Atpūta Sočos. Foto no arhīva

Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises

32
Būtiskāko risku vidū, par kuriem latvieši uztraucas braucienu laikā, norādītas zobu sāpes, infekciju vīrusu slimības un alerģija.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. Vien katrs piektais latvietis iegādāja ceļojuma apdrošināšanu, dodoties uz ārzemēm, raksta Grani.lv.

Lielākā daļa, jeb 32% aptaujāto norādīja, ka neiegādājas ceļojumu apdrošināšanu, jo izmanto EVAK karti, kas nodrošina Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices iedzīvotājiem tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko palīdzību par to pašu cenu vai tādā pašā apmērā, kādā tā tiek sniegta konkrētas valsts iedzīvotājiem. Katrs ceturtais uzskata, ka viņam tas nav vajadzīgs, jo ārzemju braucienu laikā līdz šim viņam nekas nav atgadījies. Katrs piektais uzskata, ka ceļojumu apdrošināšana paredzēta tiem, kas ārzemēs nodarbojas ar aktīvās atpūtas veidiem.

Tūristi Ņujorkā
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Izmantojot EVAK karti, ir svarīgi ņemt vērā, ka tā darbojas tikai noteiktā teritorijā, līdz ar to, šī karte nederēs ceļotājiem, kas dodas, piemēram, uz Turciju, Taizemi u.c. populāriem galamērķiem visā pasaulē. Pie kam, EVAK karte neparedz finansiālo aizsardzību gadījumos, kad nācies saskarties ar dažādiem riskiem, kas nav saistīti ar veselības aprūpi: apzagšanu, bagāžas noklīšanu, slimnieka pārvešanu uz dzīvesvietas valsti u.c.," — skaidro Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijas prezidente Inga Kavaca.

Vairākums, jeb 66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visbūtiskāko risku vidū, par kuriem viņi uztraucas braucienu laikā, norādīja pēkšņas veselības problēmas, piemēram, zobu sāpes, infekciju vīrusu slimības un alerģiju. Katru otro tāpat uztrauc iespējama traumas gūšana ceļojuma laikā, piemēram, kaulu lūzums, sastiepumi un izmežģījumi. Savukārt 43% ceļotāju uztrauc lielie finanšu izdevumi, kuri var rasties, ja ārzemēs ar viņiem kaut kas atgadās.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 2016. gadā 31,1% latviešu atpūtās valstī. Uz ārzemēm Latvijas iedzīvotāji izvēlas braukt uz Krieviju (7,7% latviešu), turklāt vidējais uzturēšanās termiņš ir 9,2 naktis, ikdienas tēriņi sastāda 35 eiro. Otrajā vietā ir Itālija, to izvēlējās 3,5% latviešu. Vidējais brauciena termiņš ir 7 naktis, ikdienas izdevumi – 88 eiro. Trešajā vietā ierindojusies Vācija, to izvēlējās 3,3%. Uz Vāciju parasti brauc uz 5,7 naktīm, tērējot katru dienu 58 eiro.

32
Pēc temata
TUI ienāks Latvijā: kā tas ietekmēs airBaltic un ko gaidīt tūristiem
Tūrists tērē 54 eiro, biznesmenis – 390: Latvijai iesaka izdarīt secinājumus
Eurostat aprēķinājis, kādu valstu tūristi viesojas Latvijā visbiežāk
Latvijā tūristu skaits aug ne tikai uz ES iedzīvotāju rēķina
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

4
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

4
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

1
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

1
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā