Tukšs naudas maks

Latvijā nestrādā gandrīz 60 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

106
(atjaunots 09:18 12.08.2018)
Jūlija beigās bezdarba līmenis Latvijā tomēr samazinājies salīdzinājumā ar Nodarbinātības valsts aģentūras statistiku šī gada jūnija nogalē.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka reģistrētais bezdarbs Latvijā šī gada jūlija beigās sasniedzis 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, vēsta Mixnews.lv.

Atzīmēts, ka šī gada jūlija beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 58 888 bezdarbnieki – par 231 cilvēku mazāk nekā jūnija nogalē, kad aģentūrā bija reģistrēti 59 119 bezdarbnieki.

Lielākais bezdarbnieku skaits vērojams Latgalē – 14,7%, savukārt Rīgas reģions var palepoties ar zemāko bezdarba līmeni Latvijā – 4,2% bezdarbnieki. Zemgalē bezdarbs jūlija beigās sasniedza 5,8%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,1%.

Pašā Latvijas galvaspilsētā šī gada jūnija beigās bezdarbs sastādīja 4%, jūlija beigās – jau 4,1%.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības socioloģisko pētījumu "Eurobarometer" dati liecina: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bezdarba problēma valstī ir prioritāra. Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns informēja, ka bezdarbs Latvijā saistīts ar zemu darba samaksu.

Darbs vai atbalsts

Latvijas iedzīvotāji, kuri, spriežot pēc aptauju datiem, baidās palikt bez darba, patiesībā izvēlas nestrādāt nemaz, nekā strādāt par nelielu algu, paziņoja eksperts. Viņš piezīmēja, ka cilvēki neuzskata darbu par rentablu un dzīvo uz pabalsta rēķina.

Jāpiebilst, ka Latvijā pabalsta saņemšanai nepieciešams bezdarbnieka statuss, ko piešķir Nodarbinātības valsts aģentūra. Obligāts nosacījums: kopējais darba stāžs – vismaz viens gads, un nepieciešamas sociālās iemaksas par šo periodu.

Pabalsta apjoms tiek aprēķināts atbilstoši apdrošināšanas (darba) stāžam, ņemot vērā ienākumus, no kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

No 2017. gada 1. aprīļa ieviests papildu nosacījums – obligātie apdrošināšanas maksājumi vismaz 12 mēnešu laikā pēdējo 16 mēnešu periodā kopš bezdarbnieka statusa noteikšanas.

106
Pēc temata
Ar ko draud algu celšanās Latvijā
Nosauktas nozares ar augstākajām algām Latvijā
Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas
Ekonomists: Latvija drīzumā varēs piesaistīt bezdarbniekus no ES
Latvijas bezdarbnieki neies strādāt laukā pat par 1100 eiro

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

27
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

27
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

0
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē