Graudu novākšana. Foto no arhīva

Latvijas zemnieki zaudēs trešo daļu labības ražas

48
(atjaunots 10:43 19.07.2018)
Karstums Latvijā izdedzina laukus, un fermeri prognozē, ka graudaugu raža būs par trešo daļu mazāka nekā pērnvasar.

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Lauksaimnieki Latvijā prognozē, ka sausuma dēļ graudu raža šogad būs par 30% mazāka nekā 2017. gadā, raksta Dienas Bizness.

Uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" Kristaps Amsils pastāstīja izdevumam, ka jau uzsākta labības pieņemšana. Pirmie tika pieņemti Zemgalē audzētie ziemas kvieši. Tuvākajās dienās gaidāmas rudzu, tritikāles, rapša un zirņu kravas. Pirmā krava rādītāju ziņā atbilst pārtikas graudu rādītājiem, taču lauksaimnieki prognozē, ka šogad savāks par trešo daļu mazāku ražu.

Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem 250 tūkstošus pārstrādās savās ražotnēs.

"Dobeles dzirnavnieks" pieņem graudus Dobelē, Aucē un Gulbenē. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 550 piegādātājiem, no kuriem 90% strādā Latvijā.

Iepriekš vēstīts, ka karstums Latvijā kļuvis par dabas katastrofas — sausuma iemeslu, kā dēļ cietušas daudzas zemnieku saimniecības. Sausumā cietuši lauki un dārzi, lopkopji spiesti nokaut daļu lopu, lai nopirktu barību atlikušajiem dzīvniekiem. 25 pašvaldības jūlijā nosūtīja Zemkopības ministrijai iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.

Lūgumi saņemti no Ventspils, Kuldīgas, Madonas, Cesvaines, Aknīstes, Kandavas, Ērgļu, Talsu, Varakļānu, Gulbenes, Pāvilostas, Neretas, Tukuma, Nīcas, Rēzeknes, Aizputes, Viesītes, Alsungas, Rundāles, Tērvetes, Balvu, Salas, Baltinavas, Engures un Jaunjelgavas novadu pašvaldībām.

Tomēr Krīzes pārvaldes padome nolēma, ka nepieciešamības izsludināt ārkārtēju situāciju un spert īpašus atbalsta soļus nav. Padomes locekļi izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā, kas ļaus sniegt fermeriem palīdzību atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

Global Forecast System prognozes liecina, ka karstums Latvijā tuvākajās dienās neatkāpsies un ilgs līdz augustam, tikai dažkārt mazinoties.

48
Pēc temata
Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas
Sausums Latvijā var atstāt mājlopus bez graudiem un zāles
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Latvijas graudus izbaros lopiem
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

17
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

17
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Covid-19 testi, foto no arhīva

Latvijā trīs jauni Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

5
(atjaunots 11:43 11.08.2020)
Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts; testu skaits ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar brīvdienām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir veikti 2328 koronavīrusa testi, atklāti trīs jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie kontaktēja ar citiem saslimušajiem, attiecībā uz trešo cilvēku informācija tiek precizēta.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā Covid-19 analīzes ir nodevuši 216 530 cilvēki, 1293 no viņiem ir tests izrādījās pozitīvs, 1078 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

Aizritējušajā diennaktī neviens netika hospitalizēts Covid-19 dēļ. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Pēc ārstēšanās no Covid-19 no slimnīcām ir izrakstīti 195 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka 11. augustā Ministru kabineta sēdē var tikt izskatīts jautājums par esošo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atbilstību epidemioloģiskajai situācijai valstī. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka, viņaprāt, patlaban nav nepieciešamības pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 20,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 739 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 13,2 miljoni izveseļojās.

5
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu