Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis

Latvijai nāksies iesaistīties pārrunās par aizsardzības izdevumu palielināšanu

57
(atjaunots 08:23 15.07.2018)
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ir pārliecināts par pārrunu neizbēgamību sakarā ar Latvijas aizsardzības naudas piešķiršanu vairāk, nekā 2% apmērā no IKP.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvija nevarēs izbēgt no pārrunām par valsts aizsardzībai ikgadējās piešķirtās summas palielināšanu, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Bergmaņa domām, jebkura valsts var palielināt aizsardzības izdevums, ja tām ir politiskā apņēmība un atbalsts.

Aizsardzības ministrijas vadītājs arī iepriekš teicis, ka 2% no Latvija IKP aizsardzībai nav robeža, un, ja valsts vēlas attīstīties atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un zināšanām, tā turpinās palielināt militāro budžetu.

Taču Bergmaņa tiekšanās noliekt Latvijas valdību aizsardzības izdevumu palielināšanai, acīmredzami, diktēta ne tik daudz ar vēlmi attīstīties, cik ar vēlmi izpatikt ASV. Šī gada maijā Donalds Tramps, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka aizsardzības izdevumiem katrā NATO valstī beigās jāsastāda nevis 2% no IKP, kas tika prasīti iepriekš, bet 4%.

Jūlijā notikušajā NATO samitā Briselē Tramps praktiski atkārtoja savus vārdus, turklāt izkritizēja ES valstis par nevēlēšanos tērēt naudu aizsardzībai.

Tiesa, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis toreiz atzīmēja, ka Amerikas līdera sacītajam nav nekāda sakara ar Latviju, jo 2% no IKP aizsardzībai tā jau ir piešķīrusi, un 4% jautājums valstij pagaidām nav aktuāls. Savukārt Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, tieši pretēji, paziņoja par savu pārliecību aizsardzības izdevumu palielināšanas nepieciešamībā, taču ne līdz Trampa pieprasītajiem 4%, bet gan līdz vairāk reāliem 2,5% no IKP.

Likumprojekts "Par vidējā termiņa budžeta struktūru 2018., 2019. un 2020. gadam", saskaņā ar kuru Latvija palielināja aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, tika pieņemts 2017. gada oktobrī.

Vērts atzīmēt, ka no 29 alianses valstīm pagaidām tikai astoņas, tostarp, Lielbritānija un ASV, aizsardzībai tērē vairāk nekā 2% no IKP. 2% atzīme tika nostādīta NATO samitā 2014. gadā.

Kādiem mērķiem NATO vāc naudu

Lēmums par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva palielinās aizsardzības budžetus līdz 2% no IKP, tika pieņemts jau 2016. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministru darba tikšanās laikā. Un pēc tam, kad Amerikas aizsardzības ministrs Džeims Metiss aizrādīja Eiropas valstīm par nepietiekamu NATO finansēšanu, Latvijas ĀM Rinkēvičs apsolīja, ka valsts aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanos. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka, ja visas \NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sastādīs apmēram 400 miljardus, un šī neprātīgi lielā nauda varētu aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte virzīta uz placdarma izveidi spēka projekcijai Krievija virzienā.    

57
Pēc temata
Vācijas kanclere izdomājusi, kā palielināt izdevumus aizsardzībai
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?
Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"
Tramps paziņojis, ka NATO valstu pienākums ir kompensēt ASV aizsardzības izdevumus
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

4
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

4
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

18
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

18
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu