Katli

Uzticības krāpnieki: Rīgā uzdarbojas katlu pārdevēji

168
(atjaunots 13:33 26.06.2018)
Rīdzinieki sūdzas par krāpniekiem, kuri māna vecāka gadagājuma cilvēkus, pārdodot viņiem viltotu katlu un pannu komplektus.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Viena no Rīgas Vecmīlgrāvja mikrorajona iedzīvotājām padalījās ar informāciju Facebook, brīdinot visus par krāpniekiem, kuru dēļ jau cietuši viņas ģimenes locekļi.

"Rajonā uzdarbojas krāpnieki, kas tirgo Henkelberg katlus un izkrāpj vairākus simtus eiro. Kaut kādi melnie, saka, ka gruzīni, brauc ar tumši zilo auto ar ārzemju numuriem.

Hakeri
© Sputnik / Владимир Трефилов

Pagājušo nedēļu izkrāpa no manas mammas 250€, šodien paziņas mammai 350€. Ir ļoti nekaunīgi, gatavi pat braukt līdzi uz mājām pēc naudas. Uzruna esot uz ielas.

Stāstiņi ir dažādi, sāk ar cenu 1000€ un tad sit lejā. Gan jau, ka šie nav vienīgie gadījumi, bet, ja ir, tad, lūdzu, esiet uzmanīgi. Ja jūs kāds aizdomīgs uzrunā un piedāvā iegādāties katlus, zvaniet policijai, varbūt izdodas noķert darbībā," brīdina iedzīvotājus Zane.

Публикация в группе Vecmilgravis социальной сети Facebook
Publikācija sociālā tīkla Facebook grupā Vecmilgravis

Izrādījies, ka jaunietei ir taisnība — par "kastroļu krāpniekiem" ir zināms arī citos galvaspilsētas rajonos. Piemēram, kāda Marina pastāstīja, ka viņai arī piedāvājuši šos katlus, taču nevis Vecmīlgrāvī, bet Berģos, pie Depo lielveikala. Krāpnieks, kurš slikti prata krievu valodu, pārvietojies tumšā mašīnā.

Savukārt cita Zane padalījās ar informāciju, ka pie viņas vecākiem krāpnieki, kuri nosaukušies par gruzīniem, ieradās mājās un sāka stāstīt, ka atdot katlu bezmaksas. It kā muita viņus vienalga neizlaidīs. Saruna ieilga, un krāpnieki sāka izspiest no vecāka gadagājuma mātes 350 eiro. afēristi pārvietojušies ar zilu SEAT markas mašīnu.

Saskaņā ar citu versiju, krāpnieki tāpat braukā ar sudraba Mercedes un lien klāt cilvēkiem tieši sabiedriskā transporta pieturās. Shēma ir analoģiska: no sākuma it kā izdala traukus bezmaksas, un pēc tam sāk izvilināt naudu par trauku komplektiem, kura patiesībā nemaksā praktiski neko.

"Pie Rīga Plaza viņi uzdarbojas. Dēvē sevi par poļiem. Kaut gan vizuāli izskatās pēc čigāniem. Piedāvā Zepter traukus, kaut gan kārbā ir lēta alva," brīdina Marina.    

168
Pēc temata
Uzņēmumiem Igaunijā draud jauna krāpnieciska shēma
Ieradums zagt: policija aizturējusi jaunieti 121 reizi
Latviešus atkal tur aizdomās par krāpniecību ar griliem
Rīgā aizturēta zagle: viņa aizmigusi alkoholisko dzērienu nodaļā

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

7
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

7
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

9
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

9
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro