Festivāls Jūras Pērle Jūrmalā

VVC atbildēja uz sūdzībām par krievu valodu festivālā "Jūras pērle"

103
(atjaunots 09:50 03.08.2018)
Valsts valodas centrs veicis pārbaudi festivālā "Jūras pērle", kurā piedalās mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Krievijas. Pārkāpumi nav atrasti.

RĪGA, 3. augusts — Sputnik. Rīdziniece Māra Upmale sūdzējusies vietējam nacionāli konservatīvajam izdevumam Latvijas Avīze par Rīgas kinostudijas 70 gadu jubilejai veltīto koncertu, kurā no skatuves skanējušas runas krievu valodā. VVC informēja, ka organizatori nav pārkāpuši noteikumus.

30. jūlijā koncertzālē Dzintari Jūrmalā tika atklāts II Starptautiskais teātra un kino mūzikas festivāls "Jūras Pērle". Koncertā piedalījās Andrejs un Juris Žagari, Ivars Kalniņš, Arnis Līcītis, Mirdza Martinsone, Lilita Ozoliņa, mākslinieki no Lietuvas un Krievijas. Koncertu Latvijā translēja Pirmais Baltijas kanāls.

Tāpat kā daudzus citus kultūras pasākumus, kuros piedalās mākslinieki no Krievijas, arī "Jūras Pērli" kritizēja nacionālistiski noskaņotie pilsoņi. Rīdziniece Māra Upmale, kura noskatījusies koncertu pa televizoru, sūdzējās, ka tajā esot bijis pārlieku daudz krievu valodas.

"Noskatoties 30. jūnijā Dzintaru koncertzālē notiekošo teātra un kino mūzikas festivāla “Jūras pērle” atklāšanas koncertu, kas veltīts Rīgas kinostudijas 70 gadu jubilejai, biju nepatīkami pārsteigta, ka visas uzrunas notiek tikai krievu valodā. Jutos atkal kā Padomju Savienībā," — viņa pastāstīja avīzei.

Kāds no skatītājiem "Dzintaru" koncertzālē arī paziņojis LA, ka latviešu valoda pasākumā tikpat kā nav bijusi dzirdama.

Tomēr VVC nav saskatījis nekādus pārkāpumus no koncerta organizatoru puses.

"Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 288 "Noteikumi par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos" 2.punkts neuzliek par pienākumu privāta pasākuma rīkotājam pasākuma laikā nodrošināt tulkojumu valsts valodā visa pasākuma norises laikā, tomēr pasākuma rīkotājam jāsniedz vispusīga un pilnīga informācija par rīkoto pasākumu valsts valodā, kas nozīmē, ka informācijai pilsētvidē, reklāmā plašsaziņas līdzekļos un mājaslapā ir jābūt nodrošinātai valsts valodā. Pārbaudot minēto informāciju, konstatēts, ka informācija ir valsts valodā. Papildu tam jāteic, ka pasākuma rīkotāji potenciālos apmeklētājus ir informējuši par svešvalodas lietojumu pasākumā, jo www.bilesuserviss.lv mājaslapā pasākuma valodas ir norādītas latviešu, krievu un angļu valoda," — pastāstīja VVC Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Par valsts valodas nelietošanu bieži sūdzas arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Ar uzbrukumiem nereti saskaras veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircējiem krievu valodā. Turklāt dažkārt nacionālistiski noskaņotu pilsoņu mērķis ir paši latvieši.

Piemēram, pērnruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviski, izņemot kasieres frāzi sarunas sākumā par čeka summu.

103
Pēc temata
Aizvainoja kā pilsoni: Swedbank krieviski atteica latvietei kredīta piešķiršanā
Festivāla Jūras Pērle zvaigznes un viesi Jūrmalā
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

9
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

9
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas
Protesta akcija pie Latvijas Ministru kabineta ēkas pret valdības lēmumu ierobežot grupu treniņus slēgtās telpās

Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas

3
(atjaunots 12:16 21.10.2020)
Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku personai sastādīs no 10 līdz 50 eiro (paredzēts arī brīdinājums); naudas soda apmēru uzdots noteikt uz vietas policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi".

