Tomāts

Puse dārzeņu veikalu plauktos nāk no Latvijas

28
(atjaunots 12:42 15.08.2018)
Turklāt mēneša beigās sāksies vietējo ābolu un bumbieru pārdošana.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pateicoties siltai un saulainai vasarai Latvija lauki izrādījušies gatavi ražas vākšanai agrāk nekā parasti, un vietējie dārzeņi jau veido pusi no veikalu dārzeņu sortimenta, vēsta Baltic Course ar atsauci uz mazumtirdzniecības tīkla ELVI pārstāvjiem.

Vietējie ražotāji nodrošina visu dārzeņu piegādi veikaliem, kurus ļauj audzēt Latvijas klimats, — kartupeļus, sīpolus, kabačus, kāpostus, cukini, bietes, gurķus, tomātus, kā arī pupas un ķirbjus.

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine paziņoja, ka šobrīd dārzeņu sortiments par 49,7% sastāv no vietējās produkcijas. Turklāt ELVI var iegādāties arī vietējos zaļumus: visu sveramo zaļumu sortimentu izaudzējuši Latvijas ražotāji.

Viņa atzīmēja, ka Latvijas veikalu plauktos atrodama vietējās mellenes, kuras jau daudzus parādās vasaras vidū. Tāpat Vārtukapteine piebilda, ka jau augusta beigās sāksies Latvijas ābolu un bumbieru pārdošana, ja saglabāsies labvēlīgie laikapstākļi.

"Samazinātās PVN likmes un ražai labvēlīgu apstākļu dēļ dārzeņu cenas šajā gadā ir mazākas nekā pērn — kopējie statistiskas dati apliecina, ka dārzeņu cenas gada griezumā  jūlijā  sarukušas par 11,5%, līdz ar to pircēji sev tīkamos produktus var iegādāties lētāk. Augusta dati visticamāk, būs līdzīgi. Pirktākie dārzeņi, Latvijā, protams, ir kartupeļi, burkāni, tomāti un gurķi, tomēr arvien vairāk pircēju izvēlas iegādāties arī dažādus sezonas dārzeņus — piemēram, Latvijā augušus kabaču un cukini vai cūku pupas, kas vietējo audzētāju sortimentā nav atrodami visu gadu," secināja Vārtukapteine.

Iepriekš zemnieku kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa paziņoja, ka šosezon dārzeņu raža gaidāma par apmēram trešdaļu mazāka, nekā parasti. Par sliktās ražas sekām varētu kļūt tas, ka visai ziemai ar Latvijas produkciju varētu nepietikt. Pēc Strazdiņas sacītā, neskatoties uz to, ka nogāja lietus, un daļu no kartupeļu stādījumiem izdevies glābt, tiem stādījumiem, kas gāja bojā pavasara karstumā, vairs nekas nelīdzēs.

Pagaidām dārzeņu pietiek, tāpēc to cenas līdz rudenim nepieaugs. Tomēr nav zināms, kāda būs situācija nākamā gada janvārī un februārī. Strazdiņa lēsa, ka aptuveni 30 cm dziļumā zeme ir sausa, tāpēc izdzīvo augi, kam ūdens tādos apstākļos ir pietiekami, bet prasīgākas šķirnes iet bojā.

Cita starpā gājuši bojā 80% seleriju un puravu. Aptuveni 30% apjomā tiek vērtēts balto, ziedu un citu veidu kāpostu zudums. Iespējams, liks manīt biešu un burkānu trūkums, prognozēja kooperatīva vadītāja.

Dārzeņkopji tagad ļoti gaida lietu, kas palīdzētu atgūties augiem, ko vēl būtu iespējams glābt. Viņi rūpējas par savu augu laistīšanu. Taču Strazdiņa piebilda, ka ar laistīšanu saistītas lielas problēmas: ja visi laucinieki sāks laistīt laukus, nepietiks ne piekļuves ūdenim, ne vajadzīgās infrastruktūras.

"Ja sāk urbt dziļurbumus un laistīt, tad ūdens mums pietiks apmēram nedēļai, ja ņem no upēm — tad divām," rezumēja viņa. 

28
Pēc temata
Ar Latvijas dārzeņiem ziemai nepietiks
Bloomberg: globālā sasilšana iezāģēs jūsu makam
Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

6
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

6
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

9
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

9
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi