Studenti. Foto no arhīva

Zaudējumi pēc krievu valodas aizlieguma privātajās augstskolās - politiska cena

76
(atjaunots 10:26 03.08.2018)
Latvijas ekonomikas ministrs komentēja finansiālos zaudējumus, ko nodarījis aizliegums īstenot augstskolu programmas krievu valodā.

RĪGA, 3. augusts — Sputnik. "Latvija organizē apmācības Eiropas Savienības valodās un punkts, tā ir politiska cena," — paziņoja Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, jautāts par finansiālajiem zaudējumiem, ar ko saskarsies valsts, ņemot vērā aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās. Dažas aplēses liecina, ka tie sasniegs 67 miljonus eiro gadā.

"Mums ir jāpaskatās uz kopējo studentu sastāvu, kuri iestājas (augstskolās – red.), — sprieda Arvils Ašeradens. – Te mēs redzam absolūtu pieaugumu – 8,5 tūkstoši ārzemju studentu aizvadītajā gadā. Šis cipars pastāvīgi pieaug – atbrauc aizvien vairāk studentu," – atzīmēja Ašeradens programmā "Darbojošās personas" Latvijas radio 4 ēterā.

"Mums ir ļoti stingra valodas politika. Latvija organizē apmācības Eiropas Savienības valodās un punkts. Tā ir politiska cena," — piebilda ministrs.

4. jūlijā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kas aizliedz studijas krievu valodā privātās augstskolās un koledžās, neskatoties uz dažādu organizāciju, tostarp arī partijas "Saskaņa" lūgumiem to nedarīt. Grozījumus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā vidējās izglītības reformas. Līdz šim Augstskolu likums regulēja tikai valodu lietojumu valsts augstākajās mācību iestādēs.

2017. gadā aptuveni trešā daļa studentu Latvijas privātajās augstskolās mācījās krievu valodā.

Eksperti brīdina, ka Latvija, atsakoties no studiju programmām krievu valodā privātajās augstskolās, zaudēs arī viņu naudu.

"Intuitīvi skaidrs, ka tie, kas vēlas studēt krievu valodā, dosies uz Lietuvu, Poliju vai citu valsti. Zaudējumi būs vērtējami miljonos," – uzskata augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.

Viņam piekrīt arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Izglītība ir arī mūsu eksportprece, ļoti daudzi studenti brauc no krievvalodīgajām valstīm. Tā mēs samazinām savu eksporta potenciālu un kaitējam vietējiem studentiem, jo ārvalstu studenti maksā pilnu maksu, no kuras tiek uzturēti pasniedzēji, materiāltehniskā bāze, infrastruktūra. Ja izslēdzam šo lielo krievvalodīgo daļu privātajā izglītībā, tad samazinām iespējas arī saviem izglītojamajiem, kuriem būs jāmaksā vairāk," — uzsvēra Matīss.

76
Pēc temata
Matīss: krievu valodas aizliegums augstskolās kaitēs studentiem
Latvijas prezidents apstiprinājis augstākās izglītības aizliegumu krievu valodā
Saeima apstiprinājusi aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās
Saeimā atbalstīts krievu valodas aizliegums privātajās augstskolās
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

2
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

2
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

18
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

18
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie