Jūrmalas bruņurupucis

Nekas nelīdz: Jūrmala netiek galā ar transporta plūsmu

51
(atjaunots 09:37 23.07.2018)
Šoreiz sastrēgums pie iebraukšanas Jūrmalā sācies no viadukta uz Rīgas apvedceļa: pašvaldība kārtējo reizi lūdz pilsētas caurlaides iegādāties savlaicīgi.

RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar Waze aplikācijas datiem, svētdien, 22. jūlijā, uz Jūrmalas šosejas pusdienlaikā izveidojies liels sastrēgums, vēsta Mixnews.lv..

Sastrēgums ievilkās no viadukta uz Rīgas apvedceļa līdz iebraukšanai Jūrmalā.

Neskatoties uz to, ka pašvaldība vairākkārt aicinājusi vadītājus iegādāties elektroniskās caurlaides iebraukšanai pilsētā, problēma ar automobiļu sastrēgumiem Jūrmalā paliek. Sastrēgumi pie iebraukšanas veidojas gan darba dienās, gan brīvdienās.

Pilsētas elektronisko caurlaidi ir iespējams iegādāties mājaslapā www.visitjurmala.lv vai Mobilly un Riga Card mobilajās aplikācijās. Tāpat veikt apmaksu var arī pēc iebraukšanas īpašā režīma zonā, taču jāiegādājas caurlaide līdz plkst. 23:59 dienā, kad transporta līdzeklis, iebraucis Jūrmalā. Turklāt, viens automāts caurlaižu iegādei atrodas Majoru laukumā, pretī Jūrmalas Tūrisma informācijas centram.

Ja iebrauksiet Jūrmalā, nepērkot caurlaidi, mašīnu nofilmēs kamera, kura pieslēgta pie datora. Kamera salīdzinās numurzīmi ar datu bāzi, kurā ierakstītas visas numurzīmes ar caurlaidēm, un uzreiz pārsūtīs krāsainu mašīnas fotogrāfiju ar numurzīmes norādi policistiem. Tie atradīs jūsu automobili un izrakstīs īpašniekam 50 eiro sodu.

Iepriekš tika ziņots par sievieti, kuru Jūrmalas Pašvaldības policija sodīja par iebraukšanu pilsētas teritorijā ar automobili bez caurlaides 77 reizes. Kopējā viņas sodu summa sastādīja 3 850 eiro. Vērts atzīmēt, ka no visiem šiem sodiem tiesa atzinusi par pamatotu tikai vienu, un visu summu vadītājai nenācās maksāt.

Sodu protokolus sieviete sākusi saņemt tikai pēc pieciem mēnešiem kopš pirmā pārkāpuma. Tiesa savā lēmumā norādīja, ka Administratīvajā kodeksā soda mērķis ir nevis ievākt vairāk naudas, bet gan atturēt cilvēku no atkārtota pārkāpuma. Savukārt vēlās informēšanas sistēma tieši otrādi veicina sistemātisku pārkāpumu izplatīšanos.

Zelta ādere

Maksas iebraukšana Jūrmalā darbojas kopš 1996. gada, taču 2013. gadā tā kļuva sezonāla, no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. 2016. gadā caurlaižu pārdošana atnesusi kūrortpilsētas budžetam vairāk nekā divus miljonus eiro. 2017. gadā sodi par neapmaksātu iebraukšanu papildināja Jūrmalas kasi par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Par rekordistu kļuva kāds taksists, kurš iebrauca pilsētā 200 reizes, ne reizi nesamaksājot. Ir vadītāji, kuri centušies iebraukt pilsētā bezmaksas 50, 60 un 70 reizes. Viņiem visiem tika izrakstīti sodi no 2 līdz 4 tūkstošiem eiro, savukārt tam, kurš pārkāpa noteikumus 200 reizes, tika izrakstīts 10 tūkstošu eiro liels sods.

Jūrmala
Sputnik / Дмитрий Дубинский

Gūstot iedvesmu no Jūrmalas panākumiem, citas Latvijas pilsētas un pat veseli pagasti sākuši aizdomāties par iebraukšanas maksas iekasēšanu. Tostarp, Ogres novada dome pērnā gada novembrī nolēma izstrādāt Ogres teritoriālā plānojuma grozījumus, kuri paredz maksas iekasēšanu par iebraukšanu pilsētā no citu pašvaldību iedzīvotājiem. Ienākumus no iebraukšanas apmaksas pašvaldība plānojusi iztērēt Rīga-Daugavpils šosejas remontdarbiem un uzturēšanai, jo ar valsts finansējumu nepietiek.

Jau 2017. gada novembra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēma, ka Ogres novada domei ir tiesības ievākt masku no citu pašvaldību iedzīvotājiem par iebraukšanu tās administratīvajā teritorijā.

Sekojot Ogres novada domei, par maksas ieviešanas iespēju par iebraukšanu paziņoja Jēkabpils un Skrundas pārstāvji.

Šī ideja nepatika tikai Latvijas iedzīvotājiem, kuri sociālajos tīklos sāka salīdzināt ideju par maksas iebraukšanu pilsētās ar Viduslaiku kārtību, kad katrs barons ņēma naudu par izbraukšanu cauri viņa zemēm.    

51
Pēc temata
Jūrmalas bruņurupucis varētu aizbraukt uz Ķīnu
Uzmanību, bruņurupucis: vai Jūrmalai izdosies saglabāt savu simbolu
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām