Kartupeļu ražas savākšana

Ar Latvijas dārzeņiem ziemai nepietiks

42
(atjaunots 18:04 01.08.2018)
Lauksaimnieki vēl neprognozē dārzeņu cenu pieaugumu, taču, iespējams, ar Latvijā augušajiem produktiem ziemu iztikt neizdosies.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Šajā sezonā gaidāmā dārzeņu raža būs aptuveni par trešo daļu mazāka nekā parasti, vakar LTV pastāstīja lauku kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

Sliktās ražas dēļ, iespējams, ar Latvijā augušajiem produktiem ziemu iztikt neizdosies.

Strazdiņa uzsvēra: lai arī lietus ir nolijis un  daļu kartupeļu stādījumu izdevies glābt, tiem stādījumiem, kuri pavasarī sagūlās karstuma dēļ, nekas vairs nevar līdzēt.

Sausums. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Архипов

Pagaidām dārzeņu pietiek, tāpēc to cenas līdz rudenim nepieaugs. Tomēr nav zināms, kāda būs situācija nākamā gada janvārī un februārī.

Strazdiņa lēsa, ka aptuveni 30 cm dziļumā zeme ir sausa, tāpēc izdzīvo augi, kam ūdens tādos apstākļos ir pietiekami, bet prasīgākas šķirnes iet bojā.

Cita starpā gājuši bojā 80% seleriju un puravu. Aptuveni 30% apjomā tiek vērtēts balto, ziedu un citu veidu kāpostu zudums. Iespējams, liks manīt biešu un burkānu trūkums, prognozēja kooperatīva vadītāja.

Dārzeņkopji tagad ļoti gaida lietu, kas palīdzētu atgūties augiem, ko vēl būtu iespējams glābt. Viņi rūpējas par savu augu laistīšanu. Taču Strazdiņa piebilda, ka ar laistīšanu saistītas lielas problēmas: ja visi laucinieki sāks laistīt laukus, nepietiks ne piekļuves ūdenim, ne vajadzīgās infrastruktūras.

Strazdiņa uzsvēra, ka ūdens pietiks aptuveni nedēļai, ja urbt akas, vai divām nedēļām, ja ūdeni sūknēt no upēm.

Sausums Latvijā

Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārušies ar jaunu nelaimi — sausumu. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpaliek no klimatiskās normas. Bez lietus iet bojā dārzi un lauki. Lopkopji ir spiesti nokaut daļu dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža.

Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.

Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.    

42
Pēc temata
Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Latvijas zemniekiem nekompensēs sausuma radītos zaudējumus
Pašvaldības pieprasa izsludināt Latvijā ārkārtas stāvokli sausuma dēļ
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

2
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

2
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

30
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

30
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs