Kartupeļu ražas savākšana

Ar Latvijas dārzeņiem ziemai nepietiks

42
(atjaunots 18:04 01.08.2018)
Lauksaimnieki vēl neprognozē dārzeņu cenu pieaugumu, taču, iespējams, ar Latvijā augušajiem produktiem ziemu iztikt neizdosies.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Šajā sezonā gaidāmā dārzeņu raža būs aptuveni par trešo daļu mazāka nekā parasti, vakar LTV pastāstīja lauku kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

Sliktās ražas dēļ, iespējams, ar Latvijā augušajiem produktiem ziemu iztikt neizdosies.

Strazdiņa uzsvēra: lai arī lietus ir nolijis un  daļu kartupeļu stādījumu izdevies glābt, tiem stādījumiem, kuri pavasarī sagūlās karstuma dēļ, nekas vairs nevar līdzēt.

Sausums. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Архипов

Pagaidām dārzeņu pietiek, tāpēc to cenas līdz rudenim nepieaugs. Tomēr nav zināms, kāda būs situācija nākamā gada janvārī un februārī.

Strazdiņa lēsa, ka aptuveni 30 cm dziļumā zeme ir sausa, tāpēc izdzīvo augi, kam ūdens tādos apstākļos ir pietiekami, bet prasīgākas šķirnes iet bojā.

Cita starpā gājuši bojā 80% seleriju un puravu. Aptuveni 30% apjomā tiek vērtēts balto, ziedu un citu veidu kāpostu zudums. Iespējams, liks manīt biešu un burkānu trūkums, prognozēja kooperatīva vadītāja.

Dārzeņkopji tagad ļoti gaida lietu, kas palīdzētu atgūties augiem, ko vēl būtu iespējams glābt. Viņi rūpējas par savu augu laistīšanu. Taču Strazdiņa piebilda, ka ar laistīšanu saistītas lielas problēmas: ja visi laucinieki sāks laistīt laukus, nepietiks ne piekļuves ūdenim, ne vajadzīgās infrastruktūras.

Strazdiņa uzsvēra, ka ūdens pietiks aptuveni nedēļai, ja urbt akas, vai divām nedēļām, ja ūdeni sūknēt no upēm.

Sausums Latvijā

Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārušies ar jaunu nelaimi — sausumu. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpaliek no klimatiskās normas. Bez lietus iet bojā dārzi un lauki. Lopkopji ir spiesti nokaut daļu dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža.

Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.

Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.    

42
Pēc temata
Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Latvijas zemniekiem nekompensēs sausuma radītos zaudējumus
Pašvaldības pieprasa izsludināt Latvijā ārkārtas stāvokli sausuma dēļ

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

9
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments