Rīgas Brīvosta

Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav

41
(atjaunots 08:42 08.08.2018)
Konteineri un ģenerālkravas paliks Rīgas ostas uzmanības centrā, tāpat uzņēmums cer piesaistīt nišu kravas un palielināt kravu īpatsvaru, kas saistītas ar ražošanu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievijas kravas joprojām sastāda būtisku Rīgas Brīvostas kravu apgrozījuma daļu, taču neviens nevar sniegt garantijas, ka to tranzīts caur Latviju turpināsies. Tādēļ ostai svarīgi izstrādāt stratēģiju tuvākajiem desmit gadiem — ko darīt, ja Krievijas kravu plūsma izsīks, paziņoja Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš intervijā avīzei Diena.

"Skatoties nākotnē, ņemam vērā ostas vēsturiskās attīstības nianses, ka Rīgas ostā ir bijis un aizvien ir pietiekami augsts Krievijas izcelsmes kravu īpatsvars — un te nav jautājums, vai tas ir labi vai slikti, un arī par to, cik mums daudz ir vai nav uz to jāfokusējas. Protams, šajā apstāklī esošais risks ir tas, ka attiecībā uz Krievijas izcelsmes kravām (un pamatā runājam par tām pašām oglēm) ne Krievijas puse, ne arī kāds no privātajiem pārvadātājiem vai stividoriem nevar ne sniegt, ne saņemt garantijas par to, ka ogļu tranzīts caur Rīgas ostu turpināsies, apjomi saglabāsies" pateica Zeltiņš.

Pēc viņa sacītā, Rīgas osta, turpinot strādāt ar Krievijas klientiem, koncentrēsies uz konteineriem un ģenerālkravām, kā arī īstenos darbus nišu kravu piesaistīšanā, kaut arī tas nav tik izdevīgi.

"Protams, bet tas prasa lielāku darbu arī no privātajiem stividoriem, jo ir skaidrs, ka ar liela apjoma kravu plūsmām ir vieglāk strādāt, jo tas nodrošina vienkāršāku un vieglāku peļņu. Nišu kravas prasa lielāka darba ieguldījumu," paskaidroja ostas pārvaldnieks.

Taču, ja ostai izdosies piesaistīt šādas kravas, tas būs liels pluss, piebilda Zeltiņš.

"Tajā pašā laikā šīm kravām ir daudz stabilāks efekts, jo gadījumā, ja kādā brīdī kravu konjunktūrā notiek izmaiņas, tas nerada tik būtisku ietekmi uz kopējiem apjomiem," paskaidroja viņš.

Tāpat ostas pārvaldnieks atzīmēja, ka perspektīvā ir svarīgi palielināt ar ražošanu saistīto kravu īpatsvaru. Šajā gadījumā ražošanai nav obligāti jāatrodas Rīgas ostas teritorijā.

"Patlaban mums jau ir iestrādes sadarbībai ar Baltkrievijas celulozes ražotājiem. Pati ražotne ir Baltkrievijā, taču, ja mēs spēsim Rīgas ostā izveidot nepieciešamo noliktavu kompleksu un nodrošināt celulozes pārkraušanu, tam ir daudz lielāka un stabilāka ilgtermiņa ietekme nekā tiem pašiem konteineriem — ja patlaban, piemēram, kāds pārvadātājs konteinerus pārkrauj Rīgas ostā, pēc diviem gadiem viņš var izvēlēties citu maršrutu. Turklāt visai iespējams, pārkraušanas apjomu garantēšanai tuvākajā nākotnē mēģināsim piesaistīt arī noteikta veida ražošanas uzņēmumus tieši ostas teritorijā, kas vēsturiski šeit nav bijis," paziņoja Zeltiņš.

Zeltiņa prognoze šim gadam ir optimistiska, pēc viņa sacītā, Rīgas ostā vērojams pieaugums visos kravu veidos, izņemot lejamkravas.

"Ja nekas būtiski nemainīsies, tad arī ogļu pārkraušanā šogad varētu tikt sasniegts ievērojams pieaugums. Tieši tāda pati tendence ir vērojama graudu segmentā — pusgadā esam pārkrāvuši jau gandrīz 800 tūkstošus tonnu. Gada sākums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija ar nelielu kritumu, bet pirmā pusgada rezultāti jau rāda, ka, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, jau esam ar nelielu plusu," pastāstīja ostas pārvaldnieks.

Pēc viņa domām, ja esošās tendences saglabāsies, tad šis gads Rīgas ostai "būšot ļoti labs".

Latvija autsaideros

Taču Rīgas ostas statistika, tāpat kā Latvijas ostu rādītāji, kopumā neizskatās tik iedrošinoši — izaugsmes praktiski nav. Saskaņā ar Lietuvas statistikas pārvaldes datiem, Baltijas valstu ostas 2018. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvušas 76,678 miljonus tonnu kravu — par 0,1% mazāk, nekā tādā pašā periodā 2017. gadā.

Latvijas un Igaunijas ostu kravu apgrozījums šajā gadā samazinājies, Lietuvas ostās — palielinājies.

Latvijas ostās kravu pārkraušanas apjoms sešu mēnešu laikā samazinājies par 4,6% — līdz 32,441 miljonam tonnu, Lietuvas ostās — pieaudzis par 6,2% — līdz 26,512 miljoniem tonnu, Igaunijas ostās samazinājies par 0,7% — līdz 17,725 miljoniem tonnu.

Visvairāk kravu Baltijas valstu ostu vidū pirmajā pusgadā pārkrāvusi Klaipēdas osta — 22,163 miljonus tonnu (+7,6%). Otrajā vietā pēc pārkraušanas apjoma ir Rīgas osta ar 17,63 miljoniem tonnu (+0,7%).

2017. gadā Baltijas valstu kopējais kravu apgrozījums sastādīja 149,571 miljonu tonnu, kas ir par 2,4% vairāk, nekā 2016. gadā.    

41
Pēc temata
Matīss: šprotes Latvija vēl pārdos, taču bez kravām no Krievijas glābiņa nav
Krievijā atbildēja Matīsam: Latviju soda par rusofobijas politiku
Stividors no Krievijas pastāstījis, kā tiek pārvilinātas kravas no Latvijas
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

21
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
21
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Swedbank

"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti

27
(atjaunots 10:45 14.07.2020)
Psihoterapeite palikusi bez bankas kartes pēc biedra naudas maksājuma Starptautiskajai neiropsihoanalīzes biedrībai.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda KYC (Know Your Client/Zini savu klientu) un AML (Anti-Money Laundering/Pretestība naudas atmazgāšanai) protokolus, šķiet, jau pārspēj visas robežas.

Par banku diktatūras kārtējo upuri kļuvusi ārste psihoterapeite – sieviete pārsteidzīgi nolēma ar savu bankas karti apmaksāt Starptautiskās neiropsihoanalīzes biedrības biedra naudu. Maksājums 65 dolāru apmērā pēc lekcijas noveda pie bankas kartes bloķēšanas.

​"Hallo, Swedbank Latvia , lūdzu atbloķēt manu karti! Es tikai no sava VID reģistrētā ārsta-psihoterapeita prakses konta samaksāju biedru naudu International Neuropsychoanalysis Society! Veselus USD 65! Kaut kādām veselā saprāta robežām taču jābūt pat jums," sašutusi publicēja Tija Vanaga savā lapā Twitter.

Lasītāju komentāri liecina, ka represijas no finanšu iestādes puses cietuši daudzi – viņas kolēģis pastāstīja par tādu pašu problēmu.

​"Man bija precīzi šī pati problēma tieši par šo pašu maksājumu. Vajag tikai uzzvanīt uz banku, 2 min laikā atbloķē. PS. Solma lekcija par Edipu bija ļoti iedvesmojoša," Vanagai atbildēja kolēģis Nils Konstantinovs.

Citi lasītāji nebija tik toleranti noskaņoti pret bankas darbībām – tās drīzāk uzskata par patvaļu.

​"Vajadzētu kādam saņemties un pret šādiem banku idiotiem vērsties tiesā ar zaudējumu (ieskaitot morālo) piedziņu," ierosināja lasītājs ar lietotājvārdu Mikipele.

​"Man nupat bija pretēja situācija - kāds ar manu Swed karti bija Amerikā iepircies. Pamanīju, nobloķēju karti. Banka gan nepamanīja, ka aizdomīgs maksājums. Cik parunājos ar cilvēkiem, tā Swed kartēm bieži gadoties," par savu rūgto pieredzi pastāstīja anoreksija.lv.

​"Tu gribi teikt, ka Tev piešuj nelegālu naudas pārskaitījumu?" neizpratnē apjautājās Inese Putniece.

​"Nezinu! Man pirmo reizi kas tāds. Šāda bankas attieksme nopietni apvaino mani kā godprātīgu LV pilsoni. Nupat beidzās INS 2 dienu konference, bezgala interesanti! Arī Solmu par Edipa mūsdienu izpratni noklausījos," atbildēja bankas patvaļas nogurdinātā Tija Vanaga.

Drīz vien uz sašutuma pilno psihoterapeites tvītu atbildēja Swedbank pāstāvji un problēma tika atrisināta – banka atbloķēja ārstes karti.

"Karte atbloķēta. Naudas atmazgāšanā un aizdomīgu darījumu veikšanā apsūdzēta vairs nejūtos. Paldies par sapratni," sarkastiski paziņoja autore.

Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bes darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus. 

27
Tagi:
sociālie tīkli, Swedbank
Pēc temata
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara