Ne zivju, ne gaļas: no karstuma cietušas arī Latvijas zivsamniecības

© Sputnik / Sergey MelkonovKarsti kūpināta skumbrija
Karsti kūpināta skumbrija - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Zivsamniecības Latvijā spiestas izšķirties par lieliem izdevumiem, lai saglabātu zivju populāciju savās ūdenstilpēs.

RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Nogurdinošais karstums Latvijā sagādājis problēmas ne tikai dārzkopjiem, lopkopjiem un zemniekiem, cietušas arī zivsaimniecības, vēsta Rus.lsm.lv.

Siltais ūdens sagādā daudz prieka pludmaļu mīļotājiem, taču izrādījies nāvējošs zivīm. Institūta BIOR pētniece Ruta Medne paskaidroja, ka karstuma un ūdens zemā līmeņa dēļ zivis nejūtas labi, sāk slimot un iet bojā. Tiesa, eksperte apgalvoja, ka skābekļa līmenis Latvijas ūdenstilpēs nav īpaši krities.

Ventilators - Sputnik Latvija
Karstuma dēļ Latvijā un Lietuvā strauji pieaugušas elektroenerģijas cenas

Viena no lielākajām zivju audzētavām Latvijā norādīja, ka ūdens strauji izgaro un ar to nepietiek. Ūdens zivju uzturēšanai tiek sūknēts no upes, un patlaban zivis ir spiestas dzīvot mazākā ūdens tilpumā, taču tā nav lielākā aukstasiņu radību problēma.

Zivis dod priekšroku vēsai videi, bet ūdens temperatūra dīķos pieaugusi līdz +22…+23 grādiem, kas, piemēram, forelēm veido ketālu rādītāju. Audzētava pūlas risināt problēmu ar papildu sūkņu palīdzību, kuri sūknē ūdeni no ūdenstilpēm ar zemāku temperatūru, taču šis risinājums nav lēts.

Zivsaimniecība paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai saglabātu populāciju, taču pagaidām nav zināms, kas notiks tālāk.

Vasara bez lietus

Iepriekš vēstīts, ka karstais laiks negatīvi ietekmējis lauksamniecību Latvijā. Nokrišņu apjoms būtiski atpaliek no klimatiskās normas. Bez lietus izkalst dārzi un lauki. Lopkopji ir spiesti nokaut dzīvniekus barības trūkuma dēļ. Ievērojami cietusi ogu un augļu raža. Prognozes liecina, ka šosezon dārzeņu raža būs par trešo daļu mazāka nekā parasti.

Уличный термометр - Sputnik Latvija
Eksperts pastāstījis, ar ko draud klimata izmaiņas Latvijā
Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zempkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Taču Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas situācijas izsludināšana un īpaši atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekļi izsludināja visparēju stihisku nelaimi lauksaimniecībā, — šāds lēmums ļautu palīdzēt fermeriem atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

Šosezon Latvijas iedzīvotājus varētu iepriecināt vien labā ābolu un plūmju raža — ābeles šogad ziedēja labi, un plūmju ziedēšanas laikā salnas nebija vērojamas. Cerības aptumšo tikai lielais kaitēkļu skaits, taču ar tiem palīdzēs cīnīties savlaicīga koku apstrāde.    

Ziņu lente
0