Eiro

Latvija lēni tērē eirofondu naudu: Finanšu ministrija ceļ trauksmi

58
(atjaunots 09:41 06.07.2018)
Finanšu ministrija aicina Latviju paātrināt eirofondu līdzekļu apgūšanu izglītības, energoefektivitātes, vides aizsardzības un veselības aprūpes jomās.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ikgadējā informācijas ziņojumā par investīciju apgūšanas statusu, kuru Finanšu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībā, teikts par riskiem izglītības, energoefektivitātes, vides aizsardzības un sociālās integrācijas jomās, tostarp, veselības aprūpē, vēsta Grani.lv.

Ziņojumā Finanšu ministrija aicina paātrināt Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju apgūšanu norādītajās jomā. Turklāt tiek ziņots, ka uz riskiem norāda arī Eirokomisija.

Finanšu ministrija brīdina, ka 2018. gada mērķu nesasniegšanas gadījumā, kuri tika uzstādīti Latvijai, valsts var pazaudēt 6% no piešķirtā papildus finansējuma prioritārajiem virzieniem, vai arī izmaksas vispār varētu tikt pārtrauktas.

Neskatoties uz to, izeja tomēr šajā situācijā ir iespējama. Finanšu ministrija piedāvā nozaru ministrijām pārdalīt ES fondu resursus no jomām, kur pieprasījums pēc finansējuma ir zems, efektīvākās nozarēs. Šāds piedāvājums tika izteikts, pamatojoties uz progresu projektu ieviešanā 2017. gadā.

Tagad Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām divu mēnešu laikā sagatavos un apspriedīs ar EK ES fondu apgūšanas paātrināšanas rīcības plānus.

Turklāt tiks ieviesti jauni mehānismi izmaksu apgūšanas plāna un disciplīnas nodrošināšanai.

Nauda beidzas

Ministru Kabinets 26. jūnijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos likuma grozījumu, kuri paredz stingrāku disciplīnu attiecībā uz eirofondu līdzfinansēto projektu ieviešanu. Visi finansējuma saņēmēji līdz 2018. gada 31. augustam varēs pārskatīt projektu īstenošanas plānus un izmaksu pieteikumu iesniegšanas grafikus.

Iepriekš tika ziņots, ka Latvija nav apmierināta ar Eirokomisijas lēmumu par to, ka pēc 2020. gada saņems par 13% mazāk līdzekļu no Eiropas reģionālās attīstības un Kohēzijas fondiem. Valstij joprojām nepieciešams attīstīt infrastruktūru, kurai valsts budžeta līdzekļu pastāvīgi trūkst.

Savukārt Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvijai nepieciešamas ne vien ES saliedētības un lauksaimniecības uzturēšanas programmas, bet arī citas, kuras atbalsta zinātni un zinātniskos pētījumus.

Budžeta plānošana Eiropas Savienībā tiek īstenota balstoties uz septiņu gadu budžeta periodiem. Esošais budžets ietver laika periodu no 2014. līdz 2020. gadam, nākošais sāksies 2021. gadā. Tālāk Eiropas Savienība katru gadu pieņem savienības gada budžetus, tajos tiek izdarītas atsevišķas korektīvas, kuras nevar pārsniegt septiņu gadu budžeta saskaņotos parametrus. Eiropas Savienības budžeta ienākumu daļa veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, kuras atšķiras pēc apmēra un kurām jābūt saskaņotām gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.    

58
Pēc temata
Rīgas dome pastāstījusi, cik naudas iztērējusi Dziesmu un deju svētkiem
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
ES pastiprina skaidras naudas ievešanas un izvešanas noteikumus
KNAB

KNAB apsūdz Preiļu novada vadītāju dokumentu viltošanā

1
(atjaunots 12:53 04.08.2020)
Preiļu novada domes amatpersonas tur aizdomās par atjaunotās domes ēkas pieņemšanas ekspluatācijā akta viltošanu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tiek ziņots iestādes mājaslapā.

Viņi visi tiek apsūdzēti dokumentu viltošanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savukārt vienai no amatpersonām tiek inkriminēta arī nepatiesas informācijas norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā un šaujamieroču munīcijas iegāde un glabāšana bez attiecīgās atļaujas.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Krimināllikums par šādiem likumpārkāpumiem paredz cietumsodu uz laiku līdz četriem gadiem, īstermiņa brīvības atņemšanu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Pierādījumi, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, liecina, ka 2019. gada 6. un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu pašvaldības darbinieku atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, un pēcāk iesniedza to Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kuri veica ēkas ārpuskārtas pārbaudi.

Detaļas, kā parasti, izklāstītas KNAB infografikā.

​Saskaņā ar mediju datiem, šo personu lokā varētu būt domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis, kā arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un tehniskā departamenta darbinieks.

Otrdien KNAB darbinieki ieradās Preiļu novada domē un aizturēja četrus cilvēkus.

Kriminālprocess šajā lietā tika iesākts 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī lietā tika veiktas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp sankcionētas kratīšanas.

1
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai
Sieviete ar bērnu ratiņiem, foto no arhīva

Bērnu skaits Latvijā viena gada laikā pieaudzis par 0,2%

4
(atjaunots 11:48 04.08.2020)
Pēdējo gadu laikā samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada sākumā Latvijā bija 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par 0,2%, jeb par 644 bērniem, vairāk, nekā pirms gada, raksta BВ.lv.

Bērnu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis no 17,1% 2013. gadā, kad tas bija pats zemākais, līdz 18,8% šī gada sākumā.

Bērnu nodaļa slimnīcā
© Sputnik / Михаил Воскресенский

CSP atzīmēja, ka pēdējos gados samazinājies bērnu skaits, kuri mainījuši pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti.

2019. gadā no Latvijas emigrēja 2184 bērni, kas ir par 10,7% mazāk, nekā 2018. gadā, un par 53,5% mazāk, nekā 2011. gadā, kad tika novērota visaktīvākā emigrācija.

Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradušos bērnu skaits ir pieaudzis no 1353 bērniem 2013. gadā līdz 1504 bērniem 2019. gadā.

2019. gadā sakarā ar to, ka no valsts aizbraukušo bērnu skaits pārsniedza iebraukušo daudzumu, viņu kopējais skaits samazinājās par 680, kas ir zemākais pēdējo gadu rādītājs. 2018. gadā migrācijas rezultātā bērnu skaits samazinājās par 1066, 2013. gadā – par 2059.

Tāpat CSP atzīmē, ka pēdējos gados turpina samazināties jaundzimušo skaits. 2019. gadā piedzima 18 800 bērni, kas ir gandrīz par 500 mazāk, nekā 2018. gadā, un par 3200 mazāk, nekā 2016. gadā.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Lietuva izrādījusies starp ES līderiem pēc laulībā dzimušo bērnu skaita
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei