Pamestā koku māja. Foto no arhīva

Latviete šokā: katra otrā māja Mazsalacā stāv tukša dzīvo tikai pensionāri

345
(atjaunots 20:20 22.08.2018)
Zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere paviesojās Mazsalacā un pauda sašutumu par to, kā dzīvo vietējie iedzīvotāji, kuri pat nevar atļauties nopirkt sev Latvijas zemenes.

RĪGA, 22. augusts – Sputnik. Neliela Latvijas Mazsalacas pilsētiņa atrodas netālu no Igaunijas robežas, pie ainavu bagātās Salacas upes. Taču Ingūnas Bedikeres atmiņā Mazsalacas miestiņš palicis pavisam citās krāsās – pamestas mājas un vientuļi pensionāri. Par to visu viņa nolēma pastāstīt saviem sekotājiem Facebook.

"Esmu reālā apmulsumā… Biju daudz dzirdējusi: visi aizbrauc, lauki paliek tukši. Šodien to ieraudzīju realitātē.

Aizbraucu uz Mazsalacu. Katra otrā māja tukša. Dzīvo pensionāri. Vairāki uzaicināja padzert kafiju. Iegāju. Vieniem bērnu neesot, tuvinieku arī. Citiem — bērni ir, bet neatgriezīšoties. Tiem kuriem bērni ir par tiem priecīgi, bērni labi iekārtojušies Īrijā, Anglijā, ASV utt. Viņiem labi, bet vecāki nomiršot tepat.

Ienāk jauns vīrietis, pēc sava sunīša, kuru uzticējis kaimiņienei kamēr darbā. Jautāju, kā klājas?

— Nu tā…

Jūtu vīrietim, iespējams, ir invaliditāte. Neērti jautāt, bet veselības problēmas ir. Turpinu — ko dara?

— Palīdzot vienam mazajam zemniekam apkopt aitas.

Zinu netaktiski, bet tomēr gribās noskaidrot algu. Nu esot švaki.

— Cik švaki?

— Nu 160- 180€ mēnesī sanākot.

Es: Nopietni?

— Jā, lauksaimnieks nevarot vairāk maksāt, pats knapi velk dzīvību.

Tagad domājot kā malku nopirkt. Dzīvoklīša īre Mazsalacā 22€ mēnesī, nu vēl elektrība, telefona rēķins. Jūtu, mana sejas izteiksme paliek arvien šokētāka. Tā īsti vairs nevaru to noslēpt un nezinu, kā uzvesties, ko teikt.

Apsolu viņiem palīdzēt sagādāt malku. Kā arī ātrumā sāku domāt par iespēju vīrieti paaicināt pie sevis. Bet varēšu ar darbu nodrošināt tikai divas sezonas. Vai viņu pēc tam uz vēl divām ņems atpakaļ? Satieku vēl 4 aktīvus pensionārus. Visiem interesē: no kurienes es? Ar ko nodarbojos?

Stāstu: audzēju zemenes un citas ogas.

Viņi nopūšas: Zemenes? Jūs neticēsiet, te vairs nav kam un kur audzēt zemenes. Mēs tās nevarējām nopirkt. Bet zināt, pie mums uz svētkiem bija atbraucis ZZS pārstāvis no ZM. Un uzdāvināja divus lielus grozus pilnus ar zemenēm. Un visi viņu slavēja — nu tomēr tāds bonusiņš. Jautāju: Jūs to nopietni? Jūs priecājaties?— Ingūna, te zemenes nevarēja nopirkt, bet beigās viens tomēr atvēra kiosku, vismaz tiekam pie Polijas zemenēm.

Es: Jūs šo nopietni?

— Jā! Ingūna, atvedat lūdzu mājas zemenes, mēs nopirksim. Jums tāls ceļš līdz mums?

— Nē, man līdz jums ceļš nav tāls, Es atvedīšu, un arī ar malku palīdzēšu… "

Savu stāstu par viesošanos Mazsalacā Ingūna noslēdz ar to, ka viņa bijusi vienkārši salauzta, savukārt viņas prātā vēl ilgi griezās saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Sieviete centās to visu aizmirst, bet neizdevās. "Eju tālāk, gar acīm ņirb Kučinska, Danas ar koketo interviju, Dūklava, Vienotības klonu un citu solītāju ņirdzošās sejas. Iesēžos mašīnā. Salauzta no domām… Vienmuļi veros mežonīgi plaši apstrādātos lielzemnieka laukos ar Class kombainu dūcot…." — rezumēja Ingūna.

Viss ir skaisti tikai Pierīgā

Sociālo tīklu lietotāju viedoklis par to, ko uzrakstīja zemnieku saimniecības saimniece Ingūna Bedikere, stipri atšķiras – kāds viennozīmīgi atbalstīja viņas domu, bet kāds bargi kritizēja. Bija arī tādi, kuri saskatīja tajā priekšvēlēšanu retoriku (Ingūnas Bedikeres vārds figurē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā).

Piemēram, Andris Grasis pilnībā atbalstīja Ingūnu. "100% piekrītu. Man, kā veterinārārstam, iznāk daudz braukāt riņķi. Arī ļoti tālu braucu. Pat 100-150 km no mājām. Braucu ne tikai pie zirgiem bet arī citiem mīluļiem. Latvijas laukus ik dienu redzu tieši tādus. Tas ir vājprāts. Nav laukos cilvēku, kur nu vēl dzīvnieki. Viss ir skaisti tikai ap Rīgu. Ministri jau neredz kur viņi ir iegrūduši mūsu LATVIJU," uzrakstīja Andris.

Viņu atbalstīja arī Sarmīte Vanaga: "Tas nav tikai Mazsalacā….. Tā diemžēl ir lauku realitāte….."

Savukārt Ilze Ozola nepiekrīt. "Biju nupat pa Rūjienu, Naukšēniem. Radās absolūti pretējs iespaids. Mājas sakoptas, cilvēki dzīvo un strādā, lauki apstrādāti. Un zeme lauksaimniecībai pat esot uz izķeršanu," — atzīmēja Ilze.

Līdzīgs viedoklis ir arī Ilzei Dracmanei. "Vienpusīgs un šaurs redzējums, kas notiek Mazsalacā. Reklāma par zemenēm varēja izpalikt. Situācija Latvijā ir puslīdz vienādā, gan pie jums Ogres pusē, gan Mazsalacā. Labāk būtu aizbraukuši uz Skaņo kalnu un atpūtušies! Jauku vasaras izskaņu!" — novēlēja autorei Ilze.

Savukārt Juris Jurka vispār nesaprata, kam bija veltīta Ingūnas publikācija "Nesapratu par ko bija raksts?! Aprunājies ar vecu cilvēku, kaut vai Tīnūžos pie veikala, arī viņš gribēs zemenes, jo ne jau zemenes vajag šiem cilvēkiem, bet parunāties! Kas attiecas par balsu pirkšanu, Mazsalaciešiem ir sava galva un spīts, mūs nevajag pataisīt par pērkamiem! Darbu piedāvāt divas sezonas, ir tas pats, kā reizi pirms vēlēšanām solīt zemenes, darbu un malku!" — pateica Juris, kurš, acīmredzami, pats ir Mazsalacas iedzīvotājs.

345
Pēc temata
Providus: Latvijas partijas ir nabadzīgākās Baltijā
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
Vienkārši negrib strādāt: Latvijā nabadzību saista ar slinkumu
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

8
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

8
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"