Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
(atjaunots 18:17 26.07.2018)
Pēteris Zvīdriņš atgādināja, ka Latvija nespēj atrisināt pirms 25 gadiem radušos dzimstības krituma problēmu.RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Demogrāfijas galveno problēmu Latvijā rada ģimeņu nevēlēšanās laist pasaulē otro bērnu, intervijā radio Baltkom pastāstīja demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, Ministru kabineta demogrāfijas padomes loceklis un ekonomikas zinātņu doktors Pēteris Zvīdriņš.
"Mēs gaidījām dzimstības samazināšanos. Pēc 2007. gada bija vērojama reproduktīvā vecuma sieviešu skaita samazināšanās, tātad kritās potenciālo māmiņu skaits. Tālākās perspektīvas optimismu nerada. Pasīvā demogrāfiskā politika pēc neatkarības iegūšanas novedusi pie dzimstības krasas samazināšanās. Nekas tamlīdzīgs nav redzams nevienā valstī," – pastāstīja demogrāfs.
Viņš atgādināja, ka XX gs. beigās gada laikā dzima divreiz mazāk bērnu nekā 80. gadu beigās. Un Latvija nekādi netiek gadā ar šo dzimstības sarukumu, kas sācies aptuveni pirms 25 gadiem.
"Galvenā problēma mūsu valstī – otrā bērna laišana pasaulē. Vienmēr esmu uzsvēris, ka nepieciešams aktīvāk regulēt iedzīvotāju skaita procesus. Taču jaunā valdība atteicās risināt demogrāfiskos jautājumus, jo uzskata, ka tā ir ģimenes pašas darīšana," – teica Zvīdriņš.
Iepriekš demogrāfs Ilmārs Mežs aprēķinājis, ka līdz 2030. gadam Latvijā paliks 1,7 miljoni cilvēku. Speciālists norādīja, ka iedzīvotāju skaits saruks gan emigrācijas dēļ, kā arī mirstības rezultātā, kas apsteidz dzimstību.
Demogrāfs atgādināja, ka valsts saskārusies ar 90. gadu sekām, kas vērojamas visās pēcpadomju valstīs. dažas valstis tās likvidējušas, taču Baltijas valstis, tāpat kā Baltkrievija un Krievija "demogrāfijas bedrē" atradušās ilgi. Tāpēc valstī trūkst jaunu potenciālo māmiņu: ja 80. gados dzima aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, 90. gados — vairs tikai 10 tūkstoši. Tagad, pat ja Latvijā ir labs dzimstības pieaugums uz vienu sievieti, tomēr krītas jaundzimušo skaits, jo trūkst sieviešu. Mežs norādīja, ka Latvijas iedzīvotājas aizvien biežāk laiž pasaulē bērnus 30-40 gadu vecumā, kad jau saņemta augstākā izglītība un atrasts darbs.
Eurostat vērtē, ka patlaban Latvija ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā.
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.
Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.
"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.
Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?
— Aldis Gobzems (@AldisGobzems) December 4, 2020
Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.
Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.
Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.
Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.
Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.
Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.