Meitene mācību stundā

Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens vai bērns runā latviski

169
(atjaunots 16:14 18.08.2018)
Latviešu juriste Inese Ejugbo, kura dzīvo arī Lielbritānijā, konstatējusi, kā Latvijā vērtē derīgu vecāku, – galvenais, lai bērns runātu latviski.

RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Interesantus secinājumus izdarījuši sociālo tīklu apmeklētāji, apspriežot ārvalstīs dzīvojošo cilvēku un viņu bērnu problēmas. Izrādās, Latvijā dzīvojošo tautiešu vidū visaugstāk vērtētā emigrantu "īpašība" — vai viņam ir bērni un vai viņi prot runāt latviski.

"Interesanti, ka atbraucot uz LV, Tevis kā derīga vecāka vienīgais kritērijs ir — vai Tavs bērns runā latviski? Nevienam neinteresē nekas cits — vai bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/utt. Tu vari kaut bērnu klapēt vai aurot uz bērnu, tas neinteresē, ja vien to dari latviski," — sarkastiski paziņoja juriste Inese Ejugbo savā lapā Twitter.

Daži komentētāji piekrita tādam vecāku sekmju vērtējuma kritērijam.

​​"Bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/tiek klapēts visur vienādi. Toties, vai dzīvojot UK, viņš arī runā latviski, ir tiešākais rādītājs par saikni ar Latviju. Tas arī pārsvarā interesē," — uzskata Agnis Sauka.

​​"Interesanti, pat ja saikne ar LV nebūtu un latviski nerunātu, tas galīgi  neko nepateiktu par manām kā vecāka kvalitātēm. Bet nu — katram savi atskaites punkti," — iebilda Inese Ejugbo.

​​"Jūsu kā vecāka kvalitātes, iespējams, tos Jūsu vērtētājus neinteresē. Interesē  Jūsu kā latvietes kvalitātes. Latvijā arī tagad par sabiedrībai noderīgiem uzskata tikai  tos cilvēkus, kuriem ir bērni," — savu viedokli pauda Ruta Zilvere.

Pēc tam Inese Ejugbo secināja, ka tādā gadījumā viņa kā "kvalitatīva latviete" ir izgāzusies.

​​"Nu redz, es jau kā latviete esmu izgāzusies, jo neapprecēju tīrasiņu latvieti, arī pēcnācējs nav tīrasiņu. Un redz, nedzīvojam vairs LV, līdz ar to mans "atražojums" arī vairs īsti "neskaitās"," — skumji pajokoja juriste.

Cita māmiņa pastāstīja juristei, kādas ir viņas domas par "sekmīgu vecāku" vērtējuma kritērijiem.

​​"Skumji, pat ļoti. Man tikai viena persona ir atļāvusies šādi izrunāties (visu 7 gadu laikā) Mani draugi/radi/paziņas šķiet ļoti toleranti, liberāli. Un mums Garciemā forši draugi Tomasam — gandrīz viengadnieki un runā abās valodās," — uzrakstīja Sandra Ruža. Pēc tam viņa piebilda, ka dzirdējusi vēl vienu ļoti svarīgu kritēriju — māmiņu sarunās bieži tiek apspriests, cik bieži slimo bērns: "Un tad mēs izpelnamies ļoti augstu novērtējumu, jo Tomass slimoja tik 3 dienas. Bet LV tā slimošana ir non stop."

​​"Man šajās dienās pilnīgi neviens nav pajautājis par slimošanu (manējais arī neslimo), bet par valodu gan desmitiem jautājumu," — atbildēja publikācijas autore.

Citi komentētāji situāciju vērtēja un izteicās rupjāk. Piemēram, Rītucītis ierosināja Inesei Ejugbo likt mierā latviešus.

​​"Tu savu dzīves ceļu esi izvēlējusies. Liec mieru latviešiem, kam rūp saglabāt savu valodu un identitāti," — uzrakstīja Rītucītis.

​​"Vai tiešām tas ir "derīga" kritērijs, cilvēki vienkārši vēlas zināt vai bērnam augot būs saikne ar Latviju un valodas saite ir spēcīgākā. Citā gadījumā bērns ir gandrīz kā tūrists senču zemē," — uzskata Dāvis Viļums.

Bet Voldemārs Burģis uzskata, ka autorei pat vajadzētu būt pateicīgai visiem, kuri interesējas par viņas bērna valodas prasmēm.

​​"Nu tad paldies šiem interesentiem! Bez viņiem Jūs nevarētu pastāstīt savu unikalitāti un to, cik labi rūpējaties par bērnu," — atzīmēja Voldemārs.

Savukārt apmeklētājs Igors saskatīja nepatikas pazīmes Latvijas sabiedrībā.

​​"Ksenofobiska politika degradē visas dzīves jomas," — viņš konstatēja.     

169
Pēc temata
"Latvijā sistēma palīdz tev nomirt": emigranti nedomā atgriezties
Darbs un nauda nav galvenais: Latvijas ĀM zina, ar ko piesaistīt reemigrantus
Reemigrācijas projekts: 20 ģimenes jau atgriezušās, 31 grasās atgriezties
Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm
Meitene aizsargmaskā, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem

3
(atjaunots 11:05 18.01.2021)
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre pastāstīja, ka līdz šim smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem nebija reģistrēti. Patlaban slimnīcā vidēji smagā stāvoklī ārstējas pieci bērni 5-9 gadu vecumā.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Patlaban Bērnu slimnīcā ārstējas pieci bērni ar Covid-19, ārsti vērtē – viņu stāvoklis ir vidēji smags, stāsta Lsm.lv. Atzīmēts, ka bērni ir 5-9 gadus veci.

"Patlaban slimnīcā atrodas pieci pacienti, kuriem ir Covid-19, un jāsaka, ka slimības gaita ir smaga. Viņa nav kritiska, bet ir smaga," atzina Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

Ziņots, ka līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Dažiem vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas, tomēr pati slimības gaita nebija smaga.

Taču aizvadītajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus. Pavāre pastāstīja, ka viņiem visiem vīruss izsaucis organisma reakciju, kad bērna imūnsistēma savā ziņā sāk cīnīties pret viņu pašu. Pirms inficēšanās nekādi simptomi, kas varētu savlaicīgi apstiprināt slimības datus, nebija konstatēti.

Bērnu slimnīcas pārstāve paskaidroja, ka patlaban visiem bērniem vajadzīga stacionāra palīdzība, ārstēšanā iesaistīti vairāki speciālisti, kuri pastāvīgi kontrolē mazo pacientu pašsajūtu. Tāpat nepieciešama medikamentu pastāvīga korekcija, lai nomierinātu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu.

3
Tagi:
bērni, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Mediķis brīdināja: pasauli pārņem par koronavīrusu bīstamāka epidēmija
Veselības ministrija pateikusies cilvēkiem par izturību. Latviešu valodā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Manikīrs, foto no arhīva

Pārkāpj, vai pati vīlē? Radušies jautājumi labklājības ministrei

11
(atjaunots 22:20 17.01.2021)
Latvijas iedzīvotāji noskatījušies televīzijas raidījumu ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un radušās aizdomas, ka politiķe pārkāpj valdības noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas sarunas telekanāla RīgaTV24 ēterā daudzi iegrimuši domās nevis par sociālās aprūpes centru problēmām, ko apsprieda raidījumā, bet gan par politiķes manikīru, vēsta Mixnews.lv.

Petraviča ēterā paspīdēja ar labi koptām rokām un gariem nagiem ar manikīru pasteļa toņos, kas uzvedināja cilvēkus uz domām par to, ka pie tiem strādājis meistars. Taču lieta tāda, ka, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi, ieskaitot manikīra meistarus, ir aizliegti.

No kurienes tad ministrei tik ideāls manikīrs? Cilvēki ieinteresējās, un sociālajos tīklos pabira komentāri.

Kāda skatītāja atklāti pavaicāja Petravičai Twitter tīklā: "Labdien! Kur jūs manikīru veicat?"

​Citi sāka izteikt pieņēmumus. Vai iespējams, ka ministri jūtas privileģēti un izmanto pagrīdes skaistumkopšanas salonu pakalpojumus?

Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzinās, ka bijis spiests izmantot pagrīdes friziera pakalpojumus. Tagad radusies vēlme izspiest tādu pašu ministres atzīšanos.

Tiesa, daži nostājās Petravičas pusē. Kāds lasītājs pieļāva, ka manikīru viņai veido meita.

​Tomēr tūlīt pat viņam atgādināja: 2020. gada 27. novembrī Petraviča pati atzinās, ka jau desmit gadus reizi mēnesī uzklāj gēla nagus. Pēdējo reizi manikīru esot veidojusi pirms ierobežojumu ieviešanas un toreiz izvēlējusies īsāku naga formu, lai mēģinātu tos nēsāt līdz ierobežojumu atcelšanai.

Kā tad nākas, ka tagad, 2021. gada janvārī Petravičai ir gari un asi nagi? Domas ir itin konkrētas.

Tomēr, ja arī Petraviča ir apmeklējusi pagrīdes manikīru, valdībā viņai ir domubiedri. Iepriekš starptautiskas klases stiliste, astoņkārtējā Latvijas čempione friziermākslā Vikrotija Poļeckiha kritiski novērtēja valdības soļus skaistumkopšanas industrijas atbalstam un konstatēja: politiķi paslepus apmeklē frizētavas.

Poļeckiha uzsvēra: Latvijas politiķi neizskatās tā, it kā nebūtu griezuši matus vairākus mēnešus, tātad vai nu viņi apmeklē frizieri, vai mati viņiem neaug tā, kā parastiem cilvēkiem.

11
Tagi:
Latvija, Ramona Petraviča