Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis

Latvijai nāksies iesaistīties pārrunās par aizsardzības izdevumu palielināšanu

57
(atjaunots 08:23 15.07.2018)
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ir pārliecināts par pārrunu neizbēgamību sakarā ar Latvijas aizsardzības naudas piešķiršanu vairāk, nekā 2% apmērā no IKP.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvija nevarēs izbēgt no pārrunām par valsts aizsardzībai ikgadējās piešķirtās summas palielināšanu, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Bergmaņa domām, jebkura valsts var palielināt aizsardzības izdevums, ja tām ir politiskā apņēmība un atbalsts.

Aizsardzības ministrijas vadītājs arī iepriekš teicis, ka 2% no Latvija IKP aizsardzībai nav robeža, un, ja valsts vēlas attīstīties atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un zināšanām, tā turpinās palielināt militāro budžetu.

Taču Bergmaņa tiekšanās noliekt Latvijas valdību aizsardzības izdevumu palielināšanai, acīmredzami, diktēta ne tik daudz ar vēlmi attīstīties, cik ar vēlmi izpatikt ASV. Šī gada maijā Donalds Tramps, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka aizsardzības izdevumiem katrā NATO valstī beigās jāsastāda nevis 2% no IKP, kas tika prasīti iepriekš, bet 4%.

Jūlijā notikušajā NATO samitā Briselē Tramps praktiski atkārtoja savus vārdus, turklāt izkritizēja ES valstis par nevēlēšanos tērēt naudu aizsardzībai.

Tiesa, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis toreiz atzīmēja, ka Amerikas līdera sacītajam nav nekāda sakara ar Latviju, jo 2% no IKP aizsardzībai tā jau ir piešķīrusi, un 4% jautājums valstij pagaidām nav aktuāls. Savukārt Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, tieši pretēji, paziņoja par savu pārliecību aizsardzības izdevumu palielināšanas nepieciešamībā, taču ne līdz Trampa pieprasītajiem 4%, bet gan līdz vairāk reāliem 2,5% no IKP.

Likumprojekts "Par vidējā termiņa budžeta struktūru 2018., 2019. un 2020. gadam", saskaņā ar kuru Latvija palielināja aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, tika pieņemts 2017. gada oktobrī.

Vērts atzīmēt, ka no 29 alianses valstīm pagaidām tikai astoņas, tostarp, Lielbritānija un ASV, aizsardzībai tērē vairāk nekā 2% no IKP. 2% atzīme tika nostādīta NATO samitā 2014. gadā.

Kādiem mērķiem NATO vāc naudu

Lēmums par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva palielinās aizsardzības budžetus līdz 2% no IKP, tika pieņemts jau 2016. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministru darba tikšanās laikā. Un pēc tam, kad Amerikas aizsardzības ministrs Džeims Metiss aizrādīja Eiropas valstīm par nepietiekamu NATO finansēšanu, Latvijas ĀM Rinkēvičs apsolīja, ka valsts aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanos. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka, ja visas \NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sastādīs apmēram 400 miljardus, un šī neprātīgi lielā nauda varētu aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte virzīta uz placdarma izveidi spēka projekcijai Krievija virzienā.    

57
Pēc temata
Vācijas kanclere izdomājusi, kā palielināt izdevumus aizsardzībai
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?
Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"
Tramps paziņojis, ka NATO valstu pienākums ir kompensēt ASV aizsardzības izdevumus
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

3
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

7
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

7
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju