Tuksnesis. Foto no arhīva

Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas

42
(atjaunots 10:33 12.07.2018)
Atsevišķu lopkopju fermu saimnieki jau nokāvuši daļu lopu, lai iegādātos barību palikušajiem dzīvniekiem, paskaidroja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Pēc zemkopības mistra Jāņa Dūklava sacītā, ilgstošā sausuma rezultātā cietušie zemnieki paši atrod savu problēmu risinājumus: daži jau nokāvuši daļu lopu, lai iegādātos barību pārējiem dzīvniekiem, vēsta lsm.lv.

Lauks
© Sputnik / Александр Кондратюк

Tāpat Dūklavs atzīmēja, ka ne visas fermeru un lopkopju saimniecības gūvušas lielus zaudējumus – reģionos situācija ir dažāda. Piemēram, visstiprāk cietusi Kurzeme, it īpaši dzīvnieku fermas un graudaugu saimniecības. Taču tiem, kas iesējis ziemas kultūras, raža ir laba, uzsvēra ministrs.

Arī viņš paziņoja, ka spriest par zaudējumiem varēs tikai rudenī, pēc ražas novākšanas. Taču tā kā sausums Latvijā jau ir atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu, sankcijas sakarā saistību neizpildīšanu zemniekiem netiek piemērotas. Tai pat laikā Dūklavs atgādināja, ka Latvijā netika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar sausumu.

Tāpat ministrs pastāstīja, ka grasās apspriest situāciju Latvijas lauksaimniecībā ar citu Eiropas Savienības valstu ministriem.

Palīdzi sev pats

Iepriekš tika ziņots, ka valsts tomēr plāno daļēji atlīdzināt zemnieku zaudējumus, kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs, ja notiek liela mēroga dabas katastrofa. Kaut gan līdz šim Latvijas Krīzes vadības padome nolēma, ka nav nepieciešamības izsludināt ārkārtas stāvokli un veikt speciāla atbalsta pasākumus.

Sausums
© Sputnik / Андрей Архипов

Padomes locekļi izsludināja vispārēju dabas stihiju lauksaimniecībā, kam būtu jāļauj sniegt fermeriem palīdzību atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka dabas stihiju radīto zaudējumu segšana no valsts budžeta nav labākais naudas ieguldīšanas veids. Un uzsvēra, ka atbalsta fermeru apdrošināšanas ieviešanu, skaidrojot savu pozīciju ar to, ka katram fermerim ir atbildīgi jāizturas pret savu īpašumu, savukārt apdrošināšana arī ir atbildības izrādīšana.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis arī runāja par apdrošināšanas sistēmas ieviešanas nepieciešamību lauksaimniecībā. Tāpat viņš norādīja, ka jāsamodelē tāds atbalsta mehānisms, kurš veicinātu fermerus apdrošināt savus īpašumus dabas katastrofas gadījumiem.

Gan lauki, gan dārzi, gan dzīvnieki

Neskatoties uz to, šovasar sausums atnesis zaudējumus fermeriem visā Latvijā – cietuši gan graudaugu audzētāji, gan dārznieki, gan lopkopji. Iepriekš 25 pašvaldības nosūtīja Latvijas Zemkopības ministrijai iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā. Attiecīgas prasības tika saņemtas no Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada, Viesītes novada, Alsungas novada, Rundāles novada, Tērvetes novada, Balvu novada, Salas novada, Baltinavas novada, Engures novada un Jaunjelgavas novada pašvaldībām.

Klimatiskā nokrišņu norma Latvijai, pamatojoties uz vidējiem datiem par laika posmu no 1981. līdz 2010. gadam, sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā. Taču līdz šī gada jūnija vidum Pāvilostā un Ventspilī izkrituši vien 2 mm nokrišņu, jeb nepilni divi litri uz kvadrātmetru. Stendes meteoroloģijas novērojumu stacijā tobrīd tika reģistrēti 2,4 mm nokrišņu. Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī dažviet valsts centrālajā daļā – Dobelē un Rīgā – izkrita mazāk nekā 10 mm nokrišņu. Visvairāk lietus lijis Vidzemē un Latgalē – no 30 līdz 63 mm nokrišņu.

42
Pēc temata
Kučinskis piedāvā fermeriem apdrošināt laukus no sausuma
Lazdiņš: no sausuma zaudējumus cieš visi zemnieki
Lietavas cīnīsies ar sausumu Latvijā
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

4
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

4
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

8
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

8
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"