Kafejnīca Līvu laukumā Rīgā

Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" novecojis trends

90
(atjaunots 21:48 25.07.2018)
Nacionāli noskaņotioe sociālo tīklu apmeklētāji lauza galvas par to, vai patiešām vienmēr taisnība klientam, kurš runā savā dzimtajā valodā.

RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Spriežot pēc visa, diskusiju par šo jautājumu latviešu nacionālpatriotu vidū sekmējis augošais tūristu skaits, kuru vidū ir liels skaits no kaimiņu Krievijas.

"Man pazīstama kafejnīcas oficiante saka: krievu valodā runāt nepieprasa tūristi! Krievu valodu pieprasa krievvalodīgi padsmitnieki ar 100 EUR kabatas naudu katrai dienai…" — stāsta Twitter apmeklētāja ar lietotājvārdu AijaCD.

​​"Nu tad vajag viņus pasūtīt cirst," — lakoniski ieteica pazīstamā latviešu publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane.

​​"Mana vidusskolniece, kas pa vasaru kā oficiante, stāsta to pašu. Vispirms izliekas, ka nemāk un pēc tam, ja nav variantu, atkārto arī latviski. Dažkārt pat labā valodā," — pastāstīja Anna Peipina.

​​"Tieši tā. Tūristi nepieprasa RU valodu. Viņi lūdz runāt RU valodā. Pieprasa vietējie, šeit dzimušie pilsoņi.  Putina gaidītāji," — secināja Jānis.

Spriedelējumu slaido "loģikas" virkni pārtrauca Jānis  Mednis.

​​"Realitātē jau Putins te nevienu neinteresē. Tūristi lūdz runāt krieviski, jo ir citā valstī. Vietējie pieprasa runāt krieviski, jo ir savā valstī," — viņš iebilda.

​​"Nu, nu. Ukrainā, atgādināšu, viss sākās ar ukraiņu valodas nicināšanu un atteikšanos runāt ukrainiski," — pārsteidzošu atklājumu publicēja Medņa sarunbiedrs, viņa vārdabrālis.

​​"Ukraiņi, ari baltkrievi un krievi ir radniecīgas tautas un viens otra valodas saprot bez īpašas mācīšanās. Runāt gan pagrūti. Tāpēc tur izsenis tāds divvalodibas modelis kā tagad pie mums — valsts valoda viena, bet katrs runā pa savam. Iespējams, bija mēģinājumi mainīt, bet…" — mēģināja paskaidrot Jānis Mednis.

Kāda Sarma Freiberga pastāstīja īsti "kliedzošu" gadījumu no savas prakses.

​​"Precīzi, zinu to no dzīves situācijām, kad slavenā Rīgas Puškina v.n liceja vidusskolēni demontratīvi sistemātiski kafejnīcā nerunāja latviski, kaut arī visu saprata," — bija sašutusi Freiberga.

​Kāds cits komentētājs uzskata, ka mēģinājumiem noskaidrot, kas ir jūsu priekšā — tūrists vai vietējais krievvalodīgais, ​nav nekāda sakara ar sekmīgu uzņēmējdarbību.

"Un!? Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka apkalpošanas biznesā ir divi likumi. 1.Klientam vienmēr taisnība. 2.Ja klientam nav taisnība, sk. 1.punktu," — ir pārliecināts Ivars Lipskis.

Taču nacionālpatrioti iebilda.

​​"Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka "klientam vienmēr taisnība" jau ir novecojis trends, jo rada nepatīkamu gaisotni. Atbaida citus klientus un darbiniekus. Izcila apkalpošana un pazemošanās nav savienojami," — uzskata Edīte Brikmane.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latviju apmeklējuši 62 tūkstoši ceļotāju no Krievijas — par 15,1% vairāk nekā laikā no 2017. gada janvāra līdz martam. No Krievijas atbraukušo tūristu skaits joprojām ir lielākais. Otro vietu ieņem Igaunija (34,9 tūkstoši), trešo — Lietuva (33,3 tūkstoši).    

90
Pēc temata
Nacionālistu nakts murgi, jeb Diena, kad Latvijā aizliegs runāt latviski
Latviešu inteliģence par režisoru Aiku Karapetjanu: "Nez, viņam visi mājās?"
Pataisīsim Rīgu atkal latvisku: nacionālpatrioti par Dziesmu un deju svētkiem
"Atvainojieties krievvalodīgajiem": sociālie tīkli sašutuši par Kaimiņa partiju

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

22
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

22
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

17
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
17
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad

ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju

0
(atjaunots 07:29 26.11.2020)
Eiropas Komisijas rīcībā vēl nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu.

RĪGA, 26. novembrisSputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sākusi pārrunas ar Krievijas koronavīrusa vakcīnas "Sputnik V" ražotāju, sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti pastāstīja Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis.

"Ar aģentūru EMA sazinājies izstrādātājs, tagad viņi sākuši pirmo sarunu posmu," viņš pastāstīja.

Pie tam RIA Novosti sarunbiedrs precizēja, ka EMA nav saņēmusi pieteikumus "Sputnik V" pārdošanai Eiropas tirgū.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas rīcībā pagaidām nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu.

Viņs piebilda, ka EMA sagatavos rekomendācijas, kas tiks publicētas organizācijas vietnē.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā.

Vakcīna "Sputnik V"

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Vasarā preparāts sekmīgi pārvarēja divas izmēģinājumu stadijas ar brīvprātīgajiem 18-60 gadu vecuma grupā. Rezultātā viņiem izveidojās imūnatbilde un antiķermenīši pret SARS-CoV-2.

Mēģinājumu nākamā fāze sākās septembrī. Līdz ar Krieviju preparāta pētījumi notiek AAE, Venecuēlā, Indijā un Baltkrievijā.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Viņu vidū pirmo injekciju saņēmuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, vēl 19 tūkstoši saņēmuši abas injekcijas.

Novembrī Rūpniecības un tirdzniecības ministrija informēja, ka Maskava apspriež ar Budapeštu vakcīnas ražošanu Ungārijā. Valstī jau tiek veidotas ražošanas platības.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ārsts pastāstīja par cilvēku vecumā virs 60 gadiem reakciju uz vakcīnu "Sputnik V"
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju