Lācis. Foto no arhīva.

Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai

231
(atjaunots 15:50 19.08.2018)
Kāpēc ASV prezidents Donalds Tramps nav pieprasījis no Latvijas atmaksāt bruņojuma nomaiņai piešķirtos kredītus, jo krievu lācis vēl joprojām nav parādījies.

RĪGA, 19. augusts — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas Baltijas un tuvāko ārvalstu notikumu apskatā pastāstīja, kā kļuvis par "eksperimentālu cīņas metodi" par humānu Latviju un par to, kā Baltija piekrāpusi NATO, biedējot aliansi ar krievu lāci un "zaļajiem cilvēciņiem".

Trešdien, 15. augustā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā tikās ar Lielbritānijas jauno ārlietu ministru Džeremiju Hantu.

Bet kā tad Latvija?

Pēc šīs tikšanās Latvijas ārlietu ministrs intervijā BBC Ceturtajam radiokanālam paziņoja, ka Krievijas ārpolitika pēdējos gados esot kļuvusi "uzstājīgāja un agresīvāka". Piedevām Rinkēvičs apgalvoja, ka Maskava "iejaucoties" citu valstu, piemēram, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas lietās, un paziņoja, ka Rietumu attieksmei pret "tā saucamo hibrīdkaru jābūt ļoti nopietnai", taču atklātu militāro sadursmi viņš negaidot.

"Bet kā tad Latvija. Pat es personīgi iejaucos, pieņemot Latvijas politiskās apvienības "Par Alternatīvu" piedāvājumu izvirzīt manu kandidatūru Latvijas pastāvīgā pārstāvja ANO postenim. Moldova – tas ir skaidrs, Ukraina un Gruzija – arī skaidrs, tas viss Latvijai droši vien ir sāpīgi, bet kā tad ar pašu valsti?"- apjautājās Gasparjans.

Taču patiesībā Latvija nebūt nav sevi aizmirsusi. Neskatoties uz Rinkēviča vārdiem par to, ka tieša militāra sadursme nedraud, jau pirms Latvijas un Lielbritānijas ārlietu ministru tikšanās LR valdība 14. augustā apstiprināja savu bruņoto spēku dalību Ziemeļatlantijas alianses vērienīgajās militārajās mācībās "Namejs 18". Interesanti, ka to scenārijs paredz nekārtības, ko sacēluši vietējie "separātisti" no virtuālās Latgales tautas republikas.

Mācības notiks visā valsts teritorijā, un tautas sacelšanās apspiešana, ko NATO apvienotā militārā grupējuma ietvaros apgūs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV un Kanādas, patiesībā ir sagatavošanās intervencei pilsoņu kara gaitā.

Kur ir nauda?

Pēc Gasparjana domām, visas šīs mācības organizētas, lai radītu ilūziju, taču patiesībā tas ir tikai paņēmiens, kā "izsūknēt" naudu no NATO.

"ASV prezidenta Donalda Trampa vietā es pieprasītu no Latvijas atmaksāt kredītus, kas piešķirti armijas bruņojuma atjaunošanai, tās pārformatēšanai atbilstoši NATO standartam. Lieta tāda, ka divdesmit gadus šai valstij piešķirta nauda un tur apgalvoja, ka krievu lācis tankā cauri netiks, to noteikti apturēs. Un te pēkšņi, bez kādas pauzes Latvijas ministrs saka, ka atklātas sadursmes nebūs. Atvainojiet, bet kam tad jūs īsti gatavojaties visus šos gadus? Kur tad ir nauda? Manuprāt, tā ir visīstākā korupcija," – piezīmēja Gasparjans.

Politologs uzsvēra, ka, no vienas puses, Latvijas pozīcija ir visai dīvaina, taču, no otras puses, valsti var saprast, jo patlaban nervi visiem ir saspringti un situācija tiek saasināta no visām pusēm. Viņš pieminēja Laimas Vaikules skandalozo piezīmi par Krimu. Pēc Gasparjana domām, spriedze ir nokļuvusi par kultūras un mākslas pasaulē.

Vai raķete vispār bija?

Politologs pieminēja arī NATO raķetes nejaušo palaišanu Igaunijas gaisa telpā. Atgādināsim, ka 7. augustā spāņu iznīcinātājs Eurofighter Typhoon, kas pilda NATO misiju Baltijas debesīs kļūdaini palaida kaujas raķeti, ko vēl joprojām nav izdevies atrasts. 17. augustā Igaunijas GKS komandieris pulkvedis Rijvo Valge paziņoja, ka raķetes meklējumi ir pārtraukti, jo karavīru rīcībā nav pietiekamu resursu plašās teritorijas pārmeklēšanai.

"Divas nedēļas viņi meklē vienu, pievērsiet uzmanību – vienu raķeti. Pa to laiku taču varēja uzrakt Igauniju pa perimetru. Turklāt mani pārsteidz Spānijas miers, jo notikušais ir ārkārtas situācija un patiesībā vajadzēja sapulcēt visus, ko vien iespējams. Bet te paiet divas nedēļas, un šai tēmai veltīto ziņu tonalitāte nemainās – "mēs nevaram atrast". Raķete vispār bija? Es vairs neesmu pārliecināts par tās eksistenci," – paskaidroja Gasparjans.

Viņš norādīja, ka nebūs pārsteigts, ka galu galā parādīsies ziņa par to, ka raķete bija nozagta no Igaunijas teritorijas un ar to stāsts par NATO kļūdu beigsies.

"Šķiet, raķeti vienkārši nevēlas atrast," – teica Gasparjans.

231
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Armenam Gasparjanam piedāvā kļūt par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

42
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

42
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

78
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

78
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns