Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens

Pataisīsim Rīgu atkal latvisku: nacionālpatrioti par Dziesmu un deju svētkiem

88
(atjaunots 09:36 03.07.2018)
Nacionālistiski noskaņotie sociālo tīklu apmeklētāji liek lietā Dziesmu un deju svētkus, lai paņirgātos par nelatviešiem.

RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Grūti tam noticēt, taču pat tik saliedējošu pasākumu kā Dziesmu un deju svētkus daži latviešu izsmalcinātās inteliģences pārstāvji uzskata par lielisku iespēju paņirgāties par saviem līdzcilvēkiem un kurināt naidu. Piemēram, Twitter lietotājam Uģim Rotbergam mieru nedod jautājums, kādu tautas tērpu vilks Rīgas mērs Nils Ušakovs. ​

"Kāda novada tautas tērpu šodien velk Ušakovs?" — vaicā Uģis saviem lasītājiem. Viņš saņēma plašu atbalsi. ​

"Kislodriščinskas," — ironizē pazīstamā latviešu žurnāliste un nacpatriote Elita Veidemane. Publikācijai pievienojās vesels jokdaru koris ar dažādām versijām.

​"Doņeckas tautas republikas?" — raksta Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces biroja bijusī vadītāja Eva Našeniece.

Starp piedāvātajiem novadiem, ko pārstāvēt Nilam Ušakovam figurēja arī "Purvciems", "Vorkuta", "Abrene" un citi varen asprātīgi varianti.

Tīri latviska Rīga

Savukārt vīriešu kora Vilki pārstāvji, spriežot pēc visa, ne tikai dzied, bet arī plāno cīnīties par Latvijas galvaspilsētas nacionālo "tīrību". ​

"Sveiciens svētkos! Šodien, 1.jūlijā sākas Vispārējie LATVIEŠU XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki! Svētku nedēļa, kad Rīga atkal kļūst Latviski tīra. Strādāsim visi kopā, lai tā kļūtu tīra pastāvīgi!" — savu sveicienu viņi publicēja Twitter.

Citu Twitter apmeklētāju šokēja vārds "paldies" krievu valodā, kas izskanēja no Dziesmu un deju svētku skatuves. Nedziedējamo dvēseles traumu viņai sagādājusi operdziedātāja Marina Rebeka.

​"Izbrīnu raisa operdziedātāja Marina Rebeka. Dzied Dziesmu svētku koncertā latviski, intervijās pozicionē sevi kā latvieti, bet pēc priekšnesuma koncertā paldies vietā pasaka spasibo. Man žoklis atkārās. Lai nu kur, bet ne jau Dziesmu svētkos…" — sašutusi klāsta LīgLberga.

Atgādināsim, ka iepriekš Drošības policija brīdināja, ka Dziesmu un deju svētkus atsevišķas personas, iespējams, izmantošot individuālās atpazīstamības popularizācijai, it īpaši ņemot vērā Saeimas vēlēšanas šoruden. Iestāde atzīmēja, ka Latvijas tēla diskreditācija tās simtajā gadskārtā esot viens no paņēmieniem, ko Krievija sistemātiski izmantojot informācijas telpā.

Tātad varam pieļaut, ka DP diezin vai ieinteresēsies par minēto publikāciju autoriem un komentāriem, kuros jūtama nacionālā neiecietība, toties pašu apskatu noteikti uzskatīs par kārtējo "Latvijas tēla diskreditāciju".

88
Pēc temata
Vējonis cer, ka Latvijas Dziesmu un deju svētki izskanēs pa visu pasauli
Drošības policija saista Dziesmu un deju svētkus ar "draudiem no ārvalstīm"
Kādi laikapstākļi būs Dziesmu un deju svētku laikā
Dziesmu svētki paralizēs Rīgu
Rīgas dome pastāstījusi, cik naudas iztērējusi Dziesmu un deju svētkiem
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

3
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

3
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi