Eiro

Ašeradens ir pārliecināts: uz ārzemēm aizbraukušie latvieši atgriezīsies par tūkstoš eiro

57
(atjaunots 11:08 10.08.2018)
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmēja, ka jau tagad Latvijas valstspiederīgie atgriežas no ārzemēm, jo vidējā alga sasniegusi 1000 eiro.

RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir pārliecināts: jau pēc dažiem gadiem darbspēka deficīts Latvijā pazudīs — to sekmēs algu izaugsme, dinamika šajā jautājumā pašlaiks esot ļoti laba.

"Darbspēka deficīts patiešām pieaug ļoti ātri, jo pie mums noveco sabiedrība un pastāv augsta migrācija. Taču jau pēdējā gada laikā pie mums atgriezušies par pieciem tūkstošiem cilvēku vairāk nekā agrākajos gados, dinamika ir laba. Tas notiek vidējās algas pieauguma dēļ," — teica Ašeradens radio Baltkom ēterā.

Pēc ministra vārdiem, patlaban vidējā alga Latvijā sasniegusi 1000 eiro.

"Pie mums vidējā alga jau sasniedz tūkstoš eiro, Igaunijā — 1220 eiro. Cilvēki salīdzina, redz, ka mums ir konkurētspējīgas algas, tāpēc atgriežas," — klāstīja Ašeradens.

Pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā vērojama darbpējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Republika, kurā dzīvoja aptuveni 2 miljoni cilvēku, pēdējo 10 gadu laikā, saskaņā ar dažādiem datiem, zaudējusi 250-400 tūkstošus cilvēku, ņemot vērā emigrāciju un mirstības pārsvaru pār dzimstību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā aptauja liecina, ka gandrīz 70% uzņēmēju saskārušies ar darbspēka trūkumu. Lielākais darbinieku trūkums vērojams celtniecībā, pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā un medicīnā.

Uzņēmēji Latvijā ierosina vājināt valsts kontroli jautājumā par darbspēka ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā tādas valsts pilsoni, kas nav ES dalībvalsts, šim darbiniekam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban — 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro "neto". Šo prasību grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā alga valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un apstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji ierosina maksāt viesstrādniekiem vidējo algu nozarē.

Tāpat uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu noformēšana ilgst vairākums mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti ieteica Latvijai atvērt darba tirgu, taču pagaidām valdība nevēlas uzklausīt SVF ekspertus un speciālistus jautājumā par piekļuves atvieglošanu darba tirgū ārvalstniekiem. Tā vietā valdība cer ataicināt mājās uz ārzemēm aizbraukušos Latvijas valstspiederīgos.

Iepriekš darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).    

57
Pēc temata
Ekonomikas izaugsme neapturēs emigrāciju no Latvijas
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
Reemigrācijas projekts: 20 ģimenes jau atgriezušās, 31 grasās atgriezties
Latvietis Anglijā: fermā pelnu līdz 6000 eiro, mājās neatgriezīšos
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: Latvijā kontrolē Covid-19

5
(atjaunots 11:17 10.07.2020)
Eiropas Savienības robežas ir atvērtas un izsekot ES iedzīvotāju pārvietošanos nav iespējams, atzīst kontrolējošās iestādes Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēdējo dienu laikā Latvijā tika atklāts vairāk nekā 20 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu, lai gan pirms tam ilgu laiku situācija šķita mierīga – maksimums trīs inficētie diennaktī.

Iespējams, iemesls ir pārvietošanās brīvībā, kuru cilvēki atkal ir ieguvuši pēc ES robežu atvēršanas. Kontrolējošās iestādes Latvijā atzīst, ka pie atvērtām robežām visas pārvietošanās nav iespējams izsekot, vēsta Rus.lsm.lv.

Taču cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kur koronavīrusa saslimstības līmenis pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā. Bet kurš un kā seko tam līdzi?

Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas. Ar Eiropas Savienības valstīm viss ir daudz sarežģītāk – robežu nav. Daudz-maz iespējams iztsekot tikai tos, kas ieradušies ar autobusu, prāmi, lidmašīnu.

Taču tai pat laikā Twitter lietotāja Līva Pavārniece savā mikroblogā raksta, ka visas robežas ir atvērtas un neviens nekontrolē iebraukušos. Lai gan viņa mēroja braucienu no Lielbritānijas caur Nīderlandi, Vāciju un Poliju, izmantojot prāmi un automobili.

Valsts policijas Kārtības policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka Latvija, cenšoties kontrolēt pārvietošanos, balstās uz datiem, kurus tai sniedz Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Taču Valsts policijai nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka viņiem tiek sniegta pilna informācija.

Arī Valsts robežsardzē atzīmē, ka nekādu pārvietošanās ierobežojumu ES nav. Un nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku ierodas Latvijā.

Atliek paļauties tikai un vienīgi uz katra ceļotāja personīgo atbildību, cerībā uz to, ka pēc ierašanās Latvijā viņš 14 dienas sēdēs mājās.

Turklāt Veselības ministrijā aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot Valsts policijai, ja viņi pēkšņi uzzinājuši par cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no trešajām valstīm un neievēro pašizolāciju.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir piedraudējis pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

9
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

9
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku