Pulksteņi

Latvijas valdība atbalstījusi atteikšanos no pārejas uz ziemas laiku

190
(atjaunots 09:17 15.08.2018)
Latvijas valdība tāpat cer, ka ES valstis spēs nonākt pie vienotas pozīcijas šajā jautājumā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto valsts pozīciju pulksteņu griešanas jautājumā un atbalstīja ikgadējās pārejas uz vasaras un ziemas laiku prakses izbeigšanu, vēsta RIA Novosti korespondents.

Iepriekš Eirokomisija nolēma noskaidrot Eiropas Savienības valstu viedokli par esošo pārejas kārtību uz vasaras un ziemas laiku. Ar šo mērķi no 6. jūlija līdz 16. augustam ES tiek rīkota gan privātpersonu, gan organizāciju aptauja. Vairumā ES valstu pāreja uz vasaras laiku tika ieviesta 1960.-70. gados. Taču pēdējā laikā dažas ES valstis, tostarp, Lietuva un Somija, aicina atcelt obligāto pāreju uz vasaras laiku, jo tas slikti ietekmē cilvēku veselību un darbspēju.

ES karogs
© Sputnik / Сергей Мелконов

Latvijas valdības lēmums nenozīmē, ka republika atteiksies no laika pārejas uz ziemas laiku. Valsts paziņojusi savu pozīciju, taču gala lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz kopīgo ES lēmumu. Latvijas valdība tāpat cer, ka ES valstis spēs nonākt pie vienotas pozīcijas šajā jautājumā.

"Šai regulai jābūt vienotai visā ES, lai neveidotos situācija, kad Somijā ir viens laiks, Igaunijā — cits," paziņoja otrdienas brīfingā Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pērnā gada oktobrī analītiskās kompānijas TNS Kantar Latvijā veiktā aptauja parādīja, ka 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem cieš pāriešanas dēļ uz ziemas laiku. 2017. gada novembrī portālā Manabalss.lv parādījās kārtējā petīcija par pāriešanas uz vasaras un ziemas laiku atcelšanu, kuras autors Latvijai piedāvā dzīvot visu gadu pēc vasaras laika un nomainīt laika joslu. Parakstu vākšana rit kopš decembra, petīcija savākusi mazāk nekā 4 700 balsu.

Pirmo reizi pāreja uz vasaras laiku Latvijā tika īstenota 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.    

190
Pēc temata
Sākusies parakstu vākšana pret pāreju uz ziemas laiku
Pāreja uz ziemas laiku negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pašsajūtu
Par vienu stundu atpakaļ: Latvija pāriet pie ziemas laika
Par vienu stundu atpakaļ: Latvija pāriet pie ziemas laika
Tūristi fotografējas ar Maija grāfa festivāla dalībniekiem Rīgā

Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas

7
(atjaunots 10:07 25.05.2020)
Latvijas tūrisma nozare ir sabrukusi Covid-19 dēļ, un tagad tās atjaunošanai būs nepieciešami nestandarta risinājumi. Padomājiet, vai jums ir šādi risinājumi, aicina Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs un Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis radio Baltkom intervijā neslēpa, ka Latvijas tūrisma nozarē ir nopietnas problēmas.

Taču šo nozari ir iespējams glābt, tikai šim nolūkam ir nepieciešama nestandarta pieeja.

Ir nepieciešamas oriģinālas idejas, uzskata Jenzis un aicina visus, kam tādas ir, ziņot par tām Tūrisma attīstības birojam. Savukārt finansēt šīs idejas, pēc Jenža domām, var gan no Rīgas budžeta, gan no Valsts kases.

Tāpat Jenzis pastāstīja, ka tiek pat plānots sarīkot oriģinālu ideju hakatonu, lai savāktu pēc iespējas vairāk ideju. Hakatona laikā dažādu nozaru speciālisti kopā risina kaut kādu problēmu noteiktā laika garumā.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca pastāstīja, ka finanšu situācija nozarē ir smaga, taču pagaidām neviena tūrisma kompānija Latvijā nav paziņojusi par darbības apturēšanu.

Pēc viņas sacītā, kas būs tālāk – tas ir atkarīgs no tā, cik ātri braucieni tiks atjaunoti pilnā apjomā. Kolīdz kļūs iespējami lidojumi un tiks atvērtas robežas, tūrisma operatori ir gatavi sniegt pakalpojumus un plāno sarīkot visus sezonas sākumā ieplānotos ceļojumus.

Kavaca atzīmēja, ka tūrisma nozare atdzims pakāpeniski. Sākumā cilvēki ceļos apkārt Latvijai, pavadot dažas dienas viesnīcās un viesu namos, kas atbalstīs vietējo ekonomiku. Tagad, kad tika atvērtas robežas starp Baltijas valstīm, kļūs iespējami ceļojumi uz Igauniju un Lietuvu. Pēcāk tiks atvērtas ES iekšējās robežas un ceļot varēs apkārt visai tās teritorijai. Un par pēdējo posmu kļūs braucieni ārpus ES robežām.

7
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Grieķija piesaistīs tūristus ar cenu samazināšanu
Itālijā pastāstīja, kā atcels karantīnu

Diennakts laikā ar Covid-19 Latvijā ir saslimuši tikai divi cilvēki

7
(atjaunots 12:10 25.05.2020)
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ar Covid-19 nonākuši divi pacienti, slimība atklāta vēl diviem cilvēkiem.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir atklāti divi jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Diennakts laikā ir veikts 721 tests.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ar Covid-19 nonākuši divi pacienti. Kopā stacionāros ārstējas 27 pacienti: 25 no viņiem ir vidēji smags stāvoklis, diviem pacientiem ir smaga slimības gaita. No stacionāra izrakstīti 139 pacienti.

Kopumā valstī infekcija tika diagnosticēta 1049 cilvēkiem, izārstējušies 712 cilvēki, miruši 22. Saskaņā ar SPKC datiem, visi mirušie bija vecāki par 50 gadiem, 77% no tiem bija vīrieši. Taču visvairāk saslimušo ir vecuma grupās no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem.

Visvairāk inficēto ir Rīgā, savukārt pēc inficēto skaita uz vienu iedzīvotāju līderpozīcija pieder Priekuļu novadam.

Pateicoties tam, ka cilvēki ievēro noteiktos ierobežojumus, jau gandrīz divas nedēļas turpina kristies atsevišķu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits, iepriekš paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Speciālisti cer, ka atsevišķu gadījumu skaits turpinās kristies arī turpmāk, jo Covid-19 pašlaik nav stipri izplatīts sabiedrībā.

7
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Lietuvas medicīnas zinātņu doktors: vakcīna pret masalām var palīdzēt pret Covid-19
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

0
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

0
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki