Tomāts

Puse dārzeņu veikalu plauktos nāk no Latvijas

27
(atjaunots 12:42 15.08.2018)
Turklāt mēneša beigās sāksies vietējo ābolu un bumbieru pārdošana.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pateicoties siltai un saulainai vasarai Latvija lauki izrādījušies gatavi ražas vākšanai agrāk nekā parasti, un vietējie dārzeņi jau veido pusi no veikalu dārzeņu sortimenta, vēsta Baltic Course ar atsauci uz mazumtirdzniecības tīkla ELVI pārstāvjiem.

Vietējie ražotāji nodrošina visu dārzeņu piegādi veikaliem, kurus ļauj audzēt Latvijas klimats, — kartupeļus, sīpolus, kabačus, kāpostus, cukini, bietes, gurķus, tomātus, kā arī pupas un ķirbjus.

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine paziņoja, ka šobrīd dārzeņu sortiments par 49,7% sastāv no vietējās produkcijas. Turklāt ELVI var iegādāties arī vietējos zaļumus: visu sveramo zaļumu sortimentu izaudzējuši Latvijas ražotāji.

Viņa atzīmēja, ka Latvijas veikalu plauktos atrodama vietējās mellenes, kuras jau daudzus parādās vasaras vidū. Tāpat Vārtukapteine piebilda, ka jau augusta beigās sāksies Latvijas ābolu un bumbieru pārdošana, ja saglabāsies labvēlīgie laikapstākļi.

"Samazinātās PVN likmes un ražai labvēlīgu apstākļu dēļ dārzeņu cenas šajā gadā ir mazākas nekā pērn — kopējie statistiskas dati apliecina, ka dārzeņu cenas gada griezumā  jūlijā  sarukušas par 11,5%, līdz ar to pircēji sev tīkamos produktus var iegādāties lētāk. Augusta dati visticamāk, būs līdzīgi. Pirktākie dārzeņi, Latvijā, protams, ir kartupeļi, burkāni, tomāti un gurķi, tomēr arvien vairāk pircēju izvēlas iegādāties arī dažādus sezonas dārzeņus — piemēram, Latvijā augušus kabaču un cukini vai cūku pupas, kas vietējo audzētāju sortimentā nav atrodami visu gadu," secināja Vārtukapteine.

Iepriekš zemnieku kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa paziņoja, ka šosezon dārzeņu raža gaidāma par apmēram trešdaļu mazāka, nekā parasti. Par sliktās ražas sekām varētu kļūt tas, ka visai ziemai ar Latvijas produkciju varētu nepietikt. Pēc Strazdiņas sacītā, neskatoties uz to, ka nogāja lietus, un daļu no kartupeļu stādījumiem izdevies glābt, tiem stādījumiem, kas gāja bojā pavasara karstumā, vairs nekas nelīdzēs.

Pagaidām dārzeņu pietiek, tāpēc to cenas līdz rudenim nepieaugs. Tomēr nav zināms, kāda būs situācija nākamā gada janvārī un februārī. Strazdiņa lēsa, ka aptuveni 30 cm dziļumā zeme ir sausa, tāpēc izdzīvo augi, kam ūdens tādos apstākļos ir pietiekami, bet prasīgākas šķirnes iet bojā.

Cita starpā gājuši bojā 80% seleriju un puravu. Aptuveni 30% apjomā tiek vērtēts balto, ziedu un citu veidu kāpostu zudums. Iespējams, liks manīt biešu un burkānu trūkums, prognozēja kooperatīva vadītāja.

Dārzeņkopji tagad ļoti gaida lietu, kas palīdzētu atgūties augiem, ko vēl būtu iespējams glābt. Viņi rūpējas par savu augu laistīšanu. Taču Strazdiņa piebilda, ka ar laistīšanu saistītas lielas problēmas: ja visi laucinieki sāks laistīt laukus, nepietiks ne piekļuves ūdenim, ne vajadzīgās infrastruktūras.

"Ja sāk urbt dziļurbumus un laistīt, tad ūdens mums pietiks apmēram nedēļai, ja ņem no upēm — tad divām," rezumēja viņa. 

27
Pēc temata
Ar Latvijas dārzeņiem ziemai nepietiks
Bloomberg: globālā sasilšana iezāģēs jūsu makam
Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām