Aizdomīgi 600 tūkstošu aizdevumi: KNAB pārbauda Dzintaru un Parādnieku
(atjaunots 09:48 20.07.2018)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ieinteresējusi informācija par naudas pārskaitījumiem Nacionālās apvienības vadībai.RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) iesnieguma uzsākusi pārbaudi par iespējamu naudas pārskaitīšanu Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķiem no bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša puses, vēsta portāls jauns.lv.
KNAB apstiprina, ka iesniegums ir saņemts, un pēc tajā esošās informācijas izvērtēšanas uzsākta pārbaude.
Bijušais KNAB operatīvās nodaļas vadītājs, esošais Rīgas domes opozīcijas deputāts Juris Jurašs jūnija beigās pastāstīja, ka viņa rīcībā nonākusi daļa no Lūša konta izdrukām, kuras liecina par līdzekļu pārskaitīšanu VL-TB/LNNK priekšsēdētājam Raivim Dzintaram un šīs partijas valdes loceklim Imantam Parādniekam un viņa sievai.
Saskaņā ar Juraša datiem, Dzintaram, iespējams, tika pārskaitīts vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, savukārt Parādniekiem – vairāk nekā pusmiljons. Naudu no Lūša viņi, iespējams, saņēmuši vairāku gadu garumā. Saskaņā ar Juraša rīcībā esošajiem dokumentiem pārskaitījumi tika noformēti kā aizdevumi, taču pats viņš uzskata, ka tie ir kukuļi. Pēc Juraša domām, naudas pārskaitījumu organizēšanā piedalījies arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš kopā ar Lūsi figurē kriminālprocesos.
Bijušais KNAB operatīvās nodaļas vadītājs norāda, ka gan Dzintars, gan Parādnieks regulāri aizstāvējuši abu bijušo administratoru intereses – piemēram, uzņēmuma Peltes īpašumi maksātnespējas procesā.
Jurašs nepateica, kā viņa rokās nonāca konta izraksti, taču tiesībsargājošajām iestādēm bija visas iespējas pārliecināties informācijas patiesīgumā. Fizisko personu datu aizsardzības mērķos Jurašs nepublicē dokumentus, jo tajos ir citu personu un uzņēmumu dati.
Izziņa
Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām Raivja Dzintara parādsaistības 2017. gadā sastāda 98 610 eiro (divas summas – 13 233.58 un 85 376.94 eiro) un samazinājušies gada laikā par 11 253.56 eiro.
Savukārt Imants Parādnieks ne vien paņēmis 710 886.41 eiro aizdevumu (samazinot šo summu kopš 2016. gada gandrīz par 27 tūkstošiem, no 737 780.32 eiro), bet arī aktīvi kreditē citus. Viņš izsniedzis trīs aizdevumus: 151 760.32 eiro, 127 254.89 eiro (aizņēmējs atgriezis gada laikā 9 400) un 36 557.31 eiro (aizņēmējs sedzis 3 300 eiro no šī aizdevuma).
Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.
Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.
Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.
Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.
Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.
Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.
Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
©
Sputnik / Андрей Татарчук
"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.
(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).
Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.
"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.
Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.
Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017.gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki. Šajā kontekstā ir “interesanti” lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā. pic.twitter.com/HQRsRt2RFY
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) August 3, 2020
Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.
Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.
Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.
©
Flickr / Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.
Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.
Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.
Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.
"Plūsma samazinājusies". Kā Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.
Ekonomikas darba "zirgs"
"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.
©
Sputnik / Виталий Тимкив
Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.
Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.
Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.
Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."
Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.
Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".
Aktīvas darbības imitācija
Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.
""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.
©
Sputnik / Александр Натрускин
Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.
Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.
Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.
Dārgi, bet efektīvi
Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.
"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.
Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.
"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."
Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.
Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.
Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.
"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.
Tagi: