Aizdomīgi 600 tūkstošu aizdevumi: KNAB pārbauda Dzintaru un Parādnieku
(atjaunots 09:48 20.07.2018)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ieinteresējusi informācija par naudas pārskaitījumiem Nacionālās apvienības vadībai.RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) iesnieguma uzsākusi pārbaudi par iespējamu naudas pārskaitīšanu Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķiem no bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša puses, vēsta portāls jauns.lv.
KNAB apstiprina, ka iesniegums ir saņemts, un pēc tajā esošās informācijas izvērtēšanas uzsākta pārbaude.
Bijušais KNAB operatīvās nodaļas vadītājs, esošais Rīgas domes opozīcijas deputāts Juris Jurašs jūnija beigās pastāstīja, ka viņa rīcībā nonākusi daļa no Lūša konta izdrukām, kuras liecina par līdzekļu pārskaitīšanu VL-TB/LNNK priekšsēdētājam Raivim Dzintaram un šīs partijas valdes loceklim Imantam Parādniekam un viņa sievai.
Saskaņā ar Juraša datiem, Dzintaram, iespējams, tika pārskaitīts vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, savukārt Parādniekiem – vairāk nekā pusmiljons. Naudu no Lūša viņi, iespējams, saņēmuši vairāku gadu garumā. Saskaņā ar Juraša rīcībā esošajiem dokumentiem pārskaitījumi tika noformēti kā aizdevumi, taču pats viņš uzskata, ka tie ir kukuļi. Pēc Juraša domām, naudas pārskaitījumu organizēšanā piedalījies arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš kopā ar Lūsi figurē kriminālprocesos.
Bijušais KNAB operatīvās nodaļas vadītājs norāda, ka gan Dzintars, gan Parādnieks regulāri aizstāvējuši abu bijušo administratoru intereses – piemēram, uzņēmuma Peltes īpašumi maksātnespējas procesā.
Jurašs nepateica, kā viņa rokās nonāca konta izraksti, taču tiesībsargājošajām iestādēm bija visas iespējas pārliecināties informācijas patiesīgumā. Fizisko personu datu aizsardzības mērķos Jurašs nepublicē dokumentus, jo tajos ir citu personu un uzņēmumu dati.
Izziņa
Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām Raivja Dzintara parādsaistības 2017. gadā sastāda 98 610 eiro (divas summas – 13 233.58 un 85 376.94 eiro) un samazinājušies gada laikā par 11 253.56 eiro.
Savukārt Imants Parādnieks ne vien paņēmis 710 886.41 eiro aizdevumu (samazinot šo summu kopš 2016. gada gandrīz par 27 tūkstošiem, no 737 780.32 eiro), bet arī aktīvi kreditē citus. Viņš izsniedzis trīs aizdevumus: 151 760.32 eiro, 127 254.89 eiro (aizņēmējs atgriezis gada laikā 9 400) un 36 557.31 eiro (aizņēmējs sedzis 3 300 eiro no šī aizdevuma).
Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.
Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.
Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.
Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.
Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.
Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.
Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata
(atjaunots 08:02 13.04.2021)
Kultūras ministrija analizē tostarp ārvalstu pieredzi un pilotprojektus, kas tika realizēti citās valstīs pasākumu organizēšanai.RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Ja Covid-19 saslimstības līmenis Latvijā nepalielināsies, pēc divām nedēļām darbu var uzsākt muzeji, bet sezonas beigās varētu tikt organizētas teātra izrādes ar skatītāju klātbūtni, norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis Latvijas Televīzijas ēterā.
Vai skatītājiem pirms izrādes būs jāuzrāda negatīvs tests vai apliecinājums par paveikto vakcināciju – tas pagaidām nav zināms, atzina politiķis.
Ministrija arī izvērtē iespēju atļaut skatīties teātra pirmizrādes kritiķu lokam – vismaz 10 kritiķem, lai saņemtu vērtējumu par padarīto darbu. Un tas, iespējams, realizēs jau sezonas laikā, pieļāva Puntulis.
Pēc viņa vārdiem, šobrīd šie ierosinājumi ir vēl ir tikai darba stadijā un tos vērtē ministrijas darba grupa. Tāpat Kultūras ministrija aktīvi analizē citu valstu pieredzi pasākumu organizēšanā Covid-19 apstākļos.
Iepriekš Latvijas kinoteātru pārstāvji vērsās pie Kultūras ministrijas ar iniciatīvu "Drošs kino" un lūdza atļaut viņiem strādāt, ievērojot visas epidemioloģiskās normas un drošības pasākumus. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā. Pēc iniciatīvas autores Ilzes Roķes vērtējuma, kinoteātri varētu tikt atvērti pēc Līgo, bet ir nepieciešamas sarunas ar Kultūras ministriju
Savukārt Puntulis ļoti piesardzīgi runāja par iekštelpu pasākumu atsākšanas termiņiem, viņaprāt, tie var tikt atļauti ne ātrāk kā septembrī. Līdz tam valdība apsprieda tikai iespēju atļaut brīvdabas pasākumus – tās varētu būt filmu demonstrācijas vai koncerti, uz kuriem skatītāji ierodas ar savām automašīnām.