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kurš paredz naudas sodu ieviešanu par sejas masku režīma neievērošanu publiskās vietās.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, iedzīvotājiem ir pienākums lietot sejas masku sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts un tt.) Lakati un šalles, kuras vēl pavasarī bija atļauts lietot sejas maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepietiekamu aizsardzību no Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības stāvokļa dēļ.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja nekādas sankcijas par sejas masku nelietošanu. Kontrolieriem gan bija tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažierus, kuri pārkāpj masku lietošanas režīmu.

Situācija izmainījās pēc valdības sēdes, kura notika otrdien. Tieslietu ministrijas sagatavotais un valdības atbalstītais likumprojekts paredz naudas sodu ieviešanu par atteikšanos no sejas aizsargmasku lietošanas – tas sastādīs no 10 līdz 50 eiro (tiesa, paredzēts arī brīdinājums). Noteikt naudas soda apmēru uz vietas uzdots policijas darbiniekiem, ņemot vērā "pārkāpuma bīstamības pakāpi". Ministrijā norāda, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā straujo koronavīrusa infekcijas izplatību. Likumprojektam piešķirts "augstas steidzamības" statuss un drīzumā to paredzēts apstiprināt arī Saeimā.

Vienlaikus valdībā notika saspringtas diskusijas par to, vai ir jāparedz atbildība komersantiem, kuri pieļauj pircēju bez maskām parādīšanos veikalos. Viedokļi ir dažādi – no finanšu sankciju piemērošanas līdz tiesību leģitimēšanai neapkalpot pircējus bez sejas maskas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja valdības sēdē, ka, saskaņā ar viņa informāciju, Saeimas deputāti jau gatavo likumu grozījumus, kuri paredzēs atbildību par sejas masku režīma pārkāpšanu arī komersantiem.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka viņš ir pret masveida naudas sodu piemērošanu, tomēr, pēc viņa sacītā, komersantiem ir jāpiemēro tiesības neielaist telpās personas bez sejas maskām: "Es neesmu par sodīšanu, taču ir jābūt vadlīnijām, kas paredz komersantiem dot norādījumus neapkalpot klientus, kuri nelieto maskas. Es ierosinu ieviest šādas vadlīnijas, bet uzreiz neķerties pie sodiem."

Cita starpā tika apspriests variants piešķirt veikalu apsardzei vai pārdevējiem tiesības dzīt ārā apmeklētājus bez sejas maskām.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aicināja Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējamos ietekmēšanas pasākumus komersantiem, kā arī jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. "Ja būs nodefinēti precīzi pienākumi, tad var paredzēt atbildību par pienākumu neievērošanu."

Var nešaubīties, ka likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā opozīcijas deputāti izturēsies pret to kritiski. Parlamentārieši jau ir izteikuši pirmos publiskos paziņojumus. Komentējot gaidāmo naudas sodu ieviešanu, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko savā Facebook lapā paziņoja: "Jaunu sodi! Nu ļoti ātri pieņemts lēmums, tiešām malači! Ar masku nodrošināšanu mazaizsargātajām grupām gan neveicas it nemaz. Viņķeles atbilde deputātiem apliecināja pilnīgu vienaldzību: "Mēs pamēģinājām veikt iepirkumu, mums nekas nesanāca. Nu mēs vēl 19. oktobrī sanāksim kopā un svarīgi pasēdēsim, bet vispār - lai tās pašvaldības domā." Vai sapratāt? Viņi tikai veiks pilnveidojumu publisko iepirkumu likumā! Tātad, jautājumu pat nav vēl sākts risināt! No marta!"

Kad oktobrī valdība pieņēma lēmumu par obligātas sejas masku lietošanas prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, tai skaitā Rīgas pašvaldības pārstāvji solīja izdarīt visu, lai līdz iespējamo sankciju ieviešanai visas maznodrošināto iedzīvotāju grupas tiktu apgādātas ar bezmaksas maskām. Tika pat teiks, ka tam nepieciešamais masku apjoms ir. Tomēr, jautājums tā arī palika neatrisināts.

3
Tagi:
maska, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Policija nerīkos reidus, lai "izķertu" cilvēkus bez sejas aizsargmaskām
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

0
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

0
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus