ķilava

Eksperti: bez Krievijas Baltija var pārdot Ķīnai tikai ķilavas un suvenīrus

48
(atjaunots 08:59 17.08.2018)
Baltijai nav izdevies sagaidīt investīcijas un kravas no Ķīnas, taču tā var papūlēties popularizēt savus produktus Āzijas tirgū un piesaistīt tūristus no Ķīnas, uzskata eksperti.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Baltijas valstis cerēja "pagrābt savu pīrāga gabalu" no Ķīnas investīcijām un kravām projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros, tomēr, pēc ekspertu domām, tās var cerēt tikai uz pieticīgām pārtikas produktu kravām un tūrismu, raksta RuBaltic.

Eiropā Ķīnu pārsvarā interesē bagātās valstis — ĶTR investīciju apjoms Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Francijā ir mērojams desmitos miljardu. Savukārt Lietuvā laikā no 2000. līdz 2016. gadam Ķīna ieguldījusi tikai 33 miljonus eiro, Igaunijā — 23 miljonus, Latvijā — 3 miljonus, teikts rakstā.

"Pagaidām mūsu sakari aprobežojas ar tūrismu, apmaiņu kultūras jomā, taču ne vairāk," — atzīmēja Igaunijas parlamenta Finanšu komisijas priekšsēdētājs Mihails Staļnuhins.

Rusofobija izspēlējusi ļaunu joku

Savukārt jautājumu par Baltijas ostu un dzelzceļa izmantošanu Ķīnas preču tranzītam uz Eiropu nav iespējams izskatīt ārpus sadarbības ar Krieviju, atzīmēja eksperti.

"Ķīna apsprieda ar Baltijas valstīm iespējamās investīcijas dažos infrastruktūras projektos. Taču problēma ir sekojoša: ja arī ķīnieši izmantos Baltiju kā tranzīta teritoriju, tranzītam tik un tā ir jāiet cauri Krievijai," — uzsvēra Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra eksperts Vasilijs Kašins.

Viņš uzsvēra, ka Ķīnas dalība jebkādos lielos transporta projektos Baltijas reģionā nozīmē pastiprinātus ekonomiskos un infrastruktūras sakarus ar Krieviju.

"Neesmu pārliecināts, vai Baltijas republiku politiskā vadība ir tam gatava. Ja tā nav gatava, nekādi izrāvieni šajā jomā nav gaidāmi," — norādīja Kašins.

Viņš atzīmēja, ka šis faktors jau ietekmējis Ķīnas un Polijas projektu perspektīvas.

"Ķīnieši gribēja izbūvēt tai (Polijai — red.) cauri dzelzceļa koridoru uz Eiropu, taču poļi pārrunās sāka izvirzīt kaut kādus absolūti absurdus noteikumus: sak, šis koridors nedrīkst iet cauri Krievijai. Taču tas nevar neiet tai cauri. Šajā posmā sarunas apstājās," — pastāstīja Kašins.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Eksperti ir pārliecināti, ka situācija tranzīta jomā Latvijā var vēl pasliktināties, kad Krievijā būs uzbūvēti specializētie termināļi. Piemēram, Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu, pārtikas produktu, ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno ostas objektu uzņemšanas spēja pārsniegs 1100 vagonus diennaktī vai 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.

Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.

Barot un pārdot suvenīrus

Vēl viens ieguvums, ko apspriež Baltijas politiķi, ir pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas eksports uz Ķīnu. Lietuva cerēja pabarot ķīniešus ar piena produktiem, Igaunija — ar ķilavām un lasi, Latvija — ar sieriem, sauso pienu un saldo krējumu. Taču lielu peļņu tas nenesa.

Pēc Vasilija Kašina domām, Baltijas valstīm nenāktos īpaši cerēt uz tirdzniecību ar Ķīnu. Arī tāpēc, ka tām trūkst patstāvības lēmumu pieņemšanas aspektā.

"Neapšaubāmi, Ķīna arī turpmāk būs liels ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas importētājs. Taču tas ir atsevišķs aspekts Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību jomā. Viss notiks tā, kā viņi vienosies."

Igauņu politiķis Mihails Staļnuhins pārliecināts, ka attiecībās ar Ķīnu Baltijai būtu jāpievērš uzmanība tūrismam, — tā ir reālistiskākā sadarbības forma.

Pēc viņa domām, ķīniešu tūristu gatavība atvērt makus būs atkarīga no valsts, kurā viņi ciemosies.

"Neviens neierodas ar vārdiem: "Labdien, es atstāšu pie jums savu naudu." Ierodas apskatīt. Tālāk no jums ir atkarīgs, vai izdosies iekārdināt tūristu ar kādu restorānu, vai pārdosiet viņam suvenīru, vai ieinteresēsiet ar precēm vietējos veikalos," — piezīmēja Staļnuhins.    

48
Pēc temata
Tūkstošais vilciens no Ķīnas – Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Kazahstānas panākumi
Somija pasargāja pierobežas sadarbību ar Krieviju no sankcijām
Eksperts: Zīda ceļš vedīs cauri Baltijai, ja tā izlems "Krievijas Dzelzceļš"
Latvijas uzņēmējus sūta tirgot uz Ķīnu
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

2
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

2
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt