Studenti

Pētījums: gads studenta dzīvē izmaksā septiņus tūkstošus eiro

48
(atjaunots 08:41 25.07.2018)
Swedbank speciālisti organizējuši aptauju, kura tika ņemta vērā ne tikai studiju maksa Latvijas augstskolā, bet arī citi izdevumi.

RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās izmaksā 1,5-2 tūkstošus eiro gadā, liecina Swedbank aptauja.

Vēl ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka studijas maksā 1-1,5 tūkstošus eiro gadā, bet piektā daļa respondentu ir pārliecināta, ka studiju maksa augstskolā pārsniedz 2 tūkstošus eiro. Pie tam katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka studijas augstskolā izmaksā līdz 1000 eiro, savukārt 14% aptaujāto vecāku nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Parasti studiju maksa nav vienīgie izdevumi, par ko nākas parūpēties studentu vecākiem. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka līdztekus studiju maksai studenta vajadzībām nepieciešami vēl vismaz 400 eiro mēnesī. 22% respondentu uzskata, ka students, dzīvojot atsevišķi no vecākiem, varētu iztikt ar 300-400 eiro mēnesī, bet 19% — līdz 300 eiro mēnesī.

Paši nākamie studenti uzskata tāpat: 47% aptaujāto ir pārliecināti, ka ikmēneša izdevumi var pārsniegt 400 eiro, un tikai katrs piektais aptaujāto starpā (23%) pieļauj, ka students var iztikt ar 300-400 eiro mēnesī.

Studiju maksa vadošajās augstskolās Latvijā populārākajās programmās — datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes — vidēji sastāda aptuveni 8000 eiro. piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, nepieciešami 2000 — 3600 eiro gadā. Bērnu vecākiem, kuru atvases vēlas studēt inženierzinātnes, jārēķinās ar summu 2-4 tūkstošu eiro apmērā gadā. Par studijām medicīnas jomā jāmaksā vairāk nekā 3000 eiro gadā, un, tā kā studijas ilgst sešus gadus, profesijas apgūšana izmaksā gandrīz 20 000 eiro.

"Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā, jo gada laikā — atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem —, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā maksā par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērē ikdienas vajadzībām, dzīvojot ārpus mājām. Protams, jāņem vērā, ka daļa bērnu vēlas studēt budžeta vietās, taču konkurence uz tām ir liela, un, kā norāda pašas augstskolas, neskatoties uz lielo studētgribētāju skaitu, kāds vērojams arī šogad, nereti liela daļa reflektantu līdz studijām nemaz nenonāk. Un izšķiroša nozīme tam, protams, var būt finansiālais aspekts," — atzīmēja Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jākrāj nauda bērnu studiju apmaksai. Trešā daļa respondentu pauda viedokli, ka nauda jāatliek arī bērnu ikdienas vajadzībām studiju laikā. Labākais laiks, kad jāsāk veidot uzkrājums studijām ir bērna dzimšanas gads (45%).

Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studijām labāk paņemt atbilstošo kredītu, bet 12% respondentu atzīmēja, ka jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas pašam jāsedz visi ar izglītību saistītie izdevumi (piemēram, jāiekārtojas darbā vai jāpaņem kredīts). Līdzīgs ir arī jauniešu viedoklis: tikai 13% uzskata, ka pašiem jāsedz visi ar profesijas apgūšanu saistītie izdevumi. Puse, jeb 52% respondentu uzskata, ka vecākiem jāveido uzkrājums bērnu studijām, bet katrs trešais — 36% — ir pārliecināts, ka nauda jākrāj arī dzīvošanas izdevumiem.    

48
Pēc temata
Kas mācīs Latvijas Einšteinus: skolās trūkst fizikas skolotāju
BA Turība rektors: Latvija "uzdāvinās" kaimiņiem ārzemju studentu naudu
Latvijā jūtami samazinājies studentu skaits
Atviegloti ārvalstu studentu uzturēšanās noteikumi Krievijas Federācijā
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

1
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

1
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, foto no arhīva

Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku

7
(atjaunots 08:53 03.07.2020)
Publikai slēgtā Pasaules tirdzniecības centra ēka kļūs par publiski pieejamu koncertzāli, tādēļ projekta publiskai apspriešanai nav nekādas jēgas, uzskata ministrs.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Opozīcijas pieprasījums Saeimā attiecībā uz koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā ir noraidīts, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.

Pieteikumu iesniedza deputāti Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) un Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"). Viņi uzskata zemesgabalu zem daudzstāvu ēkas Elizabetes ielā 2 par nepamatotu un neloģisku izvēli. Tāpat viņiem liekas nepieļaujami tas, ka nebija projekta publiskās apspriešanas.

Taču kultūras ministrs Nauris Puntulis komisijas sēdē apgalvoja, ka ir konsultējies ar speciālistiem un Pasaules tirdzniecības centra (iepriekš – Latvijas Komunistiskās partijas CK) ēkas nojaukšana ir pamatota.

"Tas, ka koncertzāle Rīgai ir vajadzīga un tai ir jābūt Rīgas centrā, ir neapšaubāmi… To apstiprināja visi pētījumi: tikai tad tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu. Visi līdzšinējie pētījumi ir ņemti vērā. Visas 9 jūsu nosauktās vietas ir izpētītas, taču ēka Elizabetes ielā 2 guva visaugstākos rezultātus," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, šis lēmums bija saskaņots ar arhitektiem un Nekustamo īpašumu aģentūru.

"Jūs tagad sakāt, ka 7 miljoni eiro maksā šī ēka un 3 miljonus izmaksās tās nojaukšana. Ēkas remontā nepieciešami 30 miljoni eiro. Es negribu saukt šo vārdu, bet jūs visi zināt, kā sauc ēkas, kuru remonts izmaksā dārgāk nekā to vērtība. Šī ir tieši šāda ēka.

Jā, Ekonomikas ministrija varētu to izmantot, taču jautājums ir, kādēļ divu gadu laikā tā arī netika izlemts, kā tā šo ēku izmantos savām vajadzībām? Faktiski šī ēka no 1. janvāra kļūs par lietošanai nederīgu, tas ir ugunsdrošības inspekcijas slēdziens," sacīja ministrs.

Atzīmēsim, ka raidījums "Melu detektors" iepriekš apstrīdēja ministra nosaukto 30 miljonu eiro summu – runa ir par iespējamiem Ekonomikas ministrijas pārvākšanās izdevumiem uz šo ēku. Turklāt tika ņemtas vērā gan būvdarbu izmaksas, gan pārvākšanās un teritorijas labiekārtošanas izmaksas.

"Runa ir par to, ka ēka – šobrīd publikai slēgta – kļūs par publiski pieejamu vietu. Tādēļ es neredzu publiskās apspriešanas nepieciešamību. Mēs šobrīd runājam par to, lai koncertzālei atdotu zemesgabalu, kurš pašlaik ir labākais šim mērķim no valsts īpašumā esošajiem," nobeidza savu uzstāšanos ministrs.

Publisku projekta apspriešanu pieprasa arī arhitekts Pēteris Bajārs. Viņa izveidotā petīcija portālā Manabalss.lv ēkas aizsardzībai, kura ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, divu nedēļu laikā ir savākusi vairāk nekā 2000 balsu.

7
Tagi:
Nauris Puntulis, Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola
Pēc temata
"Šādiem pieminekļiem Rīgā nav vietas": latviešu profesore kritizē Puškina statuju
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu