Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Mācības Namejs 2018 piesaista pat uzņēmējus

90
(atjaunots 21:49 25.07.2018)
Latvijas uzņēmēji pirmo reizi piedalīsies militārās mācībās.

RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Aizsardzības ministrijas mācībās Namejs 2018, kas noritēs no 20. augusta līdz 2. septembrim, piedalīsies arī Latvijas uzņēmēji, informēja AM.

​Latvijas uzņēmēji militārajās mācībās piedalīsies pirmo reizi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, sagatavoti un apstiprināti mobilizācijas pieprasījumi konkrētiem uzņēmumiem, manevru gaitā plānots pārbaudīt gatavību izpildīt šo uzdevumu. Mācību rezultātā saņemtās ziņas tiks izmantotas mobilizācijas sistēmas pilnveidošanai, informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.

Mācībās piedalīsies tikai uzņēmumi, kas devuši brīvprātīgu piekrišanu. To galvenais uzdevums būs piekļuves nodrošināšana transportam un celtniecības tehnikai. Ja mobilizācijas rezultātā uzņēmumiem radīsies izmaksas vai par zaudējumi, tie tiks segti, apliecināja Aizsardzības ministrija.

"Šis ir lielisks piemērs, kā uzņēmēji iesaistās valsts aizsardzībā, atbalstot Nacionālos bruņotos spēkus ar savām spējām un sniedzot neatsveramu ieguldījumu drošības garantēšanā. Turklāt esmu pārliecināts, ka šis vingrinājums sekmēs arī ilgtspējīgas sadarbības izveidi starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un uzņēmējiem. Pateicos uzņēmējiem par izrādīto atbalstu un atsaucību!" — preses dienests publicēja aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vārdus.

Mācības Namejs 2018 patlaban ir lielākās. Tās organizē Latvijas Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki. Mācībās piedalīsies na tikai Latvijas Republikas karavīri un zemessargi, bet arī sabiedrotie, rezervisti un IeM struktūru personāls.    

90
Pēc temata
Katrs simtais iedzīvotājs nēsā ieročus. Kurp maršē Igaunija?
Igaunijā militārajās mācībās ieradusies tikai trešā daļa rezervistu
Rezervistam piespriests sods par neierašanos mācībās – 200 eiro
Mācībās Latvijā NATO spēki apgūst spēku pielietošanu krīzes eskalācijas apstākļos

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

1
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

1
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija
Ventspils osta

"Lukoil" pārcels naftas ķīmijas produktu pārkraušanas struktūru no Ventspils uz Visocku

17
(atjaunots 09:31 14.08.2020)
"Lukoil" plāno pārnest nitrilakrilskābes pārkraušanu no Ventspils uz Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. "Lukoil" plāno sākt nitrilakrilskābes (NAS) un metanola pārkraušanu savā terminālī Visockas ostā Ļeņingradas apgabalā. Kompānijas meitasuzņēmums noslēdzis līgumu par jaunu objektu būvdarbu un esošo objektu rekonstrukcijas projektēšanas darbiem. Par to liecina informācija iepirkumu portālā.

Patlaban nitrilakrilskābes (ķimikālija tiek izmantota dažu sintētiskā kaučuka un sintētisko šķiedru ražošanai) pārkraušanas darbus veic SIA "VARS" Ventspils ostā. Pēc projekta noslēguma pārkraušana notiks Krievijas teritorijā. Ar mērķi gūt papildu peļņu ar naftas ķīmijas pārkraušanas darbiem terminālā ierosināts būvēt arī metanola pārkraušanas līniju.

Līgums par projektēšanas darbiem noslēgts ar zinātnisko ražošana kompāniju "Volga Automatika", tā termiņš – 2021. gada 31. decembris.

Projekta ietvaros plānots būvēt divpusēju apjumtu dzelzceļa estakādi 48 cisternu vagoniem ar iekārtām, rezervuāru parku: piecus vertikālos tērauda rezervuārus ar 3000 kubikmetru tilpumu katru; slāpekļa resīverus 4-5-kārtējai tankkuģu caurpūtei, slāpekļa staciju, NAS uzskaites mezglu, NAS atgāzu katalītiskās pēcdedzes iekārtu; sadales transformatoru staciju, sūkņu staciju NAS pārsūknēšanai, attīrīšanas iekārtas siltumapgādes sistēmu; tehnoloģiskos cauruļvadus, estakādes jauniem tehnoloģiskajiem cauruļvadiem. .

Projektam jāietver divu lejamiekārtu montāžu piestātnēs metanola pārkraušanai, lejamiekārtas montāžu NAS pārkraušanai un inerto gāzu novades sveci.

Kompānija vēsta, ka 2019. gadā "Lukoil" saražojusi 170 tūkstošus tonnu NAS. Tā ir vienīgā kompānija Krievijā, kas nodarbojas ar šāda veida ražošanu.

Terminālis "RPK-Visock "Lukoil II" tiek ekspluatēts kopš 2004. gada. Tas paredzēts ar tumšo un gaišo naftas produktu iekraušanai, kas tiek piegādāti ar dzelzceļa transportu, pa cauruļvadu "Primorsk-Visock" un upes transportu.

17
Tagi:
tranzīts, ventspils, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kurss uz kravu izvešanu no Baltijas: KF paātrina termināļu būvniecību
No Latvijas var paņemt visu: Pēterburgā izvērtēja ostu jaudu
No Baltijas vēl ir ko paņemt: loģistika "velk" Ļeņingradas apgabala ekonomiku
Karš uz dzīvību un nāvi: eksperts novērtēja Baltijas izredzes cīņā par tranzītu ar KF
ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

0
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

0
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu