Krēsls Latvijas Saeimā

CVK vadītājs par kandidātiem: viņus pat Google nezina

55
(atjaunots 11:19 09.08.2018)
Partijas Latvijā piedāvājušas vēlētājiem kandidātus visiem dzīves gadījumiem – visdažādāko profesiju pārstāvjus un ar jebkādu politisko pārliecību.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars kopā ar politoloģēm Ivetu Kažoku un Dainu Bāru apspriesa partiju iesniegtos sarakstus LTV ēterā.

Pirms diviem gadiem partijām, kas vēlējās piedalīties vēlēšanās, tika izvirzītas papildu prasības: startēt varēs politiskie spēki, kuri dibināti vismaz gadu pirms vēlēšanām un tajos jābūt vismaz 500 biedriem. Tas nevienu nenobiedēja: pirms četriem gadiem Saeimā pūlējās iekļūt 13 partijas, tagad to skaits sasniedzis 16. Arī kandidātu skaits ir rekordliels kopš 1991. gada: uz 100 mandātiem pretendē 1470 cilvēki.

Latvijas saeima
© Sputnik / Сергей Мелконов

"Tas nozīmē, ka viņi ne tikai piedalīsies sacensībās, bet vairāk cilvēku skaidros savu pozīciju, iespējams, mums būs aktīvāka politiska vide," — prognozēja Cimdars.

Tiesa, ne vienmēr kvantitāte liecinās par kvalitāti, un kandidātu sarakstos ir gan pieredzējuši politiķi, gan arī tādi, par kuriem "pat tante "Google" neko nezina", atzina CVK vadītājs. Tāpēc vēlētājiem jātur acis vaļā, nav jāpriecājas par viltus ziņām, kas nāk par sliktu kādam netīkamam spēkam, bet jāvērtē uzmanīgi viss, ieteica Cimdars.

Līdz ar vēlēšanu tuvošanos politiskā vide kļūs spriedzes pilna, prognozēja politoloģe Iveta Kažoka. Šīs vēlēšanas raksturo neprognozējamība, viņa uzskata. Saeimā var iekļūt gan trīs, gan astoņas partijas. Taču lielākais risks iespējams pēc vēlēšanām. Pēc politiloģes domām, Latvija var ilgu laiku nodzīvot bez valdības, kā tas notiek daudzās valstīs, ja parlamentu veidos politiskie spēki, ko atspoguļo socioloģiskās aptaujas, viņa brīdināja.

Vienlaikus viņa uzskata, ka politiskā piedāvājuma kvalitāte ir uzlabojusies: gandrīz katrā politiskajā nišā parādījusies konkurence: starp nacionālistiem, starp partijām, kas aizsargā krievvalodīgo iedzīvotāju intereses, starp konservatīvajiem, liberālajiem, sociāldemokrātiem, populistiem un pat rasistiem, viņa uzskatīja.

Politoloģe Daina Bāra, kura vērtēja kandidātu profesijas, pauda šaubas, vai lielākā daļa no viņiem būs spējīgi pildīt likumdevēja uzdevumus parlamentā. Diezin vai ar likumu izstrādāšanu un pieņemšanu tiks galā autobusa vai trolejbusa vadītāji, elektriķis, bezdarbnieks, profesionāls sportists vai bārmenis, viņa uzskata.

Bāra ir skeptiski noskaņota arī par kandidātiem, kuri tikai gadu pēc ievēlēšanas pašvaldībās jau cenšas nokļūt Saeimā. Piemēram, vēlēšanās plāno piedalīties 19 no 60 Rīgas domes deputātiem.    

55
Pēc temata
Latvijā būs ļauts aģitēt krievu valodā
Pusgads līdz vēlēšanām: nacionāļu "trolings", gausā "Saskaņa" un elektorāta dusmas
"Latvijas varasiestādes izskatīsies pēc idiotiem": LKS spēlēs uz visu banku
Ušakovs negrasās balotēties Saeimā un nestāsies Sproģa vietā
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem