Meitene mācību stundā

Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens vai bērns runā latviski

166
(atjaunots 16:14 18.08.2018)
Latviešu juriste Inese Ejugbo, kura dzīvo arī Lielbritānijā, konstatējusi, kā Latvijā vērtē derīgu vecāku, – galvenais, lai bērns runātu latviski.

RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Interesantus secinājumus izdarījuši sociālo tīklu apmeklētāji, apspriežot ārvalstīs dzīvojošo cilvēku un viņu bērnu problēmas. Izrādās, Latvijā dzīvojošo tautiešu vidū visaugstāk vērtētā emigrantu "īpašība" — vai viņam ir bērni un vai viņi prot runāt latviski.

"Interesanti, ka atbraucot uz LV, Tevis kā derīga vecāka vienīgais kritērijs ir — vai Tavs bērns runā latviski? Nevienam neinteresē nekas cits — vai bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/utt. Tu vari kaut bērnu klapēt vai aurot uz bērnu, tas neinteresē, ja vien to dari latviski," — sarkastiski paziņoja juriste Inese Ejugbo savā lapā Twitter.

Daži komentētāji piekrita tādam vecāku sekmju vērtējuma kritērijam.

​​"Bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/tiek klapēts visur vienādi. Toties, vai dzīvojot UK, viņš arī runā latviski, ir tiešākais rādītājs par saikni ar Latviju. Tas arī pārsvarā interesē," — uzskata Agnis Sauka.

​​"Interesanti, pat ja saikne ar LV nebūtu un latviski nerunātu, tas galīgi  neko nepateiktu par manām kā vecāka kvalitātēm. Bet nu — katram savi atskaites punkti," — iebilda Inese Ejugbo.

​​"Jūsu kā vecāka kvalitātes, iespējams, tos Jūsu vērtētājus neinteresē. Interesē  Jūsu kā latvietes kvalitātes. Latvijā arī tagad par sabiedrībai noderīgiem uzskata tikai  tos cilvēkus, kuriem ir bērni," — savu viedokli pauda Ruta Zilvere.

Pēc tam Inese Ejugbo secināja, ka tādā gadījumā viņa kā "kvalitatīva latviete" ir izgāzusies.

​​"Nu redz, es jau kā latviete esmu izgāzusies, jo neapprecēju tīrasiņu latvieti, arī pēcnācējs nav tīrasiņu. Un redz, nedzīvojam vairs LV, līdz ar to mans "atražojums" arī vairs īsti "neskaitās"," — skumji pajokoja juriste.

Cita māmiņa pastāstīja juristei, kādas ir viņas domas par "sekmīgu vecāku" vērtējuma kritērijiem.

​​"Skumji, pat ļoti. Man tikai viena persona ir atļāvusies šādi izrunāties (visu 7 gadu laikā) Mani draugi/radi/paziņas šķiet ļoti toleranti, liberāli. Un mums Garciemā forši draugi Tomasam — gandrīz viengadnieki un runā abās valodās," — uzrakstīja Sandra Ruža. Pēc tam viņa piebilda, ka dzirdējusi vēl vienu ļoti svarīgu kritēriju — māmiņu sarunās bieži tiek apspriests, cik bieži slimo bērns: "Un tad mēs izpelnamies ļoti augstu novērtējumu, jo Tomass slimoja tik 3 dienas. Bet LV tā slimošana ir non stop."

​​"Man šajās dienās pilnīgi neviens nav pajautājis par slimošanu (manējais arī neslimo), bet par valodu gan desmitiem jautājumu," — atbildēja publikācijas autore.

Citi komentētāji situāciju vērtēja un izteicās rupjāk. Piemēram, Rītucītis ierosināja Inesei Ejugbo likt mierā latviešus.

​​"Tu savu dzīves ceļu esi izvēlējusies. Liec mieru latviešiem, kam rūp saglabāt savu valodu un identitāti," — uzrakstīja Rītucītis.

​​"Vai tiešām tas ir "derīga" kritērijs, cilvēki vienkārši vēlas zināt vai bērnam augot būs saikne ar Latviju un valodas saite ir spēcīgākā. Citā gadījumā bērns ir gandrīz kā tūrists senču zemē," — uzskata Dāvis Viļums.

Bet Voldemārs Burģis uzskata, ka autorei pat vajadzētu būt pateicīgai visiem, kuri interesējas par viņas bērna valodas prasmēm.

​​"Nu tad paldies šiem interesentiem! Bez viņiem Jūs nevarētu pastāstīt savu unikalitāti un to, cik labi rūpējaties par bērnu," — atzīmēja Voldemārs.

Savukārt apmeklētājs Igors saskatīja nepatikas pazīmes Latvijas sabiedrībā.

​​"Ksenofobiska politika degradē visas dzīves jomas," — viņš konstatēja.     

166
Pēc temata
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
Darbs un nauda nav galvenais: Latvijas ĀM zina, ar ko piesaistīt reemigrantus
Reemigrācijas projekts: 20 ģimenes jau atgriezušās, 31 grasās atgriezties
Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

9
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

9
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā