Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
(atjaunots 18:17 26.07.2018)
Pēteris Zvīdriņš atgādināja, ka Latvija nespēj atrisināt pirms 25 gadiem radušos dzimstības krituma problēmu.RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Demogrāfijas galveno problēmu Latvijā rada ģimeņu nevēlēšanās laist pasaulē otro bērnu, intervijā radio Baltkom pastāstīja demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, Ministru kabineta demogrāfijas padomes loceklis un ekonomikas zinātņu doktors Pēteris Zvīdriņš.
"Mēs gaidījām dzimstības samazināšanos. Pēc 2007. gada bija vērojama reproduktīvā vecuma sieviešu skaita samazināšanās, tātad kritās potenciālo māmiņu skaits. Tālākās perspektīvas optimismu nerada. Pasīvā demogrāfiskā politika pēc neatkarības iegūšanas novedusi pie dzimstības krasas samazināšanās. Nekas tamlīdzīgs nav redzams nevienā valstī," – pastāstīja demogrāfs.
Viņš atgādināja, ka XX gs. beigās gada laikā dzima divreiz mazāk bērnu nekā 80. gadu beigās. Un Latvija nekādi netiek gadā ar šo dzimstības sarukumu, kas sācies aptuveni pirms 25 gadiem.
"Galvenā problēma mūsu valstī – otrā bērna laišana pasaulē. Vienmēr esmu uzsvēris, ka nepieciešams aktīvāk regulēt iedzīvotāju skaita procesus. Taču jaunā valdība atteicās risināt demogrāfiskos jautājumus, jo uzskata, ka tā ir ģimenes pašas darīšana," – teica Zvīdriņš.
Iepriekš demogrāfs Ilmārs Mežs aprēķinājis, ka līdz 2030. gadam Latvijā paliks 1,7 miljoni cilvēku. Speciālists norādīja, ka iedzīvotāju skaits saruks gan emigrācijas dēļ, kā arī mirstības rezultātā, kas apsteidz dzimstību.
Demogrāfs atgādināja, ka valsts saskārusies ar 90. gadu sekām, kas vērojamas visās pēcpadomju valstīs. dažas valstis tās likvidējušas, taču Baltijas valstis, tāpat kā Baltkrievija un Krievija "demogrāfijas bedrē" atradušās ilgi. Tāpēc valstī trūkst jaunu potenciālo māmiņu: ja 80. gados dzima aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, 90. gados — vairs tikai 10 tūkstoši. Tagad, pat ja Latvijā ir labs dzimstības pieaugums uz vienu sievieti, tomēr krītas jaundzimušo skaits, jo trūkst sieviešu. Mežs norādīja, ka Latvijas iedzīvotājas aizvien biežāk laiž pasaulē bērnus 30-40 gadu vecumā, kad jau saņemta augstākā izglītība un atrasts darbs.
Eurostat vērtē, ka patlaban Latvija ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā.
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.
©
Photo Valsts Kanceleja
Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.
"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.
Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.
"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.
Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.
Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.
Tagi:
Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.
Pēdējās 24h veikti 2402 COVID-19 testi, reģistrēti 17 jauni saslimšanas gadījumi. Latvijā kopā veikti 293 309 izmeklējumi, saslimušas 1515 personas un 1248 izveseļojušās, 36 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 6 saslimušie atgriezušies no ārzemēm (Lielbritānija, Krievija), 3 saslimušie ir kontaktpersonas, 8 saslimušajiem tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.
Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.
Pēdējās diennakts laikā stacionēts 1 pacients ar COVID-19 (kopā stacionāros ārstējas 8 pacienti, visi ar vidēji smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāra izrakstīti 214 pacienti. (@VMNVD dati)
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.