Krievu valoda Latvijā

"Tāpēc, ka okupanti": latvieši Twitter izskaidrojuši, kāpēc pie visa vainojami krievi

154
(atjaunots 08:17 10.08.2018)
Sociālo tīklu lietotāji nolēmuši rast atbildi uz jautājumu: kāpēc krievu tautības cilvēkus Latvijā kritizē biežāk nekā ārzemniekus, kuri nopirkuši visu valsti.

RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Latvieši Twitter tīklā nolēmuši rast atbildes uz sarežģītiem, taču ļoti aktuāliem jautājumiem integrācijas jomā. Latviešu reklāmas speciālists Edijs Majors pavaicāja saviem sekotājiem, kāpēc krievus Latvijā kritizē biežak nekā ārzemniekus, kuri nerunā latviski, toties uzpērk Latvijas zemi.

​​"Retorisks jautājums: kāpēc krievelim, kuram Latvijā pieder vien tepiķis pie sienas, mēs gardu muti pārmetam integrācijas problēmas, bet dānim/vācietim/zviedram, kuram pieder puse novada (superaizdevums no tēvzemes) + vietējos uzskata par bauriem + latviski nesaprot, neko nesakām?" — pavaicāja Edijs Majors.

Majora publikāciju ar vēl vienu retorisku jautājumu papildināja Latvijas reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

​​"Otrs retoriskais jautājums: kādēļ vienu nāciju, kā krievus, apdirst ir ok, bet attiecībā uz visām citām tā ir ksenofobija un rasisms?" — ar jautājumu uz jautājumu atbildēja Stendzenieks.

​​"Krievi nav rase! Un ja kādam bail no @and_kse (lasi — Ksenofobija), tad tas ir tikai normāli. Man arī no viņas ir bail," — par pazīstamo latviešu bloga autori Kseniju Andrijanovu sarkastiski klāstīja Edijs Majors.

Toties Indra Ķempe uzskata, ka zināma loma ir arī Kārlim Ulmanim, kurš 1940. gada 17. jūnijā ieteica visiem Latvijas iedzīvotājiem palikt savās vietās, tāpat kā viņš paliek savējā.

​​"Dāņa vai zviedra dēļ Ulmanis mūsu vecvecākiem nelika palikt savās vietās. Par vācieti — nezinu, kā korektāk ", — sprieda Inga.

Vēl spilgtāk izteicās apmeklētājs ar lietotājvārdu GaumīgsJoks.

​​"Tas zviedru/vācu murmulis par zemi samaksāja, nevis īpašnieku uz Sibīriju izsūtīja sapūdēt nāves nometnē! Jūti atšķirību? Mēs paši esam muļķi, ja zemi pārdevām vācietim, bet okupanti ir vienkārši nelieši," — uzskata GaumīgsJoks.

Okupantu tēmu labprāt uztvēra arī citi apmeklētāji.

​​"Jo tā Eiropas oficiālā valoda un zviedrs/vācietis/dānis nav okupants. (Man gan šķiet, ka vietējie burkšķ un pukst arī par viņiem.)," — izklāstīja Anda.

​Publikācijas autors, šķiet, pats vairs nepriecājās par to, ka viņa jautājumi likuši publikai atsākt novazāto tēmu un runas par okupāciju.

"Mīļais Dieviņ, dod man šādu domāšanu un 10 vistas nagetus," — lūdzās Edijs Majors, taču Anda pacentās pamatot savu domu.

​​"Es minu atbildi uz retorisko jautājumu. Bet darba sludinājumu jomā tā pati situācija, angļu/vācu valodā rakstīts sludinājums ir ok, krievu — noziegums, darbinieku meklē darbam LV," — viņa raksta.

​Taču Twitter apmeklētājus vairs nebija iespējams nomierināt, un iemīļotā tēma — okupanti — tomēr tika turpināta.

"Bailes nav no krieviem! Bailes ir no okupantiem. "Kā viņi var balsot NĒ?", mans opaps, krievs, referendums par LR neatkarību. Tik vienkārši atšķirt," — ģimenes gudrību atstāstīja Kristīne.

​Kāds cits komentētājs deva mājienu, ka "nepareizo" krievu Latvijā ir pārāk daudz, atšķirībā no ārvalstniekiem.

"Cik tad tādi ir 12? Un cik ir tādi, kuriem ir tepiķis pie sienas un skatās cauri dienu RUS TV?" — atzīmēja Davis Baumanis.

Savukārt Ilze Ozola atzina, ka kritizē ne tikai krievus, bet arī citu tautību pārstāvjus.

​​"Nav taisnība! Šonakt pagalmā zem mana loga skaļi runājošo/ pīpējošo spāņu beibi es nosaucu par "Aurojošo govi" un liku aizvērties! " — viņa paziņoja.

Tomēr Ivars Lipskis sameklēja atbildi psiholoģijas jomā.

​​"Mans skaidrojums — Posttraumatiskā stresa sindroms. Latvieši pēc okupācijas slimīgi uztver visu, kam sakars ar krieviem un Krieviju. Saprotams tas ir, bet labi tas nav," — atbildēja Lipskis.    

154
Pēc temata
"Viņš ir labs, viņš cīnījās pret krieviem": Lietuva aizstāv pareizo slepkavu
Koncentrācijas nometnes piektajai kolonnai: lasām komentārus latviešu internetā
Urbanovičs: latviešiem jāsaprot - krievi vienmēr paliks krievi
Viktors Alksnis: Baltijas atgriešanās Krievijā ir neizbēgama
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

3
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

3
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras

Rīgā guļ tonnām atkritumu: kas vēl nav noslēdzis līgumu

8
(atjaunots 14:05 03.06.2020)
Dažas fiziskas un juridiskas personas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk process ritējis fiziskajām personām, aktīvākie bija iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem, stāsta Latvijas Radio.

Jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā stājās spēkā 20. maijā. Tā paredz, ka turpmāk pilsēta sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošina uzņēmumi "Clean R", "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide", kurā apvienojušās kompānijas "Lautus" un "Pilsētvides serviss".

Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Юлия Грант

Daudziem rīdziniekiem atkritumu apsaimniekotājs ir mainījies. Piemēram, Jāņa Medena gružus Pudiķa ielā izved ne vairs "Clean R", bet gan "Eco Baltia vide". Jaunā kompānija norunātajā datumā izvedusi šķirojamos atkritumus, bet sadzīves kopējo gružu konteiners iztukšots dienu pēc norunātā laikā. Taču rīdzinieks ir neziņā, vai par dalītajiem atkritumiem tiešām būs jāmaksā.

Kompānija "Eco Baltia vide" paskaidroja, ka Pudiķa ielas namsaimniekam par šķiroto atkritumu izvešanu nebūs jāmaksā, jo tos gan noteiktajā grafikā, gan ārpus tā savāc bez maksas.

Arī "Clean R" informēja, ka šķirotos atkritumus visiem klientiem izved par velti. Jaunos līgumus noslēguši ap 90% klientu, un rādītājs esot vērtējams kā apmierinošs.

Tomēr tonnām rīdzinieku mēslu izvesti vēl netiek. To apliecināja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Liels skaits privātmāju un juridisko personu vēl nav noslēgušas attiecīgos līgumus, pārsvarā – tie privātmāju īpašnieki, kuru atkritumi tiek izvesti reti, un uzņēmumi, kam Rīgā ir tikai oficiālā adrese, bet ne telpas, savukārt citi šajā laikā darbu apturējuši, līdz ar to atkritumus nemaz neradot. Taču šur tur atkritumi krājas.

Rīgas dome aicināja galvaspilsētas namu apsaimniekotājus problēmu gadījumos tās risināt pašiem, nevis mudināt iedzīvotājus vērsties pie atkritumu kompānijas, jo, pirmkārt, tas ir apsaimniekotāja pienākums, bet, otrkārt, skaitliski liels sūdzību skaits kavē to apstrādi.

Iepriekš vēstīts, ka strīdi par atkritumu apsaimniekošanu lika pamatu Rīgas domes atlaišānai. Galvaspilsētas vadība plānoja uzticēt uz 20 gadiem atkritumu izvešanu AS "Tīrīga", taču Konkurences padome darījumu aizliedza un lika pagarināt pašreizējos atkritumu apsaimniekošaas līgumus, savukārt valdība izsludināja ārkārtas situāciju Rīgā līdz decembrim un vēlāk pagarināja līdz marta vidum.

Tikai 5.martā Rīgas dome un Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija vienojās par atkritumu izvešanas noteikumiem, lai to apsaimniekošana atsāktos agrākajā režīmā. Tomēr tagad ir skaidrs, ka pāreja nav bijusi gluda.

8
Tagi:
atkritumu izvešana, Rīga
Pēc temata
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas