Pensionāre

Piecu eiro pensijas pielikums un neļaujiet bērniem braukt projām no Latvijas

225
(atjaunots 14:22 16.08.2018)
Piedāvājot piemaksāt tiem pensionāriem, kuru bērni vēl nav aizbraukuši no Latvijas, Reirs būtībā atzina, ka pie Latvijas sociālās politikas stūres visus neatkarības gadus bijuši nejēgas un kaitnieki, uzskata publicists Juris Paiders.

RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Labklājības ministrs Jānis Reirs sācis individuālu reklāmas kampaņu, piedāvājot pensiju sistēmas reformu, raksta Juris Paiders Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Labklājības ministrija uzstājusies ar revolucionāru ideju: pensionāriem jāsaņem pensijas pielikums no savu bērnu nodokļiem. Viena procenta apmērā no bērnu sociālajām iemaksām pašu pensijā. Attiecīgos grozījumus ministrija jau nosūtījusi valdībai 10. augustā.

Svarīgākais Reira priekšvēlēšanu sauklis tiek formulēts šādi: "Šāda sistēma gan veicinās nodokļu maksāšanu Latvijā, gan paaudžu solidaritāti. Mums ir būtiski vēlreiz parādīt, ka tie, kas godprātīgi vispārējā režīmā maksā nodokļus, ir ieguvēji. Šoreiz tiešā veidā sniedzot atbalstu saviem vecākiem — pensionāriem. Turklāt šādi netiks palielināts nodokļu slogs."

Taču pensionāri saņems vienu procentu nevis no bērnu algas un ne no kopējā samaksāto nodokļu apjoma, bet gan tikai no sociālajām iemaksām. Tātad, šobrīd, ja bērna alga sastāda tūkstoti eiro mēnesī, katrs no viņa vecākiem saņems pensijas pielikumu 60 eiro apmērā gadā — piecus eiro mēnesī.

Koalīcijas partneri izturējās pret Reira individuālo politisko reklāmu bez īpašas līdzjūtības — apspriežot grozījumu, Saeimas Sociālo lietu komisija norādīja, ka Reira piedāvājums ir netaisnīgs, jo pensijas pielikumu nesaņems tie pensionāri, kuru bērni aizbraukuši uz ārzemēm un vairs nemaksā nodokļus Latvijai.

Turklāt "palīdzību saviem vecākiem varēs sniegt tie, ka maksā nodokļus ierastā kārtībā ar 35,09% likmi". Tātad, aiz borta paliek, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki.

Pielikumu nesaņems pensionāri, kuru bērni gājuši bojā, nestrādā invaliditātes dēļ vai arī paši jau izgājuši pensijā. Visvecākie pensionāri nevar cerēt uz pielikumu.

"Astoņdesmit piecus gadus veca māmuļa, kurai ir dēls vai meita 65 gadu vecumā un jau saņem pensiju, paliks bez piemaksas. Nav nopelnījusi! Vajadzēja domāt, kad laist bērnus pasaulē," sarkastiski apraksta šo sistēmu Paiders.

Un kas būs, ja cilvēks pēkšņi uz ligu laiku palicis bez darba.

"Iespējams, Reirs to nezina, taču dzīvē tā mēdz atgadīties. Tad, māmuļa vai tētuk, saturies! Tev par sodu piemaksa tiks atņemta! Vecāki saņems sodu par bērna nokļūšanu ilgstošajos bezdarbniekos!" raksta publicists.

Paiders saprot, kādēļ "Jaunā Vienotība" cenšas piesaistīt pensionāru balsis — visstabilākā Latvijas elektorāta balsis. Taču šādas idejas jāizvirza sabiedrības apspriešanā ne tikai karstākajā priekšvēlēšanu laikā.

"Turklāt labklājības ministram ir pieeja tik lieliem administratīviem resursiem, ka viņam bija visas iespējas panākt, lai pensiju reformas likumprojekts tiktu sagatavots kvalitatīvāks — bez kliedzošiem defektiem," pārliecināts publicists.

"Tas, ka ģimenēs ir bērni, tas, ka bērni, izauguši lieli, paliek dzīvot un strādāt savā dzimtenē, ir normāli. Tādai ir jābūt normālai lietu kārtībai normālā zemē. Tas, ka visi vietējo iedzīvotāju bērni savā dzimtenē var atrast godīgu darbavietu, kurā maksā labas algas un tiek maksāti visi nodokļi, tā ir normāla parādība normālā Eiropas Savienības zemē. Taču ja kādā zemē desmitiem gadus pie varas esošās valdošās partijas ir spiestas noteikt īpašu prēmiju tiem vecākiem, kuru bērni neaizbrauks uz ārzemēm, tad tas ir nožēlojami," pārliecināts Juris Paiders.

Pēc viņa domām, Reira piedāvājums ir sociālās politikas izgāšanās un paša vadības nespējas atzīšana.

"Tā ir atzīšanās, ka nejēgas un kaitnieki bija pie valsts sociālās politikas stūres visus neatkarības gadus," pārliecināts Paiders.

Turklāt šī summa, par kādu Jānis Reirs vēlas nopirkt pensionārus, ir vienkārši nožēlojama.

"Divarpus līdz pieci eiro mēnesī pie pensijas! Un neļaujiet bērniem braukt projām no Latvijas!" raksta publicists.

Bieži bērni, kuri brauc prom uz ārzemēm, palīdz saviem vecākiem ar summām, kas ir desmitiem reižu lielākas.

Latvijas sabiedrībai nepieciešama atvērta un godīga diskusija par to, kā atrisināt sakrājušās sociālās un demogrāfiskās problēmas, taču šobrīd nav labākais laiks šādai apspriedei, uzskata Paiders.

"Uz katru vietu pie Saeimas siles ir 14 pretendentu, tāpēc, ar ļoti retiem izņēmumiem, katrs pretendents solīs un pārsolīs citu, cenšoties izdabāt vidējam vēlētājam. Tāpēc šajā brīdī Reira reforma ir jānoliek plauktā," nobeigumā sacīja Juris Paiders.

Viņš piedāvā sākt diskusijas par šo grozījumu nepieciešamību vai bezjēdzību ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pērn Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Imants Parādnieks paziņoja, ka pensiju apmēram Latvijā ir jābūt atkarīgam no bērnu skaita, kurus izaudzinājis pensionārs.    

225
Pēc temata
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Mamikins maina Eiropas Parlamenta pensiju pret īstiem priekiem Latvijas Saeimā
Kādēļ visi latvieši ir nacionālisti, taču ne visi ir Nacionālā bloka elektorāts
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

5
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

9
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

9
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Rīgas balle, foto no arhīva

Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"

0
(atjaunots 19:14 21.10.2020)
Covid-19 pandēmija netraucēja Latvijas elitei sapulcēties un atzīmēt "Rīgas balles" piecu gadu jubileju. Publiskās personas metās taisnoties.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. "Rīgas balles" piecu gadu jubileja, kura solīja sapulcēt kopā prestižāko Latvijas mūzikas un deju prēmiju un čempionātu laureātus, jaunos talantīgos skatuves māksliniekus, kā arī vadošo valsts mācību iestāžu studentus, notika 10. oktobrī, neskatoties uz pandēmiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

🎉🇱🇻🕺💃

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Izņemot jaunos talantus, izsmalcinātajos Melngalvju nama interjeros sapulcējas pazīstami Latvijas politiķi un skatuves mākslinieki. Lai nemulsinātu sabiedrību, dažas no pasākumā bijušajām publiskajām personām izdevumam Privātā Dzīve paskaidroja, kā kļuva iespējama šādas kopā sanākšanas sarīkošana koronavīrusa laikā, precīzāk, ierobežojumu laikā, kas ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju, vēsta Rus.tvnet.lv.

"Rīgas balles" patronese ir dziedātāja Natālija Tumševica. Viņa atzinās, ka līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināta par to, ka pasākums notiks.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Taču "izsprukt" tomēr izdevās. Jo vien dažas dienas pirms balles Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele paziņoja, ka līdz oktobra beigām visas dejas jau būs atceltas. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzrakstīja vēstuli, kurā palūdza izvērtēt iespēju ievērot drošības pasākumus pasākuma rīkošanas gaitā.

"Tas, ka nedrīkstam balli rīkot, nebija teikts," uzsvēra Tumševica.

Eirodeputāts Andris Ameriks arī pacentās izskaidrot situāciju. Viņš atzina, ka "Rīgas balle" patiešām bija neordinārs notikums. Taču viņš personīgi dejoja tikai ar savu sievu, atbilstoši ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Un beigās no 300 cilvēkiem, kuri piedalījās ballē, kā viņš esot dzirdējis, neviens nav saslimis.

Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kura viesojās ballē kopā ar vīru, godīgi atzinās, ka viņai "gribējās arī svētku brīžus".

Taču viņa atzīmēja, ka piesardzība ir jāievēro, un balles viesi to darīja, tomēr nevajag nonākt pie galējībām un ieslēgties mājās.

0
Tagi:
Rīga