Slimnīcas palāta

Eurostat: būtu iespējams novērst gandrīz pusi nāves gadījumu Latvijā

55
(atjaunots 10:55 30.06.2018)
Mūsdienīgas profilakses apstākļos būtu iespējams novērst lielu daļu letālu gadījumu, pārsvarā – sirds un asinsvadu slimību rezultātā.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Katru trešo nāves gadījumu, jeb 33,1% Eiropas Savienības valstīs būtu iespējams novērst, ņemot vērā zināšanu un tehnoloģijas attīstību veselības aprūpes jomā. Latvijā šis rādītājs sasniedz gandrīz 50%, liecina Eurostat dati.

Koncepcija "nāve, no kuras būtu bijis iespējams izvairīties", nozīmē, ka daži nāves gadījumi (noteiktās vecuma grupās), iespējams varēja nenotikt šajā brīdī modernas veselības aprūpes apstākļos.

2015. gadā ES miruši gandriz 1,7 miljoni cilvēku līdz 75 gadu vecumā, vairāk nekā 570 tūkstoši nāves gadījumu bija pāragri. Lielākais skaits letālo gadījumu, ko būtu bijis iespējams novērst, reģistrēts Rumānijā (48,6%), tai seko Latvija (47,5%). Tām seko Lietuva (47%) un Slovākija (44,2%). Arī Igaunijā šis rādītājs pārsniedz 40%. Lielākie panākumi tamlīdzīgu letālu gadījumu novēršanā gūti Francijā (23,6%), Beļģijā (26%), Dānijā (26,6%), Nīderlandē (28,1%) un Polijā (29,9%).

Visbiežāk savlaicīgi nesniegtas medicīniskās palīdzības dēļ cilvēki mirst sirds un asinsvadu slimību rezultātā (vairāk nekā 180,5 tūkstoši gadījumu 2015. gadā, jeb 32% šādu letālo gadījumu). Tām seko insults (89,6 tūkstoši, jeb 16%), piena dziedzeru vēzis (aptuveni 49,9 tūkstošio, jeb 9%), hipertonija (30,4 tūkst., jeb 5%) un pneimonija (gandrīz 26 tūkst., jeb 5%).

  

55
Pēc temata
Pensija pēc nāves: Latvijas iedzīvotājiem piešķirtas izvēles tiesības
Baltijas valstīs pieaug narkotiku lietošana
Zinātnieki pareģo drīzu un neārstējamu epidēmiju
Latvija ir ES autsaideru skaitā pēc mūža ilguma
Juris Jansons

Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

9
(atjaunots 08:27 25.02.2021)
Tiklīdz tiek ieviests jauns Covid-19 ierobežojums Tiesībsarga biroja saņemto sūdzību skaits divreiz pieaug, paziņoja Juris Jansons.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.

24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Tikšanās laikā Jansons pastāstīja, ka pandēmijā Birojs ir saskāries ar lielu darba apjomu, daļēji tas saistīts ar komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ar valdības neloģiskajām rīcībām, ieviešot dažādus ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, tiklīdz tiek ieviests jauns ierobežojums vai tiek apspriesta tā lietderība, sūdzību skaitu, kas nonāk Biroja, pieaug divreiz. Cilvēki grib saprast, kāpēc tiek ieviests tāds vai citāds ierobežojums, un daudzi norāda uz to neloģiskumu.

Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.

Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.

Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

9
Tagi:
Jansons, tiesībsargs, tirdzniecība, ierobežojumi, policija, valdība, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
"Kur jūs esat mūs noveduši?" Bāra īpašnieks raud policistu priekšā
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

20
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

20
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
(0:31 / 3.34Mb / просмотров видео: 1755)

Lavrovs pastāstīja par krievvalodīgo cilvēku tiesību pārkāpumiem Baltijā un Ukrainā

0
(atjaunots 08:58 25.02.2021)
Tas nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzībai izmantotas represijas attiecībā uz mazākumtautībām, uzsvēra Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.

0