Bagāža

"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem

399
(atjaunots 10:24 29.06.2018)
"Paldies, Latvija, ka tavi bērni bēg no šejienes. Mēs atdevām tev visu savu jaunību, kā arī veselību un daudz nodokļu naudas."

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Rīdziniece Kristīne Fomina publicēja savā sociālā tīkla Facebook lapā ne publikāciju, bet dvēseles kliedzienu par to, cik smaga ir šķiršanās no Latvijas pat tad, kad spēka un pacietības dzīvot šajā valstī vairs nav. Par to, kurp Fomina un viņas ģimene nolēmuši pārvākties uz dzīvi, publikācijā ziņots netiek.

"Tā nu lūk iznācis, ka arī mēs braucam prom. Aizbraucam uz pastāvīgu dzīvi ar visu ģimeni. Visi ir mūsu mīlētās un neatkarīgās valsts pilsoņi. Paldies, Latvija, ka tavi bērni bēg no šejienes. Mēs atdevām tev visu savu jaunību, kā arī veselību un daudz nodokļu naudas. Tu pretī devi NE-KO līdzvērtīgu," raksta Fomina.

Tālāk viņa stāsta par to, ka nekad nebija domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču tagad viņai kopā ar ģimeni nāksies dzīvot citā valstī ar citu kultūru, atstāt dzimtenē visus draugus, radiniekus, mīļoto darbu un vairs neredzēt Latvijas skaistos skatus, bet gan vērot svešas ainavas.

"Savukārt tā cita… Mazā laika brīdī deva saprast, ka visu var tieši tāpat iemīlēt un iegūt arī pagaidām svešajā zemē. Rakstu un asaras līst! Nekad nebiju domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču vairs nav spēka. Ne dzīvot, bet izdzīvot, skatīties uz šo riebīgo varu, kura atņem pēdējo un nesniedz spēkus attīstībai, nekam nederīgā izglītības sistēma, pat otrajā dzimtajā valodā. Nesaprotamā mūsu bērnu nākotne," — stāsta nu jau bijusī Latvijas iedzīvotāja.

Runājot par to, ka spēka vairs nav dzīvot Latvijā, viņa tomēr raksta, ka ļoti mīl valsti un savu dzimto Vecmīlgrāvi.

"Varētu teikt, ka labi ir tur, kur mūsu nav. Taču spēka vairs nav… Mēs līdz pēdējam centāmies, turējāmies, taču viss. Mums ir gana. Te palikuši paši stiprākie, izskatās, malači! Lai jums dod spēku tas, kam jūs ticat!" — novēlēja Fomina visiem, kas nebrauc prom no Latvijas.

Tāpat viņa skaidro, ka kopā ar ģimeni bēg no vienaldzības un nežēlības un no sistēmas "katrs pats par sevi".

"Lai jums ir mazāk vienaldzības, nežēlīguma, nepaejiet garām tam, kam jūs varētu palīdzēt. Šobrīd katrs pats par sevi, diemžēl… no tā arī bēgam. Veiksmi un laimi jums visiem!" — raksta viņa savas emigranta grēksūdzes beigās.

Vērts atzīmēt, ka publikācijas komentāros daudzi atbalstīja Fominas lēmumu par aizbraukšanu un novēlēja veiksmi, taču atradās arī tādi, kas, pēc viņu pašu sacītā, mēģinājuši emigrēt uz citu valsti no Latvijas, tomēr atgriezušies. Citi rakstīja, ka vēlētos atgriezties Latvijā, taču pagaidām nav to izdarījuši.

"Kris, izdrukā šo publikāciju un, kad lidosi prom, palūdz izmētāt lapas virs Rīgas! Lai visi aizdomājas! Nu un protams — veiksmi Jums!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Fotograf Leviafan.

Latvija bez cilvēkiem

Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar masveida iedzīvotāju prombraukšanu. Katru gadu valsti pamet 20 tūkstoši cilvēku. Šāda nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās, saskaņā ar dažiem vērtējumiem, varēja atnest Latvijas IKP 330-360 miljardu eiro zaudējumus.

Darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē, ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstīšanai ārzemēs.

Latvijā pat tika uzsākts pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.

Kāpostu vākšana. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов
Tāpat demonstratīva izrādījusies arī nesenā Lielbritānijā dzīvojošo latviešu reakcija uz publikāciju Facebook, kurā lietotājs uzdeva jautājumu par to, kuri britu latvieši vēlas atgriezties dzimtenē. Gandrīz vienbalsīgi jaunie Latvijas izcelsmes briti paziņoja par savu nevēlēšanos atgriezties Latvijā, turklāt, cilvēki rakstīja, ka viņiem pat nerodas šādas domas.

Kā jau iepriekš ziņots, vidēji Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 74 cilvēkiem dienā, savukārt pēdējo 27 gadu laikā valsts pazaudējusi apmēram tikpat cilvēku, cik Pirmajā pasaules karā — 700 tūkstošus cilvēku. Pēdējo desmit gadu laikā Latviju pametuši ap 200 tūkstošiem darbspējas cilvēku, daudzi no viņiem aizbraukuši prom ar bērniem, kas perspektīvā var atstāt valsti praktiski bez iedzīvotājiem.    

399
Pēc temata
Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm
Vakanču "copy-paste" mums nav vajadzīgs: latvieši kritizē reemigrācijas plānu
Depopulācija un ukraiņu pieplūdums: Latvija kļūst arvien "slāviskāka"
Miljonāra Maligina atraitne par dzīvi Latvijā: "Par vēl dzīvajiem skumji."
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

13
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

13
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību