Bagāža

"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem

381
(atjaunots 10:24 29.06.2018)
"Paldies, Latvija, ka tavi bērni bēg no šejienes. Mēs atdevām tev visu savu jaunību, kā arī veselību un daudz nodokļu naudas."

RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Rīdziniece Kristīne Fomina publicēja savā sociālā tīkla Facebook lapā ne publikāciju, bet dvēseles kliedzienu par to, cik smaga ir šķiršanās no Latvijas pat tad, kad spēka un pacietības dzīvot šajā valstī vairs nav. Par to, kurp Fomina un viņas ģimene nolēmuši pārvākties uz dzīvi, publikācijā ziņots netiek.

"Tā nu lūk iznācis, ka arī mēs braucam prom. Aizbraucam uz pastāvīgu dzīvi ar visu ģimeni. Visi ir mūsu mīlētās un neatkarīgās valsts pilsoņi. Paldies, Latvija, ka tavi bērni bēg no šejienes. Mēs atdevām tev visu savu jaunību, kā arī veselību un daudz nodokļu naudas. Tu pretī devi NE-KO līdzvērtīgu," raksta Fomina.

Tālāk viņa stāsta par to, ka nekad nebija domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču tagad viņai kopā ar ģimeni nāksies dzīvot citā valstī ar citu kultūru, atstāt dzimtenē visus draugus, radiniekus, mīļoto darbu un vairs neredzēt Latvijas skaistos skatus, bet gan vērot svešas ainavas.

"Savukārt tā cita… Mazā laika brīdī deva saprast, ka visu var tieši tāpat iemīlēt un iegūt arī pagaidām svešajā zemē. Rakstu un asaras līst! Nekad nebiju domājusi, ka nāksies šādi rīkoties, taču vairs nav spēka. Ne dzīvot, bet izdzīvot, skatīties uz šo riebīgo varu, kura atņem pēdējo un nesniedz spēkus attīstībai, nekam nederīgā izglītības sistēma, pat otrajā dzimtajā valodā. Nesaprotamā mūsu bērnu nākotne," — stāsta nu jau bijusī Latvijas iedzīvotāja.

Runājot par to, ka spēka vairs nav dzīvot Latvijā, viņa tomēr raksta, ka ļoti mīl valsti un savu dzimto Vecmīlgrāvi.

"Varētu teikt, ka labi ir tur, kur mūsu nav. Taču spēka vairs nav… Mēs līdz pēdējam centāmies, turējāmies, taču viss. Mums ir gana. Te palikuši paši stiprākie, izskatās, malači! Lai jums dod spēku tas, kam jūs ticat!" — novēlēja Fomina visiem, kas nebrauc prom no Latvijas.

Tāpat viņa skaidro, ka kopā ar ģimeni bēg no vienaldzības un nežēlības un no sistēmas "katrs pats par sevi".

"Lai jums ir mazāk vienaldzības, nežēlīguma, nepaejiet garām tam, kam jūs varētu palīdzēt. Šobrīd katrs pats par sevi, diemžēl… no tā arī bēgam. Veiksmi un laimi jums visiem!" — raksta viņa savas emigranta grēksūdzes beigās.

Vērts atzīmēt, ka publikācijas komentāros daudzi atbalstīja Fominas lēmumu par aizbraukšanu un novēlēja veiksmi, taču atradās arī tādi, kas, pēc viņu pašu sacītā, mēģinājuši emigrēt uz citu valsti no Latvijas, tomēr atgriezušies. Citi rakstīja, ka vēlētos atgriezties Latvijā, taču pagaidām nav to izdarījuši.

"Kris, izdrukā šo publikāciju un, kad lidosi prom, palūdz izmētāt lapas virs Rīgas! Lai visi aizdomājas! Nu un protams — veiksmi Jums!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Fotograf Leviafan.

Latvija bez cilvēkiem

Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar masveida iedzīvotāju prombraukšanu. Katru gadu valsti pamet 20 tūkstoši cilvēku. Šāda nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās, saskaņā ar dažiem vērtējumiem, varēja atnest Latvijas IKP 330-360 miljardu eiro zaudējumus.

Darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē, ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstīšanai ārzemēs.

Latvijā pat tika uzsākts pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.

Kāpostu vākšana. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов
Tāpat demonstratīva izrādījusies arī nesenā Lielbritānijā dzīvojošo latviešu reakcija uz publikāciju Facebook, kurā lietotājs uzdeva jautājumu par to, kuri britu latvieši vēlas atgriezties dzimtenē. Gandrīz vienbalsīgi jaunie Latvijas izcelsmes briti paziņoja par savu nevēlēšanos atgriezties Latvijā, turklāt, cilvēki rakstīja, ka viņiem pat nerodas šādas domas.

Kā jau iepriekš ziņots, vidēji Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 74 cilvēkiem dienā, savukārt pēdējo 27 gadu laikā valsts pazaudējusi apmēram tikpat cilvēku, cik Pirmajā pasaules karā — 700 tūkstošus cilvēku. Pēdējo desmit gadu laikā Latviju pametuši ap 200 tūkstošiem darbspējas cilvēku, daudzi no viņiem aizbraukuši prom ar bērniem, kas perspektīvā var atstāt valsti praktiski bez iedzīvotājiem.    

381
Pēc temata
Te darba diena ilgst 14 stundas: reemigranti bēg no Latvijas atpakaļ uz ārzemēm
Vakanču "copy-paste" mums nav vajadzīgs: latvieši kritizē reemigrācijas plānu
Depopulācija un ukraiņu pieplūdums: Latvija kļūst arvien "slāviskāka"
Miljonāra Maligina atraitne par dzīvi Latvijā: "Par vēl dzīvajiem skumji."
Georga lentīte, foto no arhīva

Tas ir arī latviešu uzvaras simbols: KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

1
(atjaunots 12:23 19.09.2020)
Latvijas Saeima jau no pirmajām rudens sesijas darba dienām sākusi laist klajā aizliedzošas iniciatīvas ar rusofobu ievirzi, teikts KF vēstniecības paziņojumā saistībā ar likumprojektiem par Georga lentīšu publiskā lietojuma aizliegšanu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Latvijā komentējusi Latvijas Saeimas atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai, saskaņā ar kuriem publiskos pasākumos tiek aizliegts izmantot Georga lentīti. Diplomātiskā misija atzīmēja, ka lentīte ir padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbols, kuri cīnījās pret fašistiem.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Latvijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri paredz aizliegt izmantot Georga lenti publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan pulcēšanās, gājienu un piketu laikā. Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības deputāti.

KF vēstniecība Rīgā, komentējot likumprojektu virzību Saeimā, paziņoja, ka likumdevēja iestāde ar jauniem spēkiem metas laist klajā aizliedzošas rusofobas iniciatīvas.

"Ja kāds pēkšņi naivi uzskatīja, ka, atgriežoties no vasaras "brīvlaika", Latvijas Saeima ķersies klāt sakrājušos aktuālo jautājumu risināšanai ekonomikas un sociālajā jomā, tad viņu sagaida vilšanās," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook. "Jau no pirmajām dienām galvenā LR likumdošanas iestāde ar jauniem spēkiem metās laist klajā aizliedzošas rusofobas ievirzes iniciatīvas. Papildus priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodai "ārpus likuma" valstī nolemts pasludināt arī Georga lentītes publisko izmantošanu – galvenā padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbola, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, samaksājot par to dārgu cenu."

Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja publisko pasākumu likuma grozījumus, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtību sargājošo iestāžu pārstāvju formastērpa un apģērba elementu izmantošanu.

Kā jau vēstīja Sputnik Latvija, piedāvājums aizliegt Georga lentīti izraisīja asu nosodījumu gan Latvijas krievvalodīgo vidū, gan Krievijā.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas skaidro nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes.

1
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

2
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

2
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas