Pensionāre

Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas

189
(atjaunots 09:46 09.07.2018)
Pensionāriem ir arī citas prasības valdībai: atcelt nodokļus, padarīt pieejamāku ārstēšanos slimnīcā un palielināt valsts kompensējamo medikamentu cenas daļu.

RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Latvijas Pensionāru federācija vāc parakstus prasībai palielināt pensijas. Parakstu vākšanā aktīvi piedalās Jēkabpils pensionāri, vēsta Lsm.lv.

Jēkabpils pensionāru apvienība Sasaiste labprāt atsaucās uz Latvijas pensionāru organizācijas aicinājumu atbalstīt parakstu vākšanu. Sasaiste jau vairāk nekā 25 gadus darbojas ar mērķi uzlabot vecākās paaudzes iedzīvotāju sadarbību un līdzdalību sabiedriskajos procesos, kā arī cenšas nodrošināt cienīgas vecumdienas vecākā gadagājuma cilvēkiem.

Sasaistes valdes priekšsēdētāja Biruta Jemeļjanova pastāstīja, ka nezinātu, kā izdzīvot bez bērniem, kuri sniedz finansiālo atbalstu.

Jemeļjanova atgādināja, ka viņa nav vienīgā pensionāre, kam radušās finansiālas grūtības, tāpēc Sasaiste mēneša laikā savākusi vairāk nekā trīssimt parakstus prasībai palielināt valsts izmaksas veciem cilvēkiem.

Dodiet pensiju, ko esam nopelnījuši

Pensionāru prasības valdībai nav lielas, taču tās visas izstrādātas ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi. Piemēram, valdībai prasa noteikt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo pensiju apmēru vismaz 370 eiro apmērā, palielināt pensijas, lai tās nebūtu zemākas par 20% no vidējās algas valstī, vienlaikus nosakot papildu atbalsta pasākumus vientuļajiem pensionāriem, noteikt maksu par palātu slimnīcā pirmskrīzes apjomā — 7,11 eiro dienā, par 25% palielināt valsts kompensējamo medikamentu cenas apjomu, kā arī atbrīvot no nodokļa nomaksas vienīgajam mājoklim, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jēkabpils pensionāri uzskata, ka pensijas vispār nebūtu apliekamas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Jēkabpils Pensionāru apvienības pārstāve Gaida Skurjāte paskaidroja, ka pensionāriem jāsaņem viņu nopelnītā pensija, jo nodokļus viņi samaksājuši jau savos darba gados.

Lēmumu par savākto parakstu nodošanu atbildīgajām iestādēm Latvijas pensionāru federācija pieņems septembrī, kad noslēgsies parakstu vākšana. Jāpiebilst, ka pensionāru prasības var parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs, ko uztrauc tajās skartie jautājumi.

Nabadzīgie pensionāri

Iepriekš vēstīts, ka neapliekamais pensiju minimums 2018. gadā pieauga par 15 eiro — no 235 līdz 250 eiro. Turklāt valdība pieņēma tālākās palielināšanas programmu līdz 2020. gadam.

Taču Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā ir augsts nabadzības līmenis vecāka gadagājuma cilvēku vidū un pensijas bāzes līmenis ir ļoti zems, lai arī valstij ir iespēja palielināt to līdz 20% no vidējās algas. Šo problēmu risināšanai ESAO piedāvāja Latvijai samazināt 15 gadu iemaksu periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest pensiju dzīvesbiedriem apgādnieka zaudējuma gadījumā.

Solis pretim

Acīmredzot, Latvijas valdība ir uzklausījusi ESAO un nolēmusi spert nelielu soli pretī iedzīvotājiem. Aprīļa beigās Latvijas Saeima pieņēma Valsts pensiju likuma grozījumus, kas paredzēja izmaksāt mirušo pensionāru dzīvesbiedriem pabalstu 50% apmērā no viņu pensijas 12 mēnešu laikā. Grozījumi paredzēja arī apbedīšanas pabalsta izmaksu.

14. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja grozījumus likumā par valsts fondētajām pensijām, kas paredzēja iespēju mantot 2. līmeņa pensiju uzkrājumus.

Ierosinājums dos iedzīvotājiem iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2. pensiju līmeņa kapitālu tā īpašnieka nāves gadījumā. Uzkrājumus būs iespējams mantot, ieskaitīt cita cilvēka pensijas kapitālā vai pārskaitīt speciālā budžetā un izmantot, aprēķinot pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Tagad grozījumi vēl jāizskata otrajā un trešajā lasījumā.

189
Pēc temata
ESAO: daudzi pensionāri Latvijā ir nabagi, it sevišķi sievietes
Kas saņems pensijas pielikumu
Gulbenes novads pārvēršas par "pensionāru zemi"
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

3
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

3
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

5
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

5
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam