RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar Waze aplikācijas datiem, svētdien, 22. jūlijā, uz Jūrmalas šosejas pusdienlaikā izveidojies liels sastrēgums, vēsta Mixnews.lv..
Sastrēgums ievilkās no viadukta uz Rīgas apvedceļa līdz iebraukšanai Jūrmalā.
Neskatoties uz to, ka pašvaldība vairākkārt aicinājusi vadītājus iegādāties elektroniskās caurlaides iebraukšanai pilsētā, problēma ar automobiļu sastrēgumiem Jūrmalā paliek. Sastrēgumi pie iebraukšanas veidojas gan darba dienās, gan brīvdienās.
Pilsētas elektronisko caurlaidi ir iespējams iegādāties mājaslapā www.visitjurmala.lv vai Mobilly un Riga Card mobilajās aplikācijās. Tāpat veikt apmaksu var arī pēc iebraukšanas īpašā režīma zonā, taču jāiegādājas caurlaide līdz plkst. 23:59 dienā, kad transporta līdzeklis, iebraucis Jūrmalā. Turklāt, viens automāts caurlaižu iegādei atrodas Majoru laukumā, pretī Jūrmalas Tūrisma informācijas centram.
Ja iebrauksiet Jūrmalā, nepērkot caurlaidi, mašīnu nofilmēs kamera, kura pieslēgta pie datora. Kamera salīdzinās numurzīmi ar datu bāzi, kurā ierakstītas visas numurzīmes ar caurlaidēm, un uzreiz pārsūtīs krāsainu mašīnas fotogrāfiju ar numurzīmes norādi policistiem. Tie atradīs jūsu automobili un izrakstīs īpašniekam 50 eiro sodu.
Iepriekš tika ziņots par sievieti, kuru Jūrmalas Pašvaldības policija sodīja par iebraukšanu pilsētas teritorijā ar automobili bez caurlaides 77 reizes. Kopējā viņas sodu summa sastādīja 3 850 eiro. Vērts atzīmēt, ka no visiem šiem sodiem tiesa atzinusi par pamatotu tikai vienu, un visu summu vadītājai nenācās maksāt.
Sodu protokolus sieviete sākusi saņemt tikai pēc pieciem mēnešiem kopš pirmā pārkāpuma. Tiesa savā lēmumā norādīja, ka Administratīvajā kodeksā soda mērķis ir nevis ievākt vairāk naudas, bet gan atturēt cilvēku no atkārtota pārkāpuma. Savukārt vēlās informēšanas sistēma tieši otrādi veicina sistemātisku pārkāpumu izplatīšanos.
Zelta ādere
Maksas iebraukšana Jūrmalā darbojas kopš 1996. gada, taču 2013. gadā tā kļuva sezonāla, no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. 2016. gadā caurlaižu pārdošana atnesusi kūrortpilsētas budžetam vairāk nekā divus miljonus eiro. 2017. gadā sodi par neapmaksātu iebraukšanu papildināja Jūrmalas kasi par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Par rekordistu kļuva kāds taksists, kurš iebrauca pilsētā 200 reizes, ne reizi nesamaksājot. Ir vadītāji, kuri centušies iebraukt pilsētā bezmaksas 50, 60 un 70 reizes. Viņiem visiem tika izrakstīti sodi no 2 līdz 4 tūkstošiem eiro, savukārt tam, kurš pārkāpa noteikumus 200 reizes, tika izrakstīts 10 tūkstošu eiro liels sods.
Gūstot iedvesmu no Jūrmalas panākumiem, citas Latvijas pilsētas un pat veseli pagasti sākuši aizdomāties par iebraukšanas maksas iekasēšanu. Tostarp, Ogres novada dome pērnā gada novembrī nolēma izstrādāt Ogres teritoriālā plānojuma grozījumus, kuri paredz maksas iekasēšanu par iebraukšanu pilsētā no citu pašvaldību iedzīvotājiem. Ienākumus no iebraukšanas apmaksas pašvaldība plānojusi iztērēt Rīga-Daugavpils šosejas remontdarbiem un uzturēšanai, jo ar valsts finansējumu nepietiek.
Jau 2017. gada novembra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēma, ka Ogres novada domei ir tiesības ievākt masku no citu pašvaldību iedzīvotājiem par iebraukšanu tās administratīvajā teritorijā.
Sekojot Ogres novada domei, par maksas ieviešanas iespēju par iebraukšanu paziņoja Jēkabpils un Skrundas pārstāvji.
Šī ideja nepatika tikai Latvijas iedzīvotājiem, kuri sociālajos tīklos sāka salīdzināt ideju par maksas iebraukšanu pilsētās ar Viduslaiku kārtību, kad katrs barons ņēma naudu par izbraukšanu cauri viņa zemēm.
