Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
(atjaunots 18:17 26.07.2018)
Pēteris Zvīdriņš atgādināja, ka Latvija nespēj atrisināt pirms 25 gadiem radušos dzimstības krituma problēmu.RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Demogrāfijas galveno problēmu Latvijā rada ģimeņu nevēlēšanās laist pasaulē otro bērnu, intervijā radio Baltkom pastāstīja demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, Ministru kabineta demogrāfijas padomes loceklis un ekonomikas zinātņu doktors Pēteris Zvīdriņš.
"Mēs gaidījām dzimstības samazināšanos. Pēc 2007. gada bija vērojama reproduktīvā vecuma sieviešu skaita samazināšanās, tātad kritās potenciālo māmiņu skaits. Tālākās perspektīvas optimismu nerada. Pasīvā demogrāfiskā politika pēc neatkarības iegūšanas novedusi pie dzimstības krasas samazināšanās. Nekas tamlīdzīgs nav redzams nevienā valstī," – pastāstīja demogrāfs.
Viņš atgādināja, ka XX gs. beigās gada laikā dzima divreiz mazāk bērnu nekā 80. gadu beigās. Un Latvija nekādi netiek gadā ar šo dzimstības sarukumu, kas sācies aptuveni pirms 25 gadiem.
"Galvenā problēma mūsu valstī – otrā bērna laišana pasaulē. Vienmēr esmu uzsvēris, ka nepieciešams aktīvāk regulēt iedzīvotāju skaita procesus. Taču jaunā valdība atteicās risināt demogrāfiskos jautājumus, jo uzskata, ka tā ir ģimenes pašas darīšana," – teica Zvīdriņš.
Iepriekš demogrāfs Ilmārs Mežs aprēķinājis, ka līdz 2030. gadam Latvijā paliks 1,7 miljoni cilvēku. Speciālists norādīja, ka iedzīvotāju skaits saruks gan emigrācijas dēļ, kā arī mirstības rezultātā, kas apsteidz dzimstību.
Demogrāfs atgādināja, ka valsts saskārusies ar 90. gadu sekām, kas vērojamas visās pēcpadomju valstīs. dažas valstis tās likvidējušas, taču Baltijas valstis, tāpat kā Baltkrievija un Krievija "demogrāfijas bedrē" atradušās ilgi. Tāpēc valstī trūkst jaunu potenciālo māmiņu: ja 80. gados dzima aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, 90. gados — vairs tikai 10 tūkstoši. Tagad, pat ja Latvijā ir labs dzimstības pieaugums uz vienu sievieti, tomēr krītas jaundzimušo skaits, jo trūkst sieviešu. Mežs norādīja, ka Latvijas iedzīvotājas aizvien biežāk laiž pasaulē bērnus 30-40 gadu vecumā, kad jau saņemta augstākā izglītība un atrasts darbs.
Eurostat vērtē, ka patlaban Latvija ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā.
Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.
Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.
©
Foto : Lietuvos Respublikos Seimas
Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.
Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.
Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.
Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".
Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.
Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.
Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.
Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.
Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.
Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.
Tagi:
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens". RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.
Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.
Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".
"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.
Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms".