Krēsls Latvijas Saeimā

CVK vadītājs par kandidātiem: viņus pat Google nezina

30
(atjaunots 11:19 09.08.2018)
Partijas Latvijā piedāvājušas vēlētājiem kandidātus visiem dzīves gadījumiem – visdažādāko profesiju pārstāvjus un ar jebkādu politisko pārliecību.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars kopā ar politoloģēm Ivetu Kažoku un Dainu Bāru apspriesa partiju iesniegtos sarakstus LTV ēterā.

Pirms diviem gadiem partijām, kas vēlējās piedalīties vēlēšanās, tika izvirzītas papildu prasības: startēt varēs politiskie spēki, kuri dibināti vismaz gadu pirms vēlēšanām un tajos jābūt vismaz 500 biedriem. Tas nevienu nenobiedēja: pirms četriem gadiem Saeimā pūlējās iekļūt 13 partijas, tagad to skaits sasniedzis 16. Arī kandidātu skaits ir rekordliels kopš 1991. gada: uz 100 mandātiem pretendē 1470 cilvēki.

Latvijas saeima
© Sputnik / Сергей Мелконов

"Tas nozīmē, ka viņi ne tikai piedalīsies sacensībās, bet vairāk cilvēku skaidros savu pozīciju, iespējams, mums būs aktīvāka politiska vide," — prognozēja Cimdars.

Tiesa, ne vienmēr kvantitāte liecinās par kvalitāti, un kandidātu sarakstos ir gan pieredzējuši politiķi, gan arī tādi, par kuriem "pat tante "Google" neko nezina", atzina CVK vadītājs. Tāpēc vēlētājiem jātur acis vaļā, nav jāpriecājas par viltus ziņām, kas nāk par sliktu kādam netīkamam spēkam, bet jāvērtē uzmanīgi viss, ieteica Cimdars.

Līdz ar vēlēšanu tuvošanos politiskā vide kļūs spriedzes pilna, prognozēja politoloģe Iveta Kažoka. Šīs vēlēšanas raksturo neprognozējamība, viņa uzskata. Saeimā var iekļūt gan trīs, gan astoņas partijas. Taču lielākais risks iespējams pēc vēlēšanām. Pēc politiloģes domām, Latvija var ilgu laiku nodzīvot bez valdības, kā tas notiek daudzās valstīs, ja parlamentu veidos politiskie spēki, ko atspoguļo socioloģiskās aptaujas, viņa brīdināja.

Vienlaikus viņa uzskata, ka politiskā piedāvājuma kvalitāte ir uzlabojusies: gandrīz katrā politiskajā nišā parādījusies konkurence: starp nacionālistiem, starp partijām, kas aizsargā krievvalodīgo iedzīvotāju intereses, starp konservatīvajiem, liberālajiem, sociāldemokrātiem, populistiem un pat rasistiem, viņa uzskatīja.

Politoloģe Daina Bāra, kura vērtēja kandidātu profesijas, pauda šaubas, vai lielākā daļa no viņiem būs spējīgi pildīt likumdevēja uzdevumus parlamentā. Diezin vai ar likumu izstrādāšanu un pieņemšanu tiks galā autobusa vai trolejbusa vadītāji, elektriķis, bezdarbnieks, profesionāls sportists vai bārmenis, viņa uzskata.

Bāra ir skeptiski noskaņota arī par kandidātiem, kuri tikai gadu pēc ievēlēšanas pašvaldībās jau cenšas nokļūt Saeimā. Piemēram, vēlēšanās plāno piedalīties 19 no 60 Rīgas domes deputātiem.    

30
Pēc temata
Latvijā būs ļauts aģitēt krievu valodā
Pusgads līdz vēlēšanām: nacionāļu "trolings", gausā "Saskaņa" un elektorāta dusmas
"Latvijas varasiestādes izskatīsies pēc idiotiem": LKS spēlēs uz visu banku
Ušakovs negrasās balotēties Saeimā un nestāsies Sproģa vietā