Karsti kūpināta skumbrija

Ne zivju, ne gaļas: no karstuma cietušas arī Latvijas zivsamniecības

37
(atjaunots 10:11 10.08.2018)
Zivsamniecības Latvijā spiestas izšķirties par lieliem izdevumiem, lai saglabātu zivju populāciju savās ūdenstilpēs.

RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Nogurdinošais karstums Latvijā sagādājis problēmas ne tikai dārzkopjiem, lopkopjiem un zemniekiem, cietušas arī zivsaimniecības, vēsta Rus.lsm.lv.

Siltais ūdens sagādā daudz prieka pludmaļu mīļotājiem, taču izrādījies nāvējošs zivīm. Institūta BIOR pētniece Ruta Medne paskaidroja, ka karstuma un ūdens zemā līmeņa dēļ zivis nejūtas labi, sāk slimot un iet bojā. Tiesa, eksperte apgalvoja, ka skābekļa līmenis Latvijas ūdenstilpēs nav īpaši krities.

Viena no lielākajām zivju audzētavām Latvijā norādīja, ka ūdens strauji izgaro un ar to nepietiek. Ūdens zivju uzturēšanai tiek sūknēts no upes, un patlaban zivis ir spiestas dzīvot mazākā ūdens tilpumā, taču tā nav lielākā aukstasiņu radību problēma.

Zivis dod priekšroku vēsai videi, bet ūdens temperatūra dīķos pieaugusi līdz +22…+23 grādiem, kas, piemēram, forelēm veido ketālu rādītāju. Audzētava pūlas risināt problēmu ar papildu sūkņu palīdzību, kuri sūknē ūdeni no ūdenstilpēm ar zemāku temperatūru, taču šis risinājums nav lēts.

Zivsaimniecība paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai saglabātu populāciju, taču pagaidām nav zināms, kas notiks tālāk.

Vasara bez lietus

Iepriekš vēstīts, ka karstais laiks negatīvi ietekmējis lauksamniecību Latvijā. Nokrišņu apjoms būtiski atpaliek no klimatiskās normas. Bez lietus izkalst dārzi un lauki. Lopkopji ir spiesti nokaut dzīvniekus barības trūkuma dēļ. Ievērojami cietusi ogu un augļu raža. Prognozes liecina, ka šosezon dārzeņu raža būs par trešo daļu mazāka nekā parasti.

Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zempkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Taču Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas situācijas izsludināšana un īpaši atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekļi izsludināja visparēju stihisku nelaimi lauksaimniecībā, — šāds lēmums ļautu palīdzēt fermeriem atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

Šosezon Latvijas iedzīvotājus varētu iepriecināt vien labā ābolu un plūmju raža — ābeles šogad ziedēja labi, un plūmju ziedēšanas laikā salnas nebija vērojamas. Cerības aptumšo tikai lielais kaitēkļu skaits, taču ar tiem palīdzēs cīnīties savlaicīga koku apstrāde.    

37
Pēc temata
Vilnītis: Latvijā nebūs plānotās ražas
Latvijas zemnieki zaudēs trešo daļu labības ražas
Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

20
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

20
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi