Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP

61
(atjaunots 15:34 18.07.2018)
Tamlīdzīgs risks pastāv, ja ekonomika aug ātrāk nekā prognozes, paskaidroja Latvijas ārlietu ministrs.

RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Var izveidoties tāda situācija, ka šī gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniegs prognozēto, un aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs nesasniegs 2% IKP, LNT pārraidē 900 sekundes pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

IKP daļa, kas veido aizsardzības finansējumu, tiek aprēķināta gada beigās pēc faktiskā, nevis plānotā budžeta, paskaidroja politiķis.

"Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās," — teica Rinkēvičs.

Kad ekonomika aug ātrāk nekā prognozēts, pastāv risks, ka gada beigās aizsardzības finansējums sastādīs nevis 2% IKP, bet, piemēram, 1,9%, tāpēc nāksies meklēt papildu līdzekļus, brīdina ministrs.

"Varbūt būs kādi 1,9%. tātad mums būs jāmeklē papildu līdzekļi jau šogad, ja mēs tiešam gribam pildīt savu apņemšanos," — secināja ministrs.

Vakarrīt Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis kārtējo reizi atgādināja, ka Latvija neplāno palielināt aizsardzības budžetu. Aizvadītajā nedēļā NATO samitā Briselē ASV prezidents Donalds Tramps izteicās par nepieciešamību palielināt NATO valstu izdevumus aizsardzībai.

Iepriekš Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās NATO samitā Briselē, apgalvoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina, tiesa, ne līdz 4%, ko prasa Tramps, bet gan līdz 2,5%. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvijai neizdosies izvairīties no pārrunām par aizsardzības budžeta palielināšanu, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau izdomājusi, kā šīs pārrunas virzīt: Latvija piekritīs palielināt savus izdevumus, kad visas alianses valstis sasniedz līmeni 2% apmērā.

Patlaban tikai astoņas NATO valstis tērē aizsardzībai vairāk nekā 2% IKP, lielākā daļa valstu aizsardzībai tērē 1-2% IKP. Lēmums par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva palielinās aizsardzības budžetus līdz 2% IKP, tika pieņemts jau 2016. gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā. Pēc tam ASV aizsardzības ministrs norāja Eiropas valstis par nepietiekamu NATO finansējumu, un Rinkēvičs apsolīja, ka Latvijas aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

Krievija kritiski vērtē NATO budžeta palielināšanu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP atvēlēšanu organizācijas budžetam, Eiropas izdevumi kopumā sasniegs apmēram 400 miljardus, un šī milzīgā nauda var tikt iztērēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā vērsta uz placdarma radīšanu spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

61
Pēc temata
Tramps paziņojis, ka NATO valstu pienākums ir kompensēt ASV aizsardzības izdevumus
Divus vai četrus procentus: cik Latvija grasās tērēt aizsardzībai
Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"
Tramps paziņojis, ka daudzas NATO dalībvalstis "nemaksā rēķinus"
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

5
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

5
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs

Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem

8
(atjaunots 10:22 30.05.2020)
Kādēļ Levitam patīk nosodīt citus un kādēļ varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība, pastāstīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Tiesneša mantija atstājusi pārāk lielu nospiedumu prezidenta runā un rīcībā, atzīmēja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgā Rīta Avīze intervijā, komentējot Egila Levita vārdus par to, ka 9. maijs nav Latvijā atzīmējami svētki, tādēļ patriotiem to nevajadzētu atzīmēt.

"Egilam Levitam ļoti patīk tiesāt un bārties. Būtu labāk, ja varētu sajust, ka viņš tos tiesājamos un baramos arī kaut kā mīl," atzīmēja Urbanovičs.

Viņam gribētos, lai valsts vadītājs nepamāca Latvijas iedzīvotājus kā svešiniekus.

"Viņa runās vēstījums ir tāds, ka viņš vienīgais zina, kā ir labi, kas ir pareizi, un viņš zina, kuriem ir taisnība, kuriem nav taisnība a priori," uzskata "Saskaņas" līderis.

Urbanovičs uzskata, ka Latvijas sabiedrībai pietrūkst saskaņas un cieņas.

"Egils Levits savā inaugurācijas runā solīja būt prezidents visai tautai. Latvijas tauta ir etniski daudzveidīga - tā nav tas pats, kas latviešu tauta. Ir dažādas vēsturiskās atmiņas.

Mums Latvijā trūkst tā, ko pāris reizes gadā dzied valsts "dārgākais koris" jeb Saeima. Šajā dziesmā tiek lūgta svētība no Dieva. Es kā viens no šā kora dalībniekiem ieklausos šajos vārdos. Tur ir dažos vārdos pateikta liela doma. Mēs lūdzam svētību, bet svētība nāk aiz mīlestības, pēc piedošanas.

Tāpēc prezidenta vārdi, kurus var saprast tā, ka vieni ir sliktie tāpēc, ka viņiem ir nepareiza atmiņa, nedod labu rezultātu. Tādā veidā nevar mainīt to cilvēku viedokli, kas svin 9. maiju. Tā var tikai izraisīt viņu dusmas un īgnumu.

Diemžēl varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība - lai latvieši un krievi būtu aizņemti ar savstarpēju apsaukāšanos un neko nevaicātu varai," apkopoja sacīto Urbanovičs.

Kā jau atzīmēja Sputnik Latvija, Uzvaras diena Rīgā tradicionāli tiek ļoti plaši svinēta, taču šogad pasākumus nācās atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ. Tomēr daudzi cilvēki dienas garumā individuālā kārtā atnāca pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņā par padomju kareivju varoņdarbu.

Daļa valdošo politiķu palika neapmierināti ar to, ka policija neierobežoja piekļuvi piemineklim, taču IeM atzīmēja, ka sociālā distance tika ievērota, savukārt pamata cilvēku aizdzīšanai nebija.

8
Tagi:
Saskaņa, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Nekādu šķirbiņu un sodi skatītājiem: Levits pieprasa stingru likumu par PSRS formu
Sapņos viss ir iespējams: KF vēstniecība par Levita paziņojumu attiecībā uz 9. maiju
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

0
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

0
Tagi:
noziedzība, Lietuva