Zemes pārdošana kāpu zonā

Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām

79
(atjaunots 11:18 08.08.2018)
Tikt vaļā no nerezidentu naudas pirms ASV pretenziju izvirzīšanas Latvija nepaspēja; cits stāsts ir ar tā saucamo zelta vīzu izsniegšanu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi – šeit Baltijas valsts izrādījusies daudz steidzīgāka.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Eirokomisija grasās samazināt ES dalībvalstu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi izsniedzamo pasu vai uzturēšanās atļauju skaitu trešo valstu pilsoņiem. Attiecīgās direktīvas tiks publicētas jau šoruden, paziņoja eirokomisāre Vera Jurova, vēsta Die Welt.

Šobrīd 11 ES valstis (Grieķija, Lietuva, Latvija, Beļģija, Spānija, Lielbritānija, Austrija, kā arī Malta un Kipra) piedāvā programmas tiem, kas vēlas iegūt tā dēvētās zelta vīzas.

Šāda prakse rada nopietnu risku, jo līdz ar pasēm ārzemnieki iegūst visas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, tostarp, brīvas pārvietošanās iespēju ES. Jurova raizējas, ka "zelta" dokumenti var tikt izmantoti naudas atmazgāšanai un Eiropas Savienības drošības iedragāšanai.

"Mums nav vajadzīgi Trojas zirgi Eiropas Savienībā. Dažām dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai pilsonība netiktu piešķirta noziedzniekiem," paziņoja Jurova.

Atzīmēsim, Latvija jau faktiski slēgusi Uzturēšanās atļaujas programmu, kura varētu nest valstij ap 60 miljoniem eiro ik gadu.

No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniegusi vairāk nekā 17 tūkstošus Uzturēšanās atļauju ar termiņu apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā.

Vairāk nekā 90% no visiem Uzturēšanās atļauju pieteikumiem saņemti no bijušās PSRS valstīm, pirmām kārtām, no Krievijas pilsoņiem. Lielākoties pretendentus interesē nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā.

Latvijas varasiestādes pakāpeniski padarīja striktākus Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus kopš 2014. gada, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro.

Kā rezultātā programmu turpināja pakāpeniski ierobežot, pirmām kārtām, pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura saskata jaunajos investoros rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembrī pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem sekojošajiem investoriem, kuri ieguldījuši līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai bankas obligācijās. Runa ir par 5 tūkstošu eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede paziņoja, ka Uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu par investīciju veikšanu var uzskatīt par slēgtu, jo pieteikumu skaits samazinājies 20 reizes. Briede atzīmēja, ka mainīt Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus katru gadu — nav tā labākā prakse.    

79
Pēc temata
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Nauda nav vajadzīga: atteikšanās no uzturēšanās atļauju programmas Latvijai maksā 60 miljonus gadā
Seržants skaidro Uzturēšanās atļaujas programmas izgāšanos ar krievu nabadzību
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem