Zemes pārdošana kāpu zonā

Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām

79
(atjaunots 11:18 08.08.2018)
Tikt vaļā no nerezidentu naudas pirms ASV pretenziju izvirzīšanas Latvija nepaspēja; cits stāsts ir ar tā saucamo zelta vīzu izsniegšanu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi – šeit Baltijas valsts izrādījusies daudz steidzīgāka.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Eirokomisija grasās samazināt ES dalībvalstu par investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi izsniedzamo pasu vai uzturēšanās atļauju skaitu trešo valstu pilsoņiem. Attiecīgās direktīvas tiks publicētas jau šoruden, paziņoja eirokomisāre Vera Jurova, vēsta Die Welt.

Šobrīd 11 ES valstis (Grieķija, Lietuva, Latvija, Beļģija, Spānija, Lielbritānija, Austrija, kā arī Malta un Kipra) piedāvā programmas tiem, kas vēlas iegūt tā dēvētās zelta vīzas.

Šāda prakse rada nopietnu risku, jo līdz ar pasēm ārzemnieki iegūst visas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, tostarp, brīvas pārvietošanās iespēju ES. Jurova raizējas, ka "zelta" dokumenti var tikt izmantoti naudas atmazgāšanai un Eiropas Savienības drošības iedragāšanai.

"Mums nav vajadzīgi Trojas zirgi Eiropas Savienībā. Dažām dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai pilsonība netiktu piešķirta noziedzniekiem," paziņoja Jurova.

Atzīmēsim, Latvija jau faktiski slēgusi Uzturēšanās atļaujas programmu, kura varētu nest valstij ap 60 miljoniem eiro ik gadu.

No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniegusi vairāk nekā 17 tūkstošus Uzturēšanās atļauju ar termiņu apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā.

Vairāk nekā 90% no visiem Uzturēšanās atļauju pieteikumiem saņemti no bijušās PSRS valstīm, pirmām kārtām, no Krievijas pilsoņiem. Lielākoties pretendentus interesē nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā.

Latvijas varasiestādes pakāpeniski padarīja striktākus Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus kopš 2014. gada, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro.

Kā rezultātā programmu turpināja pakāpeniski ierobežot, pirmām kārtām, pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura saskata jaunajos investoros rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembrī pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem sekojošajiem investoriem, kuri ieguldījuši līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai bankas obligācijās. Runa ir par 5 tūkstošu eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede paziņoja, ka Uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu par investīciju veikšanu var uzskatīt par slēgtu, jo pieteikumu skaits samazinājies 20 reizes. Briede atzīmēja, ka mainīt Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus katru gadu — nav tā labākā prakse.    

79
Pēc temata
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Nauda nav vajadzīga: atteikšanās no uzturēšanās atļauju programmas Latvijai maksā 60 miljonus gadā
Seržants skaidro Uzturēšanās atļaujas programmas izgāšanos ar krievu nabadzību
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

4
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

4
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

17
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

17
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā