Šķūnis

Gasparjans: "muļķa" krievi izveidoja no Baltijas valstīm PSRS skatlogu

139
(atjaunots 09:17 15.07.2018)
Ja agrāk Baltijas valstis bija Padomju Savienības skatlogs, tad tagad tās ir salīkušā šķūņa durvis, kas stāv ceļā uz ES, komentēja rakstnieka Didža Sedlenieka izteicienu žurnālists un politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Latviešu fantastikas rakstnieks Didzis Sedlenieks diskusiju gaitā Facebook atļāvās Latvijā dzīvojošos krievu nosaukt par "dzīvniekiem" un "ģenētisko kļūdu". Un pats interesantākais, ka rakstnieka izteiciena komentāru vidū, izņemot naidīgus, bija daudz tādu, kuros tika pausts autora viedokļa atbalsts.

Politologs un žurnālists Armens Gasparjans NVS un Baltijas valstu nedēļas radio Sputnik notikumu apskatā paskaidroja, kādēļ joprojām atrodas tādi cilvēki, kuri atļaujas šāda veida izteicienus, un vai pastāv reāls iemesls tik ļoti nemīlēt krievus.

Preses materiālu glabātuve. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Būsim objektīvi. Ja es aicināšu visu manu sekotāju auditoriju sociālajos tīklos nosaukt katru latvieti par šproti, tad ticiet man, 50% šo cilvēku padarīs to par savu saukli un absolūti nesapratīs ironiju. Jo pats sociālo tīklu modelis domāts kādai mērķa auditorijai. Tādēļ nebūt nav brīnums, ka atradies ne mazums to, kuri atbalstīja rakstnieka izteicienu par ģenētisko kļūdu," pateica Gasparjans.

Pats Sedlenieka izteiciena saturs arī nepārsteidza Gasparjanu. Viņš nosauca šādus izlēcienus krievu virzienā par "noteikta cilvēku tipa labo tradīciju". Politologs atgādināja propagandas terminu no vācu nacionālsociālistu ideoloģijas — untermensch, kas tulkojumā nozīmē — zemcilvēks.

"Šāds izteiciens, kurš izskanētu, piemēram, no vikingu pārstāvju lūpām, es varētu saprast, taču no latviešiem, kurus pašus taisījās vācizēt, tas skan mazākajā gadījumā dīvaini. Un neaiztiksim jautājumu par to, ko krievi devuši pasaules kultūrai un zinātnei. Interesanti ir cits, kādā veidā PSRS prata pacelt Baltiju 50., 60., 70. gados. Ja šeit visi ir muļķi, visi ir nekam nederīgi un neprašas, tad kādēļ tad tā saucamā totalitārā režīma laikā Baltija bija Padomju Savienības skatlogs, savukārt tagad tā vairāk līdzinās salīkušā šķūņa durvīm ceļā uz Eiropas Savienību," painteresējās politologs.

Gasparjans uzsvēra, ka netiecas nevienu aizskart, taču lūdz pievērst uzmanību Latvijas ekonomikas rādītājiem, kuri bija toreiz, un tiem, kuri ir tagad.

Politologs atgādināja par lielākā Latvijas elektrotehnikas uzņēmuma — Rīgas Valsts elektrotehnikas rūpnīcas VEF slēgšanu, par Rīgas autobusu fabrikas Latvijas mikroautobusiem RAF, kuru ražošana arī tika pārtraukta.

"Likteņa ironijas pēc par pēdējo mašīnu, kura izgāja no Rīgas autobusu fabrikas konveijera, bija katafalks. Tas ir reģistrēts fakts, man personīgi stāstīja cilvēki, kuriem ir sakars ar rūpnīcu," pastāstīja Gasparjans.

Tāpat politologs pievērsa uzmanību tam, ka ražošanas neesamība Baltijā padarījusi gaisu šeit daudz tīrāku. Gasparjans atzīmēja, ka ir sajūsmā par to, kā Baltijas valstis rūpējas par ekoloģiju. Taču, pēc viņa sacītā, laba ekoloģija — tas visticamāk ir vienīgais sasniegums.

"Kad valsts no rūpnieciskas un agrāras pārvērtās agrārajā — tas drīzāk ir regress, nevis sasniegums. Baltijas problēma ir tāda, ka ā izrādījusies starp Krieviju un Eiropas Savienību, kā iepriekš — starp Hitleru un Staļinu. Pēc būtības, tā ir ES daļa, taču kāda daļa. Kas būs pēc 2020. gada, kad ES fondi pārstās finansēt šīs valstis," noslēgumā pateica Gasparjans.

 

139
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (48)
Pēc temata
Gasparjans: Latvija dod atļauju Krievijai arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradies Maskavā
Gasparjans: Latvijas valsts turpinās "pievilkt skrūves"
Pankratovs par krievu kopienas traģēdiju: Latvija pārvēršas par Guantanamo cietumu