Tomāti

Latvijas zemnieki lūdz atbalstu mazajām saimniecībām

42
(atjaunots 12:58 15.07.2018)
Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijā, pirmām kārtām, palīdzība nepieciešama mazajām zemnieku saimniecībām.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Pēc Latvijas zemnieku domām, eirofondu līdzekļi jānovirza palīdzībai mazajām saimniecībām, vēsta Latvijas Radio.

Šādu viedokli zemnieki pauduši aptaujas ietvaros, kurā piedalījušies vairāk nekā 1600 cilvēku. Pētījums tika veikts, lai noskaidrotu zemnieku viedokli par ES fondu izmantošanu.

Pagaidām nav apstrādāti visi aptaujas dati, taču jau ir skaidrs, ka zemnieki lūdz aktīvāk atbalstīt mazās saimniecības. Arī lielās zemnieku saimniecības izteikušās par palīdzības sniegšanu mazajām saimniecībām, jo nevēlas, lai lauki paliktu vēl tukšāki.

Pēc Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra vadītāja Mārtiņa Cimermaņa domām, zemniekiem nepieciešams reāls, nevis tikai oficiāls atbalsts.

Runājot par investīcijām, zemnieki norāda, ka visvairāk līdzekļu nepieciešams tehnikai, piemēram, jaunu traktoru iegādei. Taču laukos tāpat nepieciešama attīstītāka infrastruktūra ārpus saimniecībām — piemēram, jāsaved kārtībā ceļi, kā arī skolu, bērnudārzu un citu iestāžu pievedceļi.

Zemnieki pauda vēlmi, lai viņu piegādātā produkcija tiktu pārstrādāta Latvijā.

Govis
© Sputnik / Vitaly Timkiv

Cimermanis piebilda, ka aptaujā piedalījās daudz jaunu zemnieku — līdz 40 gadiem (41% aptaujāto).

Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka zemnieku zaudējumu segšana dabas postījumu rezultātā no valsts budžeta nav labākais naudas ieguldīšanas veids. Tā Vējonis komentēja zemnieku lūgumu palīdzēt un ieviest ārkārtas stāvokli Latvijas sausuma rezultātā cietušajos reģionos.

Sausums jau ir atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu Latvijā, zemniekiem netiek noteiktas sankcijas par saistību neizpildīšanu.    

42
Pēc temata
Lazdiņš: no sausuma zaudējumus cieš visi zemnieki
Cūcīgās cenas: ekoloģiskā gaļa Latvijas iedzīvotājiem nav pa kabatai
Eiropas Savienība dod par maz naudas Latvijas zemniekiem
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

7
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

7
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte