Kodolieroču izmēģinājumi ASV

Gasparjans: palīdzība Latvijas krieviem izraisīs ES sašutumu un beigsies ar karu

133
(atjaunots 22:19 25.07.2018)
Kādēļ Krievijas ĀM nereaģē uz to, kas notiek Latvijā, kādēļ politiķi nevar ietekmēt situācijas attīstību, kādēļ nav ekonomisko sankciju, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Tiesību aizstāvis, Latvijas Krievu kustības līderis Ruslans Pankratovs ir sašutis par to, ka Krievijas ĀM efektīvi nereaģē uz krievu tiesību apspiešanu Latvijā. Kādēļ Krievijas politiķi nevar ietekmēt situāciju un kādēļ Krievijas valdība solīja ieviest ekonomiskās sankcijas, taču konkrēta rīcība nesekoja, interesējas aktīvists.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans atbildēja uz Pankratova jautājumiem tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik.

Latvija pārvērsies Sīrijā

"Pirmkārt, atbildes sankcijas ir, un, spriežot pēc daļas latviešu biznesa raudāšanas, šie mēri sit tiem ļoti sāpīgi. Otra lieta, tas, par ko runā Pankratovs, tas ir pirmais solis pie totālās kampaņas ieviešanas, kuru vainago kara darbību sākums," paskaidroja Gasparjans.

Viņš piedāvāja iztēloties situāciju, kurā Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova politkorektuma runas vietā draud ar pasākumiem, kuri spēs Latvijai likt atgriezties pie saprāta.

"Pāris mirkļus pēc šāda paziņojuma tiks sasaukta ANO Drošības Padome ar galveno tematu par to, ka krievi gatavojas iet pret Latviju. Cik laika būs nepieciešams, lai Baltā nama preses sekretāre sāktu nervozi trīcēt un kliegt par to, ka krievi sajukuši prātā un tikuši klāt nelaimīgajai mazajai Latvijai," izteica minējumu politologs par notikumu attīstības turpmāko iespējamo variantu.

Pēc Gasparjana sacītā, jebkāds paziņojums no Maskavas puses, kurā var atraust kaut daļiņu provokāciju, tiks izvērtēts kā rupja iejaukšanās suverenas valsts lietās. Turklāt salīdzinājumam uzreiz tiks minēta Sīrija, uzskata Gasparjans.

Krievi Latvijā

Un pats galvenais, pēc politologa domām, pašā Latvijā nav nekādu mājienu, ka Krievija mestos kādu glābt. Jo krievu pilsoņu sabiedrība Latvijā ir ne vien nekonsolidēta savā pozīcijā, bet arī nespēj izlemt, kādas ir viņu politiskās simpātijas.

"Ja jums atkal desmitiem krievu partiju aizgāja uz vēlēšanām, tad tas nozīmē elektorāta dalīšanos. Te rodas jautājums, kas tad jums traucēja apvienoties, izveidot vienotu dūri, izveidot programmu. Ja jūs esat 500 tūkstoši, savukārt visas valsts iedzīvotāju skaits ir 1 miljons 700 tūkstoši, tad tas nozīmē, ka jūs varat iegūt trešo daļu Latvijas Saeimā vai Rīgas domē. Tad kādēļ krievu pilsoņu sabiedrība Latvijā pati nenodarbojas ar savu konsolidāciju," pauda sašutumu Gasparjans.

Viņš uzsvēra, ka ar lielu cieņu izturas pret Ruslanu Pankratovu, taču uzskata, ka no tiesību aizstāvja puses, pirms pieprasīt no Krievijas ĀM kaut kādu nopietnu iejaukšanos, sākumā būtu vērts tikt skaidrībā ar to, ko vēlas Latvijas krievu iedzīvotāji. Gasparjans uzskata, ka šie iedzīvotāji savā masā ir pasīvi un, acīmredzami, cer, ka tie retie politiskie aktīvisti, kuri apņēmušies aizstāvēt viņu tiesības Latvijā, izdarīs visu paši.

"Taču tas ir raksturīgi ne tikai Latvijai, bet gan jebkurai sabiedrībai, pasīvā elementa, kurš gatavs dzīvot politiskajās interesēs, nekad nemēdz būt par daudz. Savukārt Latvijā, spriežot pēc visa, viņa principā nav," pateica politologs.

Neīstie krievi

Tāpat viņš uzsvēra, ka tas spiediens, kuru Latvijas varas iestādes rada krievu sabiedrībai, ir politiķu aizmāršība, kuri it kā nostājušies šīs sabiedrības aizstāvībā, un kuriem patiešām bija iespēja ar to nodarboties, taču kaut kādu iemeslu dēļ viņi to nolēma nedarīt.

Gasparjans atgādināja par "Saskaņas" partiju, kura sākumā pozicionēja sevi kā krievu partija, kura uzvarējusi vēlēšanās. Politologs paziņoja, ka tam bija jāsniedz iespēja krieviem ietekmēt politisko procesu. "Saskaņai" bija jākļūst par sava veida tribīni, no kuras tiktu translēti Latvijas krievu pilsoņu sabiedrības noskaņojumi. Taču, kā var redzēt tagad, nekas tāds nenotika, atzīmēja Gasparjans.

"Visa Krievija nesen aplaudēja krievu mēram un "Saskaņas" līderim Nilam Ušakovam. Visi domāja, ka viss būs labi, ka tagad ir kam nodarboties ar krievu problēmām. Taču noskaidrojies, ka praksē neviens neko šajā jautājumā nav darījis un nedara joprojām. Vai tiešām Zaharovai jāsūta Latvijas krievu partijām instrukcijas ar baložu pastu? Ja jums ir krievu elektorāts, kurš jūs ir ievēlējis, jums ir jāpamēģina veikt to izmaiņu likumdošanā, kura apmierina krievus, taču tas netiek novērots," paziņoja politologs.

Viņš pastāstīja, kas būs, ja Krievija tomēr ieviesīs visstingrākās sankcijas pret Latviju. Gasparjans uzskata, ka šādu mēru izmantošana attiecībā pret Latviju tikai atbalstīs Latvijas valdību tās rusofobiskās pozīcijās. Sankcijas pret Latviju Saeimā pārvērsīs no cīņas instrumenta ar rusofobiju pierādījumā tam, ka šī rusofobija ir pilnībā pamatota.

Latvijas krievu iedzīvotājiem izvirzīs šīs stingrās sankcijas, uzsverot, ka tās ietekmē ne vien latviešu biznesu valstī, bet arī krievvalodīgo biznesu.

"Un kas šādā situācijā būs sakāms Krievijai? Tas, ka par šādām sekām neviens nepadomāja?" uzdeva retorisku jautājumu Gasparjans.

Krievu nākotne Latvijas politikā

Pēc viņa domām, pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām, kuras ieplānots 6. oktobrī, krievu pārstāvniecība Saeimā nekļūs stiprāka. Gasparjanam pastāv aizdomas, ka krievu šoreiz būs pat mazāk, nekā iepriekš. Un tas viss krievu nemākulības dēļ vienoties un konsolidēties.

Gasparjans uzskata, ka šajā vēlēšanu ciklā jāmēģina vismaz kaut kā atrisināt šo krievvalodīgo problēmu, vismaz gūt panākumus konsolidācijas virzienā.

"Taču, spriežot pēc tā, ka krievu politiķiem Latvijā nebija acīmredzams fakts, ka vienoties vajadzēja ilgi pirms vēlēšanām, ka bija jāapvienojas, tad nevajag gaidīt Krievijas ĀM un citu organizāciju atbalstu, te jau neko nevar izdarīt. Es pastāvīgi atkārtoju vienu un to pašu, taču nekad nekas nenotiek. Man dažkārt gribas apsēsties un sākt raudāt, jo viss ir bezcerīgi," noslēgumā pateica politologs.

133
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Gasparjans: kā "muļķa" krievi izveidoja no Baltijas valstīm PSRS skatlogu
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Gasparjans: Latvija dod atļauju Krievijai arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradies Maskavā
Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"

Pasažieriem liedz ierasties Rīgā bez negatīva Covid-19 testa

2
(atjaunots 13:26 26.01.2021)
Kopš 15. janvāra, lai iekļūtu Latvijā, ir jāuzrāda negatīvs PĶR tests, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms izlidošanas.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Pagājušajā nedēļā, negatīva Covid-19 testa neesamības dēļ 24 pasažieriem tika atteikts lidot uz Rīgu, raksta Jauns.lv, atsaucoties uz Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītāju Aivi Vincevu. Atgādinām, ka tests ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā.

Tāpat Viņcevs atzīmēja, ka CAA iepriekš brīdināja pārvadātājus par nepieciešamību pasažieriem uzrādīt izziņu par polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa veikšanu. Turklāt lidosta informēja pārvadātājus par nepieciešamību pirms iekāpšanas pārbaudīt, vai pasažieriem ir negatīvs konkrētā testa veids.

Tiem pasažieriem, kuri pēdējo triju mēnešu laikā pārslimojuši ar koronavīrusa infekciju, jāsaņem no ārsta izziņa, ka tie vairs nav infekciozi.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Iepriekš Sputnik rakstīja, ka kopš 15. janvāra Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas robežās, kā arī Šveicē un Lielbritānijā ir atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autobusiem un dzelzceļu. Tomēr katram ieceļotājam Latvijā būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Tests jāveic ne vēlāk kā 72 stundas pirms robežas šķērsošanas brīža.

Latvijas slimību profilakses un kontroles centrs pagājušās nedēļas nogalē atjauninājis valstu sarakstu, ierodoties no kurām jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Kopš 23. janvāra obligātā pašizolācija ir nepieciešama pēc visu Eiropas Savienības valstu apmeklējuma, izņemot Vatikānu. Tā ir vienīgā ES valsts, kur Covid-19 saslimstības slieksnis nepārsniedz 50 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Valstu vidū, kuras neietilpst Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, pašizolācija nav nepieciešama pēc atgriešanās no Dienvidkorejas, Ruandas, Jaunzēlandes, Taizemes, Singapūras un Austrālijas.

Pašizolācija ir nepieciešama pēc atgriešanās no Lielbritānijas. Tāpat būs jāsēž mājās pēc Japānas apmeklējuma.

2
Tagi:
koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā.

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā. iniciatori un dalībnieki

53
(atjaunots 17:36 25.01.2021)
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā. Kaislību kvēles ziņā tā būtiski piekāpās jebkuram citam protestam Latvijā, tomēr rodas jautājums — kurš to organizēja?

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Sestdien, 23. janvārī, Rīgā notika nesankcionēts mītiņš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam. Pieteikumu mītiņa rīkošanai pie Krievijas vēstniecības Latvijā Rīgas domei iesniedza organizācija "Protests" — partijas "Attīstībai/par!" jaunatnes spārns, kas strādā galvaspilsētas pašvaldības valdošajā koalīcijā un sevi pozicionē kā sociāli liberālu politisku kustību. Kā zināms, Rīgas dome atļauju pasākumam neizsniedza.

Organizāciju "Protests" pārstāv galvenokārt latviski runājoši aktīvisti ar kreisi radikālajiem uzskatiem. Atzīmēsim, ka tas bija visklusākais un mierīgākais protests, šķiet, visā Eiropā, nemaz nerunājot par Krieviju, kur protestētāji uzbruka kārtības sargiem. Diezin vai kāds ļaus uzbrukt policistiem Latvijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Kā "mēs izgājām pastaigāties"

Interesanti gan, ka tieši tie paši puiši un meitenes, kas protestēja pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot blogeru, iepriekš rīkoja publiskas akcijas Grētas Tūnbergas ekoloģisko iniciatīvu atbalstam, pieprasīja LGBT pārstāvju tiesību paplašināšanu un stāvēja uz ceļiem solidaritātei ar Black Lives Matter kustību pagājušā gada vidū.

Taču rudenī Latvijā tika ieviests ārkārtējas situācijas režīms, lai apturētu Covid-19 izplatību, kas samazināja protestu kustības aktivitātes dinamiku. Rīgas dome neizsniedza atļauju mītiņa rīkošanai Navaļnija atbalstam 23. janvārī koronavīrusa izplatības riska dēļ.

Taču apņēmīgie jaunieši atraduši izeju – plaši aicinājumi uz protestiem sociālajos tīklos. Aktīvisti aicināja atnākt pie vēstniecības pa vienam ar paštaisītiem plakātiem, kuros jāatspoguļo pilsoniskā pozīcija.

Plakātu vidū dominēja aicinājumi "Brīvību Navaļnijam" pārsvarā krievu valodā, bija daži plakāti angļu valodā, bet valsts valodu akcijas laikā praktiski ignorēja. Loģiski gan, ka plakātu Krievijas karoga krāsās "Laidiet vaļā Navaļniju!" no vēstniecības logiem pamanīs ātrāk nekā tādu pašu saukli latviski. Taču diplomātiskās misijas aizsardzība tika pastiprināta, bet Krievijas Federācijas vēstniecība LR nereaģēja uz protestētājiem, kuri sapulcējās pie pieminekļa Andrejam Upītim.

Kas ir brīvība?

Akcijā, ievērojot divu metru sociālo distanci, piedalījās no 50 līdz 100 cilvēkiem. Objektīvi, aicinājums sociālajos tīklos "Iziet pastaigāties" nebija efektīvs, sabiedrība nav pamanījusi Navaļnija atbalstītāju kampaņu TikTok un citos sociālajos tīklos.

"Vai jūs zināt, ka Krievijā cilvēkiem nav nekādas brīvības? Policejiska valsts, kas kalpo režīmam, arestē jauniešus par katru sīkumu, un visi mani draugi Krievijā ir izgājuši ielās cīnīties ar režīmu. Jūs zināt, ka Maskavā jūs aizturēs, pat ja jūs mēģināsiet pačurāt no tilta?" sašutis jauneklis ar paštaisīto plakātu "Brīvību Navaļnijam" izstāstīja "briesmīgo patiesību".

Man šķita, ka esmu pārklausījies. Pag, ko padarīt no tilta? Un tas ir brīvības simbols un valsts progresa pazīme? Bet Dimam jau ir apmēram 20 gadi. 13 gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Latviju, saņemot uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, paspēja pabeigt skolu krievu valodā un sāka iegūt augstāko izglītību IT jomā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Pēc puiša vārdiem, Krievijā viņš nav bijis 7 gadus, taču sociālajos tīklos uztur attiecības ar draugiem un tāpēc "es labi zinu, kas tur notiek, no draugiem, kuri šodien ir izgājuši ielās par mūsu vadoni".

Bēdīgi gan, bet fakts ir tāds, ka mītiņa aktīvisti nodemonstrēja neticami zemu kompetences līmeni.

Цэ зрада!

Simt metru attālumā no Krievijas vēstniecības atrodas Ukrainas vēstniecība. Protams, diplomāti ir radikāli noskaņoti ārpolitikas jautājumos, īpaši Krimas aspektā.

Te nu sanācis neērti. 2014. gadā radio "Eho Moskvi" ēterā Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka "Krima paliks Krievijas daļa un nekad vairs nekļūs par Ukrainas daļu". Tā ir зрада, tulkojumā no ukraiņu valodas - "nodevība". Ukraina nekad neaizmirst nevienu provokāciju.

Protams, no Ukrainas vēstniecības neviens protesta akcijā nebija manāms.

Turklāt interesanti: dažādu Navaļnija kampaņu un akciju vektors ne vienmēr ir orientēts uz pretstatu Krievijas varas iestādēm.

Cilvēki vēl atceras jaunā blogera Navaļnija skandalozo paziņojumu LiveJournal 2008. gada augustā "piecu dienu kara" laikā, kad Gruzijas armija uzbruka Dienvidu Osetijai un īsi pēc tam tika aizdzīta gandrīz līdz Tbilisi. Tolaik Navaļnijs aicināja Krievijas politiķus ieviest Gruzijas blokādi, izraidīt no Krievijas visus gruzīnus, aicināja palaist spārnoto raķeti, slēgt debesis virs Gruzijas un notriekt Gruzijas lidmašīnas ar PGA raķetēm. Gruzīnus viņš sauca par grauzējiem.

Mūsdienās tādi fakti piemirsti gan Gruzijā, kas daļēji atbalstīja diskursu par Navaļnija brīvību, gan Ukrainā, kur daudzi jau pamazām aizmirst, ka viņš neuzskata Krimu par Ukrainas teritoriju. 23. janvārī Kijevā uz Krievijas vēstniecības sienas projicēja gaismas saukli "Brīvību Navaļnijam".

Kas ir Navaļnijs?

Protestētāji nav gatavi nekādam dialogam un diskutēt negrasās – nedz Kijevā, nedz Rīgā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Piemēram, jaunais rīdzinieks ar plakātu, kas prasīja "atlaist Navaļniju", pauda pārliecību, ka "Navaļnijs kļūs par prezidentu Vladimira Putina vietā." Man bija interesanti pārbaudīt respondenta zināšanu līmeni.

Uz jautājumu, kas ir Navaļnijs - tas, kurš agrāk strādāja Valsts prezidenta administrācijā vai tas, kurš filmēja Kremļa filmas (patiesībā ļoti labas filmas par Krievijas prezidentu filmēja nevis Aleksejs Navaļnijs, bet gan Latvijas kinofestivāla "Artdocfest" prezidents un režisors Vitālijs Manskis, kurš emigrēja no Krievijas uz Latviju un arī aicināja piedalīties antikrievijas mītiņos – red. piez.). Kas viņš tāds ir, Navaļnijs?

Atbilde ir lakoniska: "Tas ir opozicionārs, kas sagraus režīmu." Bet uz jautājumu, vai jūs zināt, ka šis opozicionārs sauca gruzīnus par grauzējiem un aicināja notriekt Gruzijas lidmašīnas, sarunbiedrs pārliecināti atbildēja, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis un ka "tā ir provokācija". Ticiet man, bija gan, un Google to apstiprina.

Vismierīgākais protests

Mazā un ļoti mierīgā Veronika pārvākusies uz Rīgu no Maskavas. Viņa atzinās, ka viņai patīk Latvija. Bet te viņai ir garlaicīgi, jo gandrīz nav cilvēku, un viņa skumst pēc Krievijas galvaspilsētas cilvēku pūļiem.

"Varbūt ar Navaļniju priekšgalā nekas nemainīsies, bet jādomā par labāko," teica meitene, kura atnākusi uz akciju, turot divus spilgti sarkanus gaisa balonus ar burtu "N" un aicinājumu brīvībai. Palika nezināms, kas, pēc Latvijā dzīvojošās krievu meitenes domām, būtu jāmaina Krievijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Vēl divas meitenes, apmēram 20 gadus vecas, pārvākušās uz Rīgu no Sanktpēterburgas un mācās institūtā. Arī viņas ļoti skumst pēc atstātās Krievijas. Mēs mazliet parunājām par Pēterburgas virtuļiem, loftiem, tiltiem un ziemeļu galvaspilsētas prospektiem. Spriežot pēc meiteņu smaidiem, tik vienkāršas vērtības viņiem ir tuvākas un saprotamākas nekā liberālā "opozicionārā fīrera" pseidopolitiskā kustība, kas atbalsta cilvēku, kurš ierādās no Vācijas ar lidsabiedrības "Pobeda" lidmašīnu kopā ar desmitiem Rietumu žurnālistu, kuri publicējuši skaļus sižetus par viņa aizturēšanu. Navaļnijs – tas vispār ir garām Latvijai, te viņš nav modē un nevienu neinteresē, pat ieskaitot 99,9% Krievijas ekspātu.

Kopumā akcija Kronvalda parkā, iepretī vēstniecībai, ilga vairākas stundas, bet nepievērsa nekādu vietējo politiķu un pat Krievijai naidīgi noskaņoto propagandistu absolūtā vairākuma uzmanību.

Latvijai Navaļnijs nav vajadzīgs

Iespējami vairāki iemesli, kāpēc Latvijā ignorē Navaļniju: pirmkārt, Latvijas politika mums ir svarīgāka, un epidēmijas periodā nevienu vispār neinteresē modernas publiskas sanāksmes. Par mītiņa audiofonu kalpoja nebeidzami brīdinājumi no policijas mašīnas skaļruņa par nepieciešamību ievērot distanci koronavīrusa epidēmijas dēļ.

Galu galā policistiem tas apnika. Pēc 2009. gadā "Rīgas dumpja", kad pēc Rīgas opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" (šī partija līdzinājās Navaļnija kustībai, bet tās līderim Artim Pabrikam izdevās laikus apstāties un iespējams, tāpēc tagad viņš ieņem aizsardzības ministra amatu — red. piez.) mītiņa pademolēja daļu Vecrīgas, Latvijas policija stingri raugās uz mītiņiem.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Tā kā "Protests" kustības mītiņš nebija atļauts juridiski, policija aicināja dalībniekus iet prom. Aizvācot plakātus un talismanus somās, un apspriežot šo uzvaras posmu, pasākuma dalībnieki izklīda, un iepretim ēkai ar Krievijas karogu viss kļuva kā iepriekš.

53
Tagi:
Navaļnijs, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju