Ģimene. Foto no arhīva

Psiholoģe: daudzi latvieši pārstājuši ticēt laulībai

50
(atjaunots 19:55 14.08.2018)
Vecāku neoficiālās attiecības nekādā veidā neietekmēs bērna stāvokli, ja ģimenē valdīs mīlestība, uzskata psiholoģe Inese Ruka.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Jaunie vecāki nesteidz reģistrēt savas attiecības, jo netic laulības institūtam biedējošā šķiršanās skaita dēļ, pastāstīja psiholoģe, Krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" psihoterapeite, klīniskās psiholoģijas maģistre Inese Ruka radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% Latvijas bērnu piedzima ārlaulībā. Tas ir mazliet zemāk par ES vidējo rādītāju, kur ārlaulībā piedzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šis skaits vienāds 56%, savukārt Francijā – 60%. Statistiķi apgalvo, ka bērnu skaits, kuri piedzimst laulībā neesošiem vecākiem, pieaug katru gadu.

Pēc Rukas sacītā, vecāku neoficiālās attiecības nekādā veidā neietekmēs bērna stāvokli, ja ģimenē valdīs mīlestība.

"Bērni sāk saprast, ka viņu vecāki nav precējušies, tikai skolas gados, daži – bērnudārzā. Šāda izpratne rodas dažādu uzvārdu dēļ. Mammai viens, bērnam ar tēvu cits. Problēmas neradīsies, ja paši vecāki jūtas ērti tā dēvētajā kopdzīvē. Viņi viegli spēs to izskaidrot, un bērns neizjutīs stresu vai diskomfortu šī juridiskā termina dēļ," — paskaidroja psiholoģe.

Taču viņa atzīmēja, ka, ja vecāku viedokļi par oficiālo laulību atšķiras, tad tas varētu ietekmēt bērnu.

"Viss ir vienkārši – ja vecāki jūtās labi, tad arī bērns tā jūtās. Pat ja viņam kāds norādīs uz vecāku neoficiālajām attiecībām, tas neietekmēs viņa stāvokli. Galvenais ir pārliecība ģimenē. Šobrīd daudzi vecāki neredz jēgu laulībā. Pirmkārt, viņi ir pārliecināti, ka pats svarīgākais ir jūtas un attiecības. Un, otrkārt, neizraisa pozitīvu attieksmi pret laulības institūti šķiršanās skaits. Pēc principa "kādēļ precēties, ja tik daudz pāru pēc dažiem gadiem šķiras"," — paskaidroja Ruka.

2016. gadā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja par to, kā klājas pāriem, kuri iestājās laulībā 2001. gadā. Pēc 15 gadiem precēti palika 60% pētāmo pāru, gandrīz 33% jau šķīrās, savukārt 7% laulību beidzās sakarā ar partnera nāvi. Visbiežāk šķiršanās tika reģistrētas pēc 4-7 gadiem kopš oficiālās laulības sākuma; šķīrušies no diviem līdz četriem procentiem pāru ik gadu.

Gandrīz 26% pāru nav bērnu, 35% — viens bērns, 30% pāru – divi bērni, savukārt pie trim un vairāk bērniem tikuši 9,5% ģimeņu. Taču 10% pāru pirms kāzām jau bijuši kopīgi bērni.

50
Pēc temata
Latvija aizvien vairāk tuvojas viendzimuma laulību oficiālai atzīšanai
Atklāta saikne starp laulību un demenci
Bundestāgs apstiprināja likumu par viendzimuma pāru laulībām
Igaunijā reģistrētas pirmās viendzimuma laulības
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

7
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

7
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

6
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

6
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz