sava galva un spīts, mūs nevajag pataisīt par pērkamiem! Darbu piedāvāt divas sezonas, ir tas pats, kā reizi pirms vēlēšanām solīt zemenes, darbu un malku!" — pateica Juris, kurš, acīmredzami, pats ir Mazsalacas iedzīvotājs.

335
Pēc temata
Providus: Latvijas partijas ir nabadzīgākās Baltijā
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
Vienkārši negrib strādāt: Latvijā nabadzību saista ar slinkumu
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3