Gapoņenko

Drošības policija piedāvāja Gapoņenko brīvību apmaiņā pret atzīšanos nodarītajā

50
(atjaunots 09:28 27.08.2018)
Kad tiesību aizstāvis Aleksandrs Gapoņenko atteicās sadarboties ar izmeklēšanu, viņam izvirzīja apsūdzību saskaņā ar vēl vienu Krimināllikuma pantu.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Rīgas Centrālcietuma ieslodzītais Aleksandrs Gapoņenko vērsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Sūdzības būtība: Rīgas Apgabaltiesas 2018. gada 27. aprīļa lēmums par viņa arestu pārkāpj Eiropas cilvēktiesību konvencijas galvenos pantus. Tā kā šis tiesas lēmums ir galīgs un nav apstrīdams, arestētajam ir tiesības vērsties ECT.

Vārda brīvības robežas

Lūk Konvencijas pantu saraksts, kurus, pēc Gapoņenko domām, pārkāpusi tiesa: "Tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību", "Tiesības uz taisnīgu tiesu", "Sods tikai uz likumīga pamata", "Domas, sirdsapziņas un reliģijas brīvība", "Viedokļa paušanas brīvība", "Pulcēšanās un apvienošanās brīvība".

Sūdzība satur atsauces uz veselu virkni lēmumu no Eiropas tiesas prakses. Viens no tiem likās man īpaši vērtīgs attiecībā pret Latviju. Šajā lēmumā ar degunu jābaksta Latvijas varas iestādes, kamēr tās neiemācīsies to no galvas. Ja runa ir par valsts politikas kritiku, tad vārda brīvība paplašinās, un šādos gadījumos, citēju, "… vārda brīvība ietver ne vien informāciju vai idejas, kuras tiek uztvertas labvēlīgi un tiek izskatītas kā nekaitīgas vai neitrālas, bet arī tādas, kuras aizvaino, šokē vai ievieš uztraukumu" (Lingens vs Austria, 08/07/86).

Tieši šādu informāciju ik pa laikam sabiedrības publiskajā telpā publicēja Aleksandrs Gapoņenko. Šī informācija nevienu personīgi un nevienu etnisko grupu neaizvainoja, taču tā, jā, varēja "šokēt" nacionāli norūpējošos sabiedrības daļu un "iedvest uztraukumu" varas pārstāvju vidū. Tad nu lūk, saskaņā ar Eiropas normām, tas netiek uzskatīts par noziegumu.

Piedāvājums, no kura ir iespējams atteikties

Sūdzībā minēts interesants fakts, kurš atklāj Gapoņenko lietas politisko pasūtītāju nolūkus. Deviņpadsmitajā jūnijā pie viņa cietumā izmeklētāja pavadībā ieradās Drošības policijas (DP) vadītājs Normunds Mežviets. Gapoņenko piedāvāja sniegt liecību, ka savu sabiedrisko aktivitāti Latvijā viņš rosinājis pēc Maskavas uzdevuma. Par to viņam solīja mīkstināt soda mēru — izlaist brīvībā pirms tiesas. (Kā tur bija pie Bulgakova: "Izsūdzi grēkus, Ivanič! Tev atlaide iznāks!")

Aleksandrs no sadarbības atteicās, tad viņam piedraudēja ar papildus pantu. Savus draudus DP vadība izpildīja: 21. jūnijā kļuva zināms, ka Gapoņenko tagad tur aizdomās vēl arī par Krimināllikuma 81. panta likumpārkāpumiem: "palīdzība ārzemju valstij tās darbībā pret Latvijas republiku".

Tādējādi, skaidrāka kļuvusi Drošības policijas un tās politisko kuratoru plāna skice. Plāns, spriežot pēc visa, ir šāds: sarīkot skaļu demonstrējuma procesu, ar vairākiem apsūdzētajiem, kura laikā pasaulei tiks nodemonstrēts, ka krievu aktīvistu opozicionāro darbību Latvijā inspirējis Kremlis.

Iecere pilnībā atbilst esošajā pret Krieviju vērstajā Rietumu histērijā. Taču pastāv problēma. Obligāta rozīnīte šādos procesos ir apsūdzēto "nožēla par nodarīto", vismaz viena-divu no viņiem. Citādāk var izveidoties atgriezenisks efekts, līdzīgs tam, kāds iznāca nacistiem tiesā pret Dimitrovu. Cieša apsūdzēto pozīcija var mobilizēt un aktivizēt Latvijas krievu sabiedrību.

Visticamāk, tieši tāpēc Aleksandram Gapoņenko pagarina arestu — cer viņu salauzt. Saprot, ka tas nav viegli, fiziski un psiholoģiski, — pirmo reizi nonākt cietumā cienījamā vecumā, un vēlas to izmantot. Lūk kādēļ ir svarīgs sabiedrības atbalsts — tas stiprina ieslodzītā spēkus.

Karš ar citādu domāšanu

Pirms diviem gadiem Latvijas Saeima pieņēma lielu grozījumu paketi LR Krimināllikuma sadaļā "Noziegumi pret valsti". Grozījumu autori arī neslēpa savas ieceres: padarīt striktāku likumdošanu, iziet ārpus atsevišķām it kā novecojušām demokrātiskām normām, lai iegūtu "piektās kolonnas" pārstāvju kriminālvajāšanas iespēju.

81. pants, kuru šobrīd pierakstīja klāt Gapoņenko, ir paredzēta tiem gadījumiem, kad apsūdzēt cilvēku spiegošanā Krievijas labā nu nekādā veidā nav iespējams — nav faktiska pamatojuma, taču iesēdināt ļoti gribas. Tad nu lūk, izgudroja — "palīdzība ārzemju valtij". Tāda nu ir tā "kvazispiegošana" vai "it kā spiegošana".

Ja vēlas, tad, saskaņā ar šo pantu, var apsūdzēt jebkuru sabiedrības aktīvistu vai žurnālistu no Latvijas, kurš piedalās  konferencēs, kongresos, apaļajos galdos un tamlīdzīgos pasākumos, kurus rīko Krievija. Acīmredzams un neslēpts "makartisms", karš ar citādu domāšanu.

Visādam gadījumam

Ar Drošības policijas izmeklētāja lēmumu man aizliegts sarunāties ar Aleksandru Gapoņenko. Turklāt DP piešķīra "Gapoņenko lietai" kaut kādu nesaprotamu un, manuprāt, pretlikumīgu slepenību. Tādēļ, lai izvairītos no jaunas "braukšanas virsū" no specdienestu puses, citēšu līdz vārdam fragmentu no Gapoņenko sūdzības ECT: "Uzskatot, ka lietas atklātība manā situācijā ir nepieciešama aizsardzībai no Latvijas Republikas varas iestāžu patvaļības, es liku savam advokātam sniegt šo sūdzību mediju un tiesību aizstāvju rīcībā".

50
Temats:
Tiesībsargu un žurnālistu dzīve demokrātiskajā Latvijā (38)
Pēc temata
"Es neesmu vainīgs": tiesa devusi specdienestiem divus mēnešus, lai salauztu Gapoņenko
Vairākās pasaules valstīs notiks mītiņi tiesībsarga Gapoņenko atbalstam
Pankratovs par krievu kopienas traģēdiju: Latvija pārvēršas par Guantanamo cietumu
Nākamais likums – dzemdēt uzreiz latviešus: kāpēc krievvalodīgie iziet ielās