Situacija Luganskā. Foto no arhīva

Donbasā gājis bojā Ukrainas BS pusē karojušais latvietis

94
(atjaunots 11:13 31.07.2018)
Četrdesmit gadus vecais latvietis gāja bojā Donbasa kaujās.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Latvijas pilsonis, kurš piedalījies Donbasa kaujās Ukrainas Bruņoto spēku pusē, gāja bojā 26. jūlijā Novoluganskas operācijas zonā. Latvietis karojis Donbasā kopš 2014. gada, vēsta ziņu portāls Vesti.lv.

Saskaņā ar Ukrainas militārpersonu datiem, latvietis ar iesauku "Ronins" paspējis nodienēt pēc līguma vairākās spēka vienībās, tostarp, "Labējā sektorā".

Saskaņā ar Latvijas likumiem, par piedalīšanos ārzemju militārajos konfliktos, kas virzīti pret valstu teritoriālo veselumu vai politisko neatkarību, paredzēta kriminālatbildība. Pēc Krimināllikuma 77.1. panta jau tika uzsākti daži kriminālprocesi attiecībā pret personām, kuras piedalās Donbasa konfliktā. Taču tie visi skar personas, kuras karo pašpasludināto republiku pusē.

Par vēsturē pirmo latvieti, kuru apsūdzēja par Krimināllikuma 77.1. panta pārkāpumu, kļuva Daugavpils iedzīvotājs Artjoms Skripņiks. Par viņa aizturēšanu paziņoja 2015. gada janvārī.

Izņemot Skripņiku, apsūdzības sakarā ar piedalīšanās faktu kaujas darbībās Donbasa republiku pusē tika izvirzītas nacionālboļševikam Aijo Benesam, Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. 2015. gada novembrī Drošības policija uzsāka kriminālprocesu pret vēl diviem Latvijas pilsoņiem sakarā ar analoģisku apsūdzību, savukārt 2016. gada beigās atklājās dati par vēl vienu brīvprātīgo un par lietu pret viņu. Visas minētās personas tika izsludinātas meklēšanā.

Kopumā, saskaņā ar DP datiem, viņu lietu izmeklēšanā atrodas piecas krimināllietas sakarā ar dalības faktu bruņotā konfliktā Austrumukrainas teritorijā, aizdomās turamie ir deviņi cilvēki.

2015. gad sākumā tāpat parādījās informācija par to, ka Ukrainā gājis bojā nemiernieku pusē karojušais Latvijas iedzīvotājs Rodions Kušnirs.

Pēc Drošības policijas informācijas, specdienesti tur redzeslokā visus Latvijas pilsoņus, kuri neatrodas bruņoto spēku dienestā, taču piedalās konfliktā Ukrainas austrumos un cīnās Ukrainas pusē. Taču, saskaņā ar DP paziņojumu, nav nekādu datu, kas liecinātu par labu tam, ka Ukrainas puse pārkāpj starptautisko likumu un, līdz ar to, nav pamata kriminālprocesu uzsākšanai pret tiem, kas cīnās par Ukrainu.

Ukrainas varas iestādes 2014. gada aprīlī sāka kara operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas TR un Doņeckas TR, kuras paziņoja par neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Saskaņā ar aktuālākajiem ANO datiem, par konflikta upuriem kļuvuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšanas jautājums Donbasā tiek apspriests, tostarp, kontaktu grupas tikšanās laikā Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē konflikta deeskalācijas soļus. Taču arī pēc vienošanās par mierizlīgumu konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.    

94
Pēc temata
It kā būtu pārcēlies laikā: latvietis cīnās Doņeckas zemessargu pusē
Specdienestu paspārnē: DP seko Latvijas iedzīvotājiem, kuri karo Ukrainas pusē
Valda uzskats, ka "Motorola" nāvē vainojams algotnis no Latvijas
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

28
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

28
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi