Kaklasaite

Uzņēmēja dzīve Latvijā: augsti nodokļi, vājš atbalsts

71
(atjaunots 13:56 07.07.2018)
Vairums uzņēmēju uzskata darba nosacījumus Latvijā par sliktiem, liecina aptaujas rezultāti.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nav apmierināti ar Latvijā izveidoto  biznesa vidi, vēsta portāls rus.db.lv. Šādus rezultātus parādījis Biznesa augstskolas "Turība" un SKDS savstarpēji veiktais pētījums.

Aptauja tika rīkota 2018. gada martā un aprīlī, tajā piedalījās 750 Latvijas uzņēmēji.

Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (61%) nosauca uzņēmējdarbības vidi par sliktu, no tiem 13% — par ļoti sliktu.

Visvairāk neapmierināto ir lielo uzņēmumu pārstāvju vidū, no tiem katrs piektais nosaucis darba nosacījumus Latvijā par ļoti sliktiem. Savukārt mazo uzņēmēju vidū 38% deva pozitīvu vērtējumu.

Visvairāk to uzņēmēju, kas ir apmierināti ar biznesa vadīšanas nosacījumiem, ir Kurzemē (44%), vismazāk — Latgalē (19%).

Deviņi no desmit Latvijas uzņēmējiem uzskata, ka firmas maksā pārāk lielus nodokļus, 8% nosauca nodokļu slogu par adekvātu, 1% — par pārāk mazu.

Gandrīz puse aptaujāto (47%) uzskata nekustamā īpašuma nodokļa likmi par pārāk augstu, it sevišķi šis jautājums uztrauc biznesmeņus Rīgā (52%) un Vidzemē (34%).

Turklāt, 37% uzņēmēju uzskata par pārāk augstām obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 29% — pievienotās vērtības nodokļa likmi, 27% — kapitāla pieauguma nodokļa likmi.

Tie, kas apmierināts ar nodokļu slogu, ir 20-25%.

Katrs ceturtais uzņēmējs atzīmē, ka valsts nepietiekamā mērā atbalsta eksportu. Gandrīz puse aptaujāto nespēja sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

SKDS pētījuma centra vadītājs Arnis Kaktiņš nosauca šādus rezultātus par pesimistiskiem un drūmiem.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tikai ceturtdaļa latviešu uzskata nodokļu sistēmu par taisnīgu attiecībā pret viņiem un viņu ģimeni.    

71
Pēc temata
Darbspēka trūkuma dēļ puse uzņēmēju pieņem darbā cilvēkus bez pieredzes
Uzņēmēji: lemt par saziņas valodu ar klientu pēc pases – tas ir absurds
Biznesa slēgšana Latvijā: 2018. gadā iespējams rekords
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību