Rīgas Brīvosta

Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav

42
(atjaunots 08:42 08.08.2018)
Konteineri un ģenerālkravas paliks Rīgas ostas uzmanības centrā, tāpat uzņēmums cer piesaistīt nišu kravas un palielināt kravu īpatsvaru, kas saistītas ar ražošanu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievijas kravas joprojām sastāda būtisku Rīgas Brīvostas kravu apgrozījuma daļu, taču neviens nevar sniegt garantijas, ka to tranzīts caur Latviju turpināsies. Tādēļ ostai svarīgi izstrādāt stratēģiju tuvākajiem desmit gadiem — ko darīt, ja Krievijas kravu plūsma izsīks, paziņoja Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš intervijā avīzei Diena.

"Skatoties nākotnē, ņemam vērā ostas vēsturiskās attīstības nianses, ka Rīgas ostā ir bijis un aizvien ir pietiekami augsts Krievijas izcelsmes kravu īpatsvars — un te nav jautājums, vai tas ir labi vai slikti, un arī par to, cik mums daudz ir vai nav uz to jāfokusējas. Protams, šajā apstāklī esošais risks ir tas, ka attiecībā uz Krievijas izcelsmes kravām (un pamatā runājam par tām pašām oglēm) ne Krievijas puse, ne arī kāds no privātajiem pārvadātājiem vai stividoriem nevar ne sniegt, ne saņemt garantijas par to, ka ogļu tranzīts caur Rīgas ostu turpināsies, apjomi saglabāsies" pateica Zeltiņš.

Pēc viņa sacītā, Rīgas osta, turpinot strādāt ar Krievijas klientiem, koncentrēsies uz konteineriem un ģenerālkravām, kā arī īstenos darbus nišu kravu piesaistīšanā, kaut arī tas nav tik izdevīgi.

"Protams, bet tas prasa lielāku darbu arī no privātajiem stividoriem, jo ir skaidrs, ka ar liela apjoma kravu plūsmām ir vieglāk strādāt, jo tas nodrošina vienkāršāku un vieglāku peļņu. Nišu kravas prasa lielāka darba ieguldījumu," paskaidroja ostas pārvaldnieks.

Taču, ja ostai izdosies piesaistīt šādas kravas, tas būs liels pluss, piebilda Zeltiņš.

"Tajā pašā laikā šīm kravām ir daudz stabilāks efekts, jo gadījumā, ja kādā brīdī kravu konjunktūrā notiek izmaiņas, tas nerada tik būtisku ietekmi uz kopējiem apjomiem," paskaidroja viņš.

Tāpat ostas pārvaldnieks atzīmēja, ka perspektīvā ir svarīgi palielināt ar ražošanu saistīto kravu īpatsvaru. Šajā gadījumā ražošanai nav obligāti jāatrodas Rīgas ostas teritorijā.

"Patlaban mums jau ir iestrādes sadarbībai ar Baltkrievijas celulozes ražotājiem. Pati ražotne ir Baltkrievijā, taču, ja mēs spēsim Rīgas ostā izveidot nepieciešamo noliktavu kompleksu un nodrošināt celulozes pārkraušanu, tam ir daudz lielāka un stabilāka ilgtermiņa ietekme nekā tiem pašiem konteineriem — ja patlaban, piemēram, kāds pārvadātājs konteinerus pārkrauj Rīgas ostā, pēc diviem gadiem viņš var izvēlēties citu maršrutu. Turklāt visai iespējams, pārkraušanas apjomu garantēšanai tuvākajā nākotnē mēģināsim piesaistīt arī noteikta veida ražošanas uzņēmumus tieši ostas teritorijā, kas vēsturiski šeit nav bijis," paziņoja Zeltiņš.

Zeltiņa prognoze šim gadam ir optimistiska, pēc viņa sacītā, Rīgas ostā vērojams pieaugums visos kravu veidos, izņemot lejamkravas.

"Ja nekas būtiski nemainīsies, tad arī ogļu pārkraušanā šogad varētu tikt sasniegts ievērojams pieaugums. Tieši tāda pati tendence ir vērojama graudu segmentā — pusgadā esam pārkrāvuši jau gandrīz 800 tūkstošus tonnu. Gada sākums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija ar nelielu kritumu, bet pirmā pusgada rezultāti jau rāda, ka, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, jau esam ar nelielu plusu," pastāstīja ostas pārvaldnieks.

Pēc viņa domām, ja esošās tendences saglabāsies, tad šis gads Rīgas ostai "būšot ļoti labs".

Latvija autsaideros

Taču Rīgas ostas statistika, tāpat kā Latvijas ostu rādītāji, kopumā neizskatās tik iedrošinoši — izaugsmes praktiski nav. Saskaņā ar Lietuvas statistikas pārvaldes datiem, Baltijas valstu ostas 2018. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvušas 76,678 miljonus tonnu kravu — par 0,1% mazāk, nekā tādā pašā periodā 2017. gadā.

Latvijas un Igaunijas ostu kravu apgrozījums šajā gadā samazinājies, Lietuvas ostās — palielinājies.

Latvijas ostās kravu pārkraušanas apjoms sešu mēnešu laikā samazinājies par 4,6% — līdz 32,441 miljonam tonnu, Lietuvas ostās — pieaudzis par 6,2% — līdz 26,512 miljoniem tonnu, Igaunijas ostās samazinājies par 0,7% — līdz 17,725 miljoniem tonnu.

Visvairāk kravu Baltijas valstu ostu vidū pirmajā pusgadā pārkrāvusi Klaipēdas osta — 22,163 miljonus tonnu (+7,6%). Otrajā vietā pēc pārkraušanas apjoma ir Rīgas osta ar 17,63 miljoniem tonnu (+0,7%).

2017. gadā Baltijas valstu kopējais kravu apgrozījums sastādīja 149,571 miljonu tonnu, kas ir par 2,4% vairāk, nekā 2016. gadā.    

42
Pēc temata
Matīss: šprotes Latvija vēl pārdos, taču bez kravām no Krievijas glābiņa nav
Krievijā atbildēja Matīsam: Latviju soda par rusofobijas politiku
Stividors no Krievijas pastāstījis, kā tiek pārvilinātas kravas no Latvijas
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

2
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

2
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

13
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

13
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